Rakstiet mums! Pievienojiet attēlus (vai uzticiet tos piemeklēt CL redaktoram) un mēs nodosim Jūsu vēstījumu visai Latvijas copmaņu saimei!
Rīgas domē asu viedokļu apmaiņu izpelnījusies pašvaldības iecere atcelt aizliegumu un turpmāk atļaut Juglas ezerā izmantot kuģošanas līdzekļus.
Rīgas domes Mājokļu un vides departaments piedāvājis veikt grozījumus Juglas ezera apsaimniekošanas noteikumos, paredzot atcelt aizliegumu Juglas ezerā izmantot kuģošanas līdzekļus. Kā skaidroja departamenta Vides pārvaldes vadītāja Evija Piņķe, departaments saņēmis iedzīvotāju vēstuli ar lūgumu šo ierobežojumu atcelt un tam piekrīt, jo noteiktais aizliegums makšķerēt no kuģošanas līdzekļiem noteiktā laika periodā ir pretrunā ar Ministru kabineta noteikumiem.
Šo vēstuli parakstījuši trīs iedzīvotāji, kuri vērš departamenta uzmanību uz to, ka aizliegums, balstoties uz vairākiem normatīvajiem aktiem, ir novecojis un to nepieciešams atcelt, lai kavētu ezera aizaugšanu.
Sašutumu par šādu rīcību gan neslēpa deputāte Juta Strīķe (JKP), paužot neizpratni par to, kā tas nākas, ka pēc trīs iedzīvotāju iesnieguma departaments grasās steigšus mainīt noteikumus un ierobežojumus atcelt. Piņķe skaidroja, ka šādi lūgumi no iedzīvotājiem bijuši vairākkārt, sevišķi no makšķerniekiem, kad tiek atklāta sezona.
Viņa skaidroja, ka tad, kad 2002. gadā tika izstrādāti Juglas ezera ekspluatācijas noteikumi, šādu aizliegumu piemērot ieteica ornitologi. Pēc ekspluatācijas noteikumiem tika izstrādāti arī domes saistošie noteikumi. “Taču jaunie ekspluatācijas parametri pieņemti 2016. gadā, un vairs nedz ornitologi, nedz citas institūcijas nav saglabājušas šādu viedokli un neiesaka aizliegt kuģošanas līdzekļus ezerā. Turklāt to izmantošana samazinās ezera aizaugšanas risku. Patlaban mums nav nekāda juridiska pamata šo aizliegumu saglabāt,” sacīja Piņķe.
Pēc ilgām diskusijām Mājokļu un vides komiteja nolēma grozījumus nodot departamentam atkārtotai pilnveidei. “Mēs nevaram mākslīgi aizliegt kuģošanu, bet arī atļaut visiem braukt, ar ko vien iedomājas, nevaram,” skaidroja komitejas vadītājs Vjačeslavs Stepaņenko, paredzot departamentam uzlikt par pienākumu iepazīties ar citu pašvaldību pieredzi šādās situācijās, kā arī veikt citu nepieciešamo izpēti.
“Es neesmu zvejnieks vai makšķernieks, un laivas man arī nav. Iesniedzot šos grozījumus, departaments skaidroja, ka tie ļaus kavēt ezera aizaugšanu un ļaus pašvaldībai tādā veidā ietaupīt līdzekļus. Taču diskusijas rezultātā saprotams, ka šim jautājumam tiešām trūkst fona izpētes,” secināja Stepaņenko. Departamentam uzdots šos grozījumus pārrunāt ar visām iesaistītajām pusēm.