No Sargasu jūras uz Liepāju

Šis pirksta garuma diedziņš, kas ņipri kustas un šķiet nenotverams, ir jau trīs gadus vecs zuša mazulis, saukts par stikla zuti. Vakar sešos no rīta viņš kopā ar saviem 704399 brāļiem un māsām ielidoja Rīgā ar lidmašīnu no Lielbritānijas. Gandrīz puse no šiem zutēniem vēlā pēcpusdienā ar automašīnu sasniedza Liepāju un tika ielaisti Liepājas ezerā.

Tā zutēniem tika aiztaupīts garš un bīstams ceļš, kas migrējot uz pastāvīgo dzīvesvietu, būtu jāveic pašiem. Šīs zivtiņas piedzimst ļoti tālu – pie Bermudu salām, Sargasu jūrā. Ja tās ceļu uz Latviju veiktu pašas, tām tas aizņemtu tik daudz laika, ka mūsu upes un ezerus tās sasniegtu jau apmēram 20 centimetrus garas, un tad mēs tos sauktu par dzeltenzušiem – stāsta ihtiologs Jānis Bajinskis. Zutēni ir iekārojama barība daudzām plēsīgām zivīm, zušus izzvejo cilvēks. Lēsts, ka no visiem zušiem izdzīvo tikai kādi desmit procenti. Turklāt zušu ceļš uz upēm cauri Baltijas jūrai ir apgrūtināts ūdens piesārņojuma dēļ – papildina Ruta Medne, zinātniskā institūta "Bior" iekšējo ūdeņu un zivju resursu atražošanas nodaļas vadītāja.

Par aizsargājamās sugas – Eiropas zušu populācijas atjaunošanu maksā Eiropas Savienība. Zušu mazuļus sazvejo Lielbritānijā, upju grīvās. Tur viņus patur, kamēr zutēniem iekrāso līdzsvara kauliņus – otolītus, kas zivtiņām atrodas galvā, lai pētnieki var vēlāk izdarīt secinājumus par noķerto zušu dzīvi. Tad viņi salikti putuplasta kastēs ar ūdeni – tajās speciāls ledus trauciņš notur zemu ūdens temperatūru, lai zuši var izdzīvot līdz nākamajām mājām. Vienā kastē – 3000 zivju mazuļu. Uz Liepāju atvesti 315800 stikla zušu, bet pārējās zivtiņas vakar izlaistas citās Kurzemes ūdenstilpēs – arī Bārtā, Durbes ezerā, Tebrā, Rīvā, Sakā, Ventā un citās upēs un ezeros. Šādi Latvijas ezeros un upēs zušu krājumi papildināti jau vairākus gadus. Liepājas ezerā pirmoreiz iepirktos zutēnus ielaida 2014. gadā. R. Medne saka – darbam jau tagad esot redzams rezultāts, taču ar skaitļiem viņa gan nedalās.

Zuši aug ļoti lēni – tēviņi kļūst pieauguši apmēram piecu gadu vecumā, mātītes – 7 – 8 gadu vecumā. Izdzīvojušie un izaugušie, nenozvejotie un neapēstie zuši kaut kad, pēc daudziem gadiem, sāks tālo ceļu uz Sargasu jūru, lai tur laistu pasaulē jaunu zušu paaudzi. "Zušu nārsts dabā aizvien vēl ir noslēpums," teic Jānis Bajinskis. Neatminētā noslēpuma dēļ zušus neviens arī nav iemācījies audzēt.

o r i ģ i n ā l s