Zinātnieki pēta Limbažu Lielezeru

Limbažu Lielezera apsaimniekotāji uzsākuši ūdenstilpnes lietošanas noteikumu izstrādi, lai veicinātu ezera un piekrastes attīstību, vienlaikus saglabājot dabas vērtības. Tāpēc piesaistīti Vides risinājumu institūta zinātnieki, kas ezerā pētīs zivju resursus, ūdens kvalitāti, barības vielas.

Pirmais darbs pētniekiem bija kontrolzveja ezerā, un trešdienas rītā, velkot tīklus ārā, tika iegūts bagātīgs loms - lieli un mazi asari, plauži, raudas, ruduļi, pa kādai karūsai un gana daudz arī visu makšķernieku kārotāko zivju - zandartu.

Vides risinājumu institūta pētniekiem pirmais secinājums - zivju populācija ir veselīga, tīklos redzamas dažādu paaudžu zivis, tātad attīstība norit nepārtraukti.

“Smuki redz, kur ir viena paaudze, viens vecums, kas ir nulle plus, re, šis asarītis ir apmēram divgadīgs, šis ir kādi trīs četri gadi,” par lomu stāsta Vides risinājumu institūta vadošais pētnieks Matīss Žagars.

Dažādie zandartu izmēri liecina, ka ezers tiek sargāts no maluzvejniekiem, jo šīs zivis viegli noķert tīklos un, ja tas tiktu darīts regulāri, kontrolzvejā būtu labi konstatējams.
Rezultātus devusi arī zivju mazuļu laišana ezerā, kas notiek pēdējos astoņus gadus. Tieši tā arī ir viena no apsaimniekotāju interesēm - noskaidrot, cik bieži tas turpmāk jādara, kādas sugas kurā brīdī būtu jāpapildina, vai resursi atjaunojas arī dabiskā ceļā.

Limbažu novada pašvaldības aģentūras “Alda” direktors Jānis Remess pastāstīja, ka “gribējās vairāk zināt, kādas zivis [dzīvo ezerā], jo bija Eiropas projekts, kad bija zušu ielaišana, tie veiksmīgi iedzīvojušies, kā arī 2015. gadā ielaidām vēdzeles, kuras arī veiksmīgi ir ieaugušas”.

“Šajā brīdī mēs vairāk gribētu zināt par līdaku un zandartu, kā populāciju vajadzētu atjaunot vai papildināt,” piebilda Remess.
Nu visas tīklos noķertās zivis ir jāizmēra, jāpaņem kaulu un audu paraugi, lai noteiktu, cik tās ātri augušas, jāizpēta kuņģu saturs. Tālāk jau darbs noritēs laboratorijā. Tāpat ezerā tiek mērīts skābekļa daudzums dažādos dziļumos, pētīta zivju barības bāze, ūdensaugu sabiedrība, arī ūdens kvalitāte.

“Tas ezers zied, tas nav īpaši labi, tas nozīmē, ka bišķiņ par daudz ir tā saucamo barības vielu, un tur arī sakarība ar to, ka daudz balto zivju ir, viņas ietekmē ezera kopējo ekosistēmas funkcionēšanu. Īsumā tas ir vienīgais, ko varētu teikt, no kā ir jāskatās, kāda ir tā problēmas sakne,” atzina Matīss Žagars.

Līdzekļi vairāk nekā sešu tūkstošu eiro apmērā pētījumam piešķirti no Latvijas Vides aizsardzības fonda. Limbažu Lielezera apsaimniekotāji ar zinātnieku secinājumiem un ieteikumiem tiks iepazīstināti nākamā gada pavasarī.

o r i ģ i n ā l s