Latvijas laši jūt dzimtās upes smaržu

«Pasaulē daudz stāstām, ka mums ir izcila lašu un taimiņu audzēšanas sistēma. Vērtīgākie mazuļi tiek izaudzēti Latvijā,» saka institūta Bior iekšējo ūdeņu un zivju resursu atražošanas nodaļas vadītāja Ruta Medne.

„Zivju resursu atjaunošana ir prioritāte visās Eiropas valstīs, bet katrā ir sava programma. Mēs vadāmies pēc zivju resursu atražošanas programmas 2014.– 2020. gadam,” stāsta R.Medne.

„Daudzviet pasaulē lašu un taimiņu atražošanai tiek izmantotas modernas tehnoloģijas. Audzētājiem tās ir ļoti ērtas, zivju mirstība – maza, zivis aug labi, bet problēma tāda, ka mazās zivtiņas nepazīst dzimto upi un tajā neatgriežas. Toties mums ir caurplūdes sistēma, kurā zivtiņas jūt gadalaikus – pazīst ziemu, pavasara un rudens ūdeni, pazīst dzimtās upes smaržu un to meklē. Ar šo sistēmu jau 60 gadu esam noturējuši lašus Daugavā, kur dabiskā nārsta vairs nav. Šī tehnoloģija nav vienkārša, bet tā ir pareiza.”

attēlā: Bior iekšējo ūdeņu un zivju resursu atražošanas nodaļas vadītāja Ruta Medne

„Ventā šobrīd laižam lašus un taimiņus – tās ir mūsu lielākās zivis. Lasis ir Latvijas lepnums no seniem laikiem, un to esam spējuši saglabāt. Katru gadu Ventas un Gaujas baseinā jāielaiž 250 000 lašu un taimiņu mazuļu. To izdara Braslas, Kārļu un Pelču zivaudzētava. Bet jāsaglabā dzimtās upes princips – Ventā tiek laistas tās zivis, kas izaudzētas no turpat ķertajiem vaisliniekiem. Laši un taimiņi piedzimst saldūdenī, baroties dodas uz jūru un pēc tam vairāk nekā 95% atgriežas. No upē ielaistajiem mazuļiem izdzīvo tikai virs 10%. Šis skaitlis atkarīgs no daudziem apstākļiem.”

Lai noteiktu, cik zivju atgriežas, sākta iezīmēšana. R.Medne atklāj, ka dzīvnieku migrācijas pētījumi sākti ar zivīm, nevis putniem. Jau pirms 300 gadiem lašiem ap astēm sieta lentīte un pierādīts, ka tie atgriežas. „Visas valsts audzētavas lašus un taimiņus iezīmē, nogriežot taukspuru. Tā ir maza spuriņa uz muguras pie astes. Kad zivis atgriežas, var redzēt, ka tā ir no audzētavas. Licencētās makšķerēšanas nolikumā par iezīmētajiem lašiem pagaidām nekas nav teikts, bet ar laiku gan Gaujā, gan Ventā makšķernieki drīkstēs paturēt tikai iezīmētās zivis – bez taukspuras, bet savvaļas laši būs jāatlaiž atpakaļ, jo dabiski augušās ir populācijai ļoti svarīgas.”

attēlā: Valsts vides dienesta vecākais inspektors Jānis Sprugevics skaita lašu mazuļus. Foto: Laila Liepiņa

Zivju resursu atjaunošanas programma

1. Daugavas hidroelektrostacijas kaskādes radīto resursu zaudējumu kompensācija.
2. Zemkopības ministrijas finansētā Gaujas un Ventas baseina upju resursu atražošana.
3. Programma Publisko ūdenstilpju resursu papildināšana, ko finansē Zivju fonds. Tai var pieteikties arī pašvaldības vai ūdenstilpju apsaimniekotāji.
4. Zušu resursu papildināšanas programma, ko finansē Eiropas Savienība un kas visās valstīs notiek pēc stingriem noteikumiem. Atvieglo zušiem migrāciju pa Baltijas jūru un izlaiž tos barošanās vietās.
5. Zivju resursu atražošanas efektivitātes novērtēšana.

Pelčos šogad izaudzēti 14 000 lašu un 11 000 taimiņu mazuļu, kas sasnieguši gada vecumu un Ventā tiks izlaisti vairākās vietās.
Jāsaglabā dzimtās upes princips – Ventā tiek ielaistas tās, kas izaudzētas no turpat notvertajiem vaisliniekiem.

Ja makšķernieki vai zvejnieki noķer zivi ar zīmīti pie muguras spuras, par to jāziņo institūtam Bior: Rutai Mednei pa tālr. 29427491 vai jebkuram citam darbiniekam.

o r i ģ i n ā l s