Gulbenes novada ezeros - ar vai bez zvejas tīkliem?

Ar 16.jūniju juridiskās un fiziskās personas Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos drīkst nodarboties ar licencēto rūpniecisko zivju zveju ar tīkliem jeb, tautā runājot, sākas “tīklu sezona”. Taču jau labu laiku ar nelikumīgiem zivju tīkotājiem cīnās zivju inspektori.

Vai pašvaldība var politiski nolemt, ka ezeros Gulbenes novadā vairs netiek likti zvejas tīkli? Šādu jautājumu “Dzirkstelei” uzdeva kāds gulbenietis, kuru satrauc, ka zivju ezeros paliek arvien mazāk, jo tās ar tīkliem - gan legāli, gan arī nelegāli - tiek izzvejotas.

Jādomā, kā atjaunot zivju resursus
Gulbenes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andis Caunītis “Dzirkstelei” saka, ka jādomā nevis par to, lai kaut ko aizliegtu, bet gan jāpievērš uzmanība tam, kā atjaunot zivju resursus, jo, viņaprāt, no tā, ka netiks likti tīkli, zivis ne no kā neradīsies.

“Mēs jau pieņēmām diezgan dramatisku lēmumu, ka novadā nedrīkst audzēt ģenētiski modificētus kultūraugus. Veikalos tirgot var, bet audzēt nedrīkst. Attiecībā uz zivju resursiem nedomāju, ka jābūt tādam virzienam, ka mēs kaut ko ierobežojam, lai nedarītu, bet ir jāiet pretējs virziens un jādomā, kā atjaunot zivju resursus un piesaistīt, lai uz šejieni brauc makšķernieki arī no citurienes. Aizliegšana - tas nav virziens, uz kuru vajadzētu iet,” uzskata A.Caunītis.

Lai aizliegtu, ezers jānovērtē
Kaimiņiem Alūksnes novadā šajā jautājumā ir sava pieredze. Pirms vairākiem gadiem pašvaldība aizliedza likt tīklus Alūksnes ezerā. “Dzirkstele” sazinājās ar Alūksnes novada pašvaldības aģentūras “Alja”, kas apsaimnieko Alūksnes ezeru, direktoru Māri Lietuvieti. Viņš stāsta, ka tagad tīklus aizliegts likt arī Indzera ezerā. Lai aizliegtu to darīt, pašvaldība vērsās zinātniskajā institūtā “Bior”, un pēc “Bior” atzinuma tika grozīti Ministru kabineta noteikumi.

“Lai aizliegtu vai ne, jāskatās, protams, katrs ezers atsevišķi un jānovērtē, kurā grib liegt likt tīklus. Indzera ezerā paskatījāmies pēc zvejnieku iesniegtajiem žurnāliem, kāds ir nozvejas apjoms, un tad salīdzinājām ar ekspluatācijas noteikumiem, ko “Bior” ir izstrādājis. Tas parādīja, ka resursi ir noplicināti. Tas arī bija iemesls tam, ka mēs vērsāmies gan “Bior”, gan ministrijā,” pieredzē dalās M.Lietuvietis.

Maluzvejniecība ir jūtama mazāk
Valsts vides dienesta (VVD) vecākais inspektors Imants Hamanis informē, ka šogad viņa pārraudzībā esošajos ezeros Gulbenes novadā konstatēti trīs nelikumīgas zvejas gadījumi.

“Visās epizodēs vainīgie tika “pieķerti pie rokas” ar visām no tā izrietošajām sekām. Mēs cenšamies strādāt tā, lai nebūtu vienkārša nelikumīgo tīklu izcelšana, bet gan vainīgie tiktu sodīti. Tas ir operatīvā darba rezultāts ar daudzām šim mērķim veltītām stundām. Mums ir informācija par nelikumībām vēl dažās ūdenstilpēs, taču kopumā var teikt, ka maluzvejniecība Gulbenes novadā šogad ir jūtama mazāk. Kādus sodus saņēma pārkāpēji, nevaru pateikt, jo mans pienākums ir sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu un nodot to tālāk izskatīšanai, taču jāteic, ka sodi var būt diezgan iespaidīgi,” saka I.Hamanis.

Savukārt VVD vecākais inspektors Jānis Zeltiņš stāsta, ka pavasara pusē lieguma laikā no Ušura ezera tika izcelti nelegālie tīkli gandrīz 200 metru garumā. Tīklos gan bija paspējušas ieķerties vien dažas līdaciņas un pāris raudas, taču tīklu garumu var uzskatīt par iespaidīgu.

“Dzirkstelei” aprunājoties ar kādu novada iedzīvotāju, kurš dzīvo netālu no kāda ezera, varēja noprast - kopš laivu sezonas sākuma varot manīt, ka ezerā tomēr tīkli jau tiek likti. Līdz 1.maijam tā tomēr neesot bijis. Savukārt tagad, kad sākusies “tīklu sezona”, grūti būs saprast, kurš ir legālais tīkls un kurš ne.

Gribētu pārbaudīt, vai zivju kļūs vairāk
Uz jautājumu, vai Gulbenes novadā vajadzētu kādu ūdenstilpi bez tīkliem, J.Zeltiņš atbild: “Kāpēc gan ne? Lai gan uzskatu, ka licencētā nozveja ezera zivju resursiem nekaitē, tomēr šāds variants varētu būt. Ar zināmu sabiedrības iniciatīvu un konkrētas pašvaldības vēlmi un atbalstu tas nebūt nav neiespējami. Vai no tā zivju būtu vairāk, ir grūti teikt, jo, lai par to pārliecinātos, ir jāpiesaista zinātniskais institūts “Bior”, kurš veic dažādus ar zivjsaimniecību saistītus pakalpojumus.”

Gulbenietis Andis Ķiploks, kurš ir kaislīgs makšķernieks, atbalsta domu par ezeru bez tīkliem.

“Nevaru pateikt, kurš ezers šādam eksperimentam būtu vislabākais, tomēr gribētos pārbaudīt, vai zivju kļūs vairāk vai ne. Tad spiningotājiem un tiem, kas brauc laivā ar motoru, nevajadzētu no tīklu karodziņiem uzmanīties, lai gan vienmēr pastāv iespēja aizķert kādu nelegālo. Tādā ezerā makšķernieki noteikti justos ērtāk. Manuprāt, tīkli ir noiets etaps, jo ar tiem jau īsti neviens maizi nepelna, un tie, kam tā švakāk ar ēdienu, arī diez vai pārtiek no tīklos ķertām zivīm,” uzskata Andis.

M.Lietuvietis saka, ka var jau arī uz kādu laiku liegt likt tīklus un tad skatīties atkārtoti, vai atsākt zveju vai tomēr ne. Alūksnes ezerā tīklus nevar likt jau kopš 2002.gada. M.Lietuvietis uzsver – ir jūtams, ka zivju resursi pa šo laiku ir atjaunojušies. Tika veikts arī pētījums, kurā iesaistījās Vides risinājumu institūts, un pētījums parādīja, ka zivju sabiedrība ir veselīga un ar to viss ir kārtībā.

o r i ģ i n ā l s