Veidosim saturu kopā!
  • Jūsu novadā gaidāmas vai jau aizvadītas copmaņus saistošas aktivitātes?
  • Jums ir viedoklis par copmanim aktuālu tematu?
  • Esat izbaudījis aizraujošu copes piedzīvojumu?

Rakstiet mums! Pievienojiet attēlus (vai uzticiet tos piemeklēt CL redaktoram) un mēs nodosim Jūsu vēstījumu visai Latvijas copmaņu saimei!

Jaunākie komentāri

Seko līdzi

Seko līdzi jaunākām ziņām sev ērtākā veidā izmantojot CopesLietas.lv ziņu sadaļas RSS barotni.
LSM.LV | 5.decembris 2018, 11:51 | 1 komentārs | 3652 skatījumi

Daugavpils novadā izpēta ezeru resursus

Vairums no daudzajiem Daugavpils novada ezeriem nav apsaimniekoti. Tāpēc pašvaldība sadarbojas ar vides pētniekiem, kuri gada laikā izzinājuši vairāku ezeru resursus, lai varētu izstrādāt to apsaimniekošanas stratēģiju. Jau secināts, ka ne visos ezeros ir vērts ieguldīt līdzekļus.

Novada domē nupat prezentēti SIA “Vides risinājumu institūta” pētījumu rezultāti, kuros apsekoti deviņi no kopumā aptuveni 50 novada teritorijā esošajiem ezeriem. Pasūtījuma mērķis bija hidrobioloģiska ekosistēmas novērtēšana un zivju resursu izpēte, izstrādājot ezeru un zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumus katram ezeram, kā arī lai sagatavotu rekomendācijas ezeru apsaimniekošanai un situācijas uzlabošanai.

Daugavpils novada domes Dabas resursu nodaļas ezeru apsaimniekošanas speciālists Artūrs Kārkliņš pastāstīja, ka nepieciešams apzināt ezeru resursus, lai tos apsaimniekotu. "Iesim uz priekšu, ir ezeri, kuros vēl tā kā nav ko darīt, tagad būs deviņi [ezeri] pabeigti, mēģinām saprast, kas viņos ir, rakstām nākamos projektus, celsim laipiņas, attīstīsim infrastruktūru, un tas ir pateicoties šim iepriekšējam pētījumam."

Sliktākā situācija šobrīd ir nepieskatītajos Daugavpils novada ezeros – Koša, Baltezerā, Mazā Kalupes un Sasaļu, bet kā labākos piemērus eksperti min Višķu un Luknas ezeru, kurus plānots attīstīt gan kā tūrisma objektus, gan arī ielaižot tajos zivis, lai gan Višķu ezers jau šobrīd ir ceturtajā vietā Latvijā pēc asaru daudzuma.

Artūrs Kārkliņš uzsver, ka ļoti aktīvi darbojas Višķu pašvaldība. "Ir izveidota kopējā Višķu–Luknas ezeru kopējā apsaimniekošana, viņiem 6-7 gadus ir licencētā zveja. To uzreiz attīstīsim, jau šobrīd sniedzam projektu, sniedzam arī mazajam Kalupes ezeram. Varbūt nevirzīsim prioritāri Luknas, bet Ļubastes ezeru. Ir ezeri, kas aizaug – ezera dabiskais cikls, kad tas pārveidojas par purvu, un Ļubastes ezers ir tāds, kur zivis ziemā nevar dzīvot."

Secinājumos par Daugavpils novada ezeriem SIA “Vides risinājumu institūts” uzskata, ka ezeru kopējā

ekoloģiskā sistēma ir vērtējama kā vidēja un laba, bet zivju populācija ir vidēji labā un vidējā stāvoklī.

Pētnieki arī norāda, ka malu zvejniecība novadā ir fragmentāra, bet regulāra, un licencētās makšķerēšanas ieviešana dauzos gadījumos ir pirmais solis ezera kvalitatīvai apsaimniekošanai.

Artūrs Kārkliņš ir pārliecināts, ka kāda darbošanās ar murdiņu pašpatēriņam nav liela skāde, bet nepieskatītos ezeros zvejo arī malu zvejnieki – ir tīkli, elektriskā zveja un ūdas, kas ezeram skādē. Ieviešot licencēto zveju, malu zvejnieks kļūst nevēlams arī tam, kas par licenci maksā.

Kā atzīst pētnieki, malu zveja Latvijā ir kā nacionālais sporta veids –

jo nomaļāks ezers, jo mazāk inspektoru un aktīvāki malu zvejnieki. Kā labu piemēru varu nosaukt Alūksnes ezeru, kur uz 1500 hektāriem ir pieci inspektori, bet lauku apvidos tas parasti ir viens inspektors uz 20 ezeriem. Ezeri Latgales reģionā ir viens no būtiskākajiem dabas resursiem, kas, diemžēl, joprojām netiek pienācīgi pētīti un apsaimniekoti, lai gan to izmantošanas potenciāls var nest arī lielu ekonomisko labumu reģionam, attīstot gan tūrisma, gan rūpniecisko zveju.

