Daugavpils novadā izpēta ezeru resursus

Vairums no daudzajiem Daugavpils novada ezeriem nav apsaimniekoti. Tāpēc pašvaldība sadarbojas ar vides pētniekiem, kuri gada laikā izzinājuši vairāku ezeru resursus, lai varētu izstrādāt to apsaimniekošanas stratēģiju. Jau secināts, ka ne visos ezeros ir vērts ieguldīt līdzekļus.

Novada domē nupat prezentēti SIA “Vides risinājumu institūta” pētījumu rezultāti, kuros apsekoti deviņi no kopumā aptuveni 50 novada teritorijā esošajiem ezeriem. Pasūtījuma mērķis bija hidrobioloģiska ekosistēmas novērtēšana un zivju resursu izpēte, izstrādājot ezeru un zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumus katram ezeram, kā arī lai sagatavotu rekomendācijas ezeru apsaimniekošanai un situācijas uzlabošanai.

Daugavpils novada domes Dabas resursu nodaļas ezeru apsaimniekošanas speciālists Artūrs Kārkliņš pastāstīja, ka nepieciešams apzināt ezeru resursus, lai tos apsaimniekotu. "Iesim uz priekšu, ir ezeri, kuros vēl tā kā nav ko darīt, tagad būs deviņi [ezeri] pabeigti, mēģinām saprast, kas viņos ir, rakstām nākamos projektus, celsim laipiņas, attīstīsim infrastruktūru, un tas ir pateicoties šim iepriekšējam pētījumam."

Sliktākā situācija šobrīd ir nepieskatītajos Daugavpils novada ezeros – Koša, Baltezerā, Mazā Kalupes un Sasaļu, bet kā labākos piemērus eksperti min Višķu un Luknas ezeru, kurus plānots attīstīt gan kā tūrisma objektus, gan arī ielaižot tajos zivis, lai gan Višķu ezers jau šobrīd ir ceturtajā vietā Latvijā pēc asaru daudzuma.

Artūrs Kārkliņš uzsver, ka ļoti aktīvi darbojas Višķu pašvaldība. "Ir izveidota kopējā Višķu–Luknas ezeru kopējā apsaimniekošana, viņiem 6-7 gadus ir licencētā zveja. To uzreiz attīstīsim, jau šobrīd sniedzam projektu, sniedzam arī mazajam Kalupes ezeram. Varbūt nevirzīsim prioritāri Luknas, bet Ļubastes ezeru. Ir ezeri, kas aizaug – ezera dabiskais cikls, kad tas pārveidojas par purvu, un Ļubastes ezers ir tāds, kur zivis ziemā nevar dzīvot."

Secinājumos par Daugavpils novada ezeriem SIA “Vides risinājumu institūts” uzskata, ka ezeru kopējā

ekoloģiskā sistēma ir vērtējama kā vidēja un laba, bet zivju populācija ir vidēji labā un vidējā stāvoklī.

Pētnieki arī norāda, ka malu zvejniecība novadā ir fragmentāra, bet regulāra, un licencētās makšķerēšanas ieviešana dauzos gadījumos ir pirmais solis ezera kvalitatīvai apsaimniekošanai.

Artūrs Kārkliņš ir pārliecināts, ka kāda darbošanās ar murdiņu pašpatēriņam nav liela skāde, bet nepieskatītos ezeros zvejo arī malu zvejnieki – ir tīkli, elektriskā zveja un ūdas, kas ezeram skādē. Ieviešot licencēto zveju, malu zvejnieks kļūst nevēlams arī tam, kas par licenci maksā.

Kā atzīst pētnieki, malu zveja Latvijā ir kā nacionālais sporta veids –

jo nomaļāks ezers, jo mazāk inspektoru un aktīvāki malu zvejnieki. Kā labu piemēru varu nosaukt Alūksnes ezeru, kur uz 1500 hektāriem ir pieci inspektori, bet lauku apvidos tas parasti ir viens inspektors uz 20 ezeriem. Ezeri Latgales reģionā ir viens no būtiskākajiem dabas resursiem, kas, diemžēl, joprojām netiek pienācīgi pētīti un apsaimniekoti, lai gan to izmantošanas potenciāls var nest arī lielu ekonomisko labumu reģionam, attīstot gan tūrisma, gan rūpniecisko zveju.

Šoziem Daugavpils novada ezeros tiks pētīts arī skābekļa daudzums un visticamāk nākamajā gadā novads ķersies klāt arī Daugavas upes posma apsaimniekošanai, pirms tam veicot pētījumu par konkrētā posma ūdens kvalitāti un zivju daudzveidību tajā.

o r i ģ i n ā l s