Rakstiet mums! Pievienojiet attēlus (vai uzticiet tos piemeklēt CL redaktoram) un mēs nodosim Jūsu vēstījumu visai Latvijas copmaņu saimei!
13. aprīlī Lielvārdes novadā jau devīto gadu AS "Latvenergo" darbinieki un biedrība "Mēs zivīm" no egļu zariem izgatavoja 474 zivju mākslīgās nārsta ligzdas. Nārsta ligzdas maijā izvietos Daugavā pie Kaibalas un Ikšķiles katrā vietā pa aptuveni 200. Šogad pirmo reizi pilotprojektā tās arī ievietos kādā no Pļaviņu HES ūdenskrātuves krasta līcīšiem un, kad būs noticis nārsts, ikru paraugus nodos zinātniskajam institūtam "BIOR" izpētes veikšanai.
Piedaloties vairāk nekā 100 interesentiem, šogad ir izgatavots vislielākais zivju nārsta ligzdu skaits – 474. Iniciētais vides projekts attīstās: iepriekšējā gadā biedrības "Mēs zivīm" pārstāvji veica izpēti par nārsta ligzdu izvietošanas iespēju Pļaviņu HES ūdenskrātuves krasta līcīšos. Šogad pirmo reizi 40 ligzdas tiks ieliktas Daugavā augšpus hidroelektrostacijas.
Vēl viens šī gada jaunums, kuru plāno īstenot AS "Latvenergo", ir sadarbībā ar zinātnisko institūtu "BIOR" analizēt ikru paraugus no zivju mākslīgajām nārsta ligzdām, lai noteiktu ikru kvalitāti, zivju sugas un citus parametrus.
Kopš projekta sākuma deviņu gadu laikā sagatavotas un Daugavā ievietotas gandrīz 3000 zivju mākslīgās nārsta ligzdas.
Pavasarī, kad tuvojas zivju nārsta laiks, mākslīgo nārsta ligzdu izgatavošana ir pirmais posms. Pēc tam seko nākamais solis, kad atbilstoši laika apstākļiem, gaisa un ūdens temperatūrai tiek plānots nārsta ligzdu izvietošanas brīdis. Pirms visu ligzdu ievietošanas upē tiek ievietotas dažas kontrolligzdas, lai novērotu zivju nārstošanas aktivitāti. Arī šogad brīdī, kad iestāsies siltāks laiks un palielināsies zivju aktivitāte, ligzdas ieliks Daugavā pie Kaibalas un Ikšķiles.
Uz zivju mākslīgajam nārsta ligzdām nārsto brekši un raudas. Projekta īstenošanas gaitā novērots, ka no egļu zariem izveidotajās ligzdās nārsto arī citu sugu zivis, piemēram, asari un līņi.
Zivju mākslīgo nārsta ligzdu veidošana un ievietošana ir vienkārša un efektīva metode, kas ūdenskrātuvē ar svārstīgu ūdenslīmeni palielina zivju nārsta efektivitāti.
Latvenergo kā videi draudzīgs elektroenerģijas ražotājs nepārtraukti pilnveido savas darbības, lai saglabātu bioloģisko daudzveidību, un zivju resursu atjaunošanas programmā šim pasākumam ir nozīmīga loma. Vides saudzēšana un aizsardzība jeb zaļais dzīvesveids mūsu katra ikdienā kļuvuši svarīgi un pašsaprotami, un līdzdarbošanās zivju ligzdu izgatavošanā no egļu zariem palīdz izprast un saglabāt bioloģisko daudzveidību dabā.
Uzziņai par zivju mākslīgajām nārsta ligzdām:
Mākslīgās zivju nārsta ligzdas izvieto iepriekš izpētītā upes posmā, kur zivis vislabprātāk nārsto. Šajās vietās ligzdas vairākās rindās vairāku simtu metru garumā un dažādos dziļumos iegremdē upes ūdens zonā, tādējādi nodrošinot, ka ikri nepaliek bez ūdens un saulē neizžūst. Pēc ikru attīstības zivju kāpuri vēl dažas nedēļas uzturas ligzdu tuvumā un tikai vēlāk iepeld dziļāk upē. Ligzdu gatavošanā izmanto dažādus līdz 70 cm garus egļu zarus, kurus liek citu virs cita pretējos virzienos un pēc tam pa vidu ar metāla stiepli sasien, augšā un apakšā veidojot cilpas. Lai ligzda stabili turētos ūdenī, tai cilpā zem ligzdas auklā pievieno atsvaru, bet cilpai virs ligzdas pievieno pludiņu (tukša plastmasas pudele, kanna u. tml.). Uz pludiņa uzraksta nosaukumu "Zivju ligzda", lai ikvienam, kurš upē redz šo marķējumu, ir nepārprotama informācija par izvietotajiem priekšmetiem.
Ivita Bidere, AS "Latvenergo"
Es visu laiku domāju - ok, palielina nārsta vietu skaitu, forši, bet ko tālāk tiem mazuļiem darīt? Vietas, kur dzīvot cik ir, tik ir, sačakarētajās vietās dolomītu jau negrauzīs.
Malači "Mēs zivīm". Diemžēl, bēdīgākais ir tas, ka šo un nārsta ligzdās nenārstojošo zivju mazuļi, HES radīto ūdens līmeņa svārstību rezultātā, pēcāk, lielos vairumos, iet bojā krasta dubļos.
Tas, ka cenšas - protams ir lloti labi, bet dabīgo nārsta vietu ir pār pārēm. Problēma ir un paliek- mazuļu un ikru bojāeja lielo ūdens līmeņa svārstību dēļ.... ja stundas laikā hess nomet ūdeni pat par 40cm -tad, pagaidām, palielinās tikai sirojošo putnu vēderi, nevis zivju resursi upē...
Ļoti, ļoti daudz laika pavadu pie ūdeņiem, un diemžēl, arvien mazāk pie daugavas...
Pašlaik viss labi redzams Aiviekstes ietekā Daugavā, Daugavā sēlpils, klintaines, oliņkalna rajonos, sakas upe Salā sausa- no līmeņa trūkst 1.5m- klintainē veco karjeru sēkļi ir sausi, putni jau vissu nolasija, palikušajās peļķēs vēl kautkas kust. Bet nārsta mazuļi ir gājuši bojā....
Zēni no "Mēs zivīm" ir ''rūpīgi'' pastrādājuši, lai tad, kad videi ''draudzīgais'' enerģijas ražotājs piepeši samazinās ūdens caurteci Daugavā un sausajā upes gultnē, pie Ikšķiles, saulē žūs zivju ikri, sitot dūri pie krūtīm varētu teikt: "Mēs taču esam tik daudz laba zivīm darījuši....'' Ziniet, mēs "Latvenergo''!