Šoziem Daugavpils novada ezeros tiks pētīts arī skābekļa daudzums un visticamāk nākamajā gadā novads ķersies klāt arī Daugavas upes posma apsaimniekošanai, pirms tam veicot pētījumu par konkrētā posma ūdens kvalitāti un zivju daudzveidību tajā.

o r i ģ i n ā l s

 
 
[1] Komentāri | dilst | aug
 
MV-F
MV-F :

Mans uzskats ka aizaugušajos ezeros nepieciešams izņemt ārā sapropeli un lieko zāli, tā dodod iespēju ezeram dzīvot tālāk. Protams tas prasa attiecīgu tehnoloģiju un finansējumu.

Par purvu var visu ātri uztaisīt.

Sapropelis un pārējais, ko var izņemt no ezera kā biomasu, aizvietou lauksaimniecībā kīmisko mēslojumu.

Faktiski šitai lietai ja pieietu nopietni, latgales reģionā varētu nopietni attīstīt bioloģisko lauksaimniecību, kur tiktu audzēta producija bez ķīmiskajiem surogātiem.

Šādiem mērķiem būtu lietderīgi izmantot ES doto finansējumu.

Lai ezeros attīstītu normālu makšķerēšanas vidi, nepieciešama vismaz 70% piekļuves iespēja ezeram no dažadām vietām, kur būtu iespēja jebkuram makšķerniekam arī makšķerēt no krasta. Gan izbūvējot laipas, gan izveidojot takas gar ezeru, kā arī nelielas telšu vietas. Autotransportam noteikt vietas, kur to var atstāt, lai neveidotos situācija ka tiek izbraukāta krasta teritorija.

Brīvāka, plašāka piekļuve ūdenstilpnēm, kā arī rezultatīvas copes reklāma, sekmētu arī ārzemnieku tūristu piesaisti.

Varētu izveidot arī īpašas vietas par atsevišķu maksu, kur būtu iespēja noķert kādas konkrētas lielas zivis (karpas, brekšus), vietas tiktu uzturētas un piebarotas.

Pārējā ezera daļā standarta maksa (saprāta robežās, nevis tikai biezajiem), lai būtu pieejams jebkuram cilvēkam, arī ar minimāliem ienākumiem.

Ezeriem būtu jānosaka kaut kādi ierobežojumi motorizētā ūdenstransporta ierobežošanai. Kāpēc?. Lieta vienkārša, kāda jēga vai interese kaut kam atbraukt un makšķerēt klusā ezerā, par to samaksājot nodevu, bet tur kāds "kretīns" visu dienu dragā ar ūdensmoci vai motorlaivu gar pludiņu.

Tādiem "sportsmeņiem" būtu jāatvēl konkrētas ūdenstilpnes, kur tiek attīstītas tikai ūdenstūrisma izklaides un ūdens sporta veidi. To atkal par attiecīgu maksu.

Pašlaik dažos ezeros (pie kuriem esmu bijis) kur ir kaut kas izdarīts par ES finansējumu, esmu redzējis tikai izbūvētu vienu laipu un klāt vienu laivu, savukārt pārējā ezera krasta teritorija ir aizaugusi un nepieejama. Šāda pieeja nesakmē ezera izmantošanu makškerniekiem, bet rada labus apstākļus maluzveiniecībai.

Ap ezeriem pašvaldībām (jāievieš arī noteikums, kas attiektos arī uz privātīpašnieku zemes apsaimniekošanu gar ezeriem vai upēm) būtu jāizveido 10m josla (no ūdens malas), visapkārt ezeram, ar sakoptu piekrasti. Te neiet runa ka tur jābūt kailcirtei un nopļautam mauriņam. Pietiek vietām izņemt lieko apaugumu, atstājot lielākos kokus vai krūmus, izveidojot brīvu pārvietošanos parastam makšķerniekam, lai tas ik pēc 100-150 m var tikt pamakšķerēt, vai no laipas, vai arī no krasta iebrienot.

Ja ezers ir pieejams tikai ar laivu, tas nav risinājums.

Kādai daļai makšķernieku, kas vēl nav iemācījušies, ka ezera vai upes krasts nav miskaste, būtu laiks to iemācīties. Tikai dēļ tādiem piegružotājiem, lielākais vairums prīvātīpašnieku nevēlas savā īpašumā redzēt makšķernieku.

14.12.18 Atbildēt | Ziņot 1
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager