600 000 iezīmētu lašu mazuļu

AS "Latvenergo" zivju resursu atjaunošanas programmas ietvaros turpinās lašu un taimiņu mazuļu ielaišanu Daugavā pie Mangaļsalas. Tāpat noticis ļoti sekmīgs nārsts zivju mākslīgajās nārsta ligzdās Daugavā pie Kaibalas, Ikšķiles, Liepkalniem un Jēkabpils.

Šogad Daugavas grīvā ielaidīs vairāk nekā 600 000 viengadīgu lašu un taimiņu mazuļu (smoltus), kas izaudzēti z/i "BIOR" Tomes un Doles zivjaudzētavās.

Jau piekto gadu zivju mazuļi pirms ielaišanas tiek iezīmēti, nogriežot taukspuru, tas palīdz speciālistiem un makšķerniekiem atpazīt pieaugušus mākslīgi audzētos lašus no tādiem, kas dabiskā ceļā upēs iznārstojuši un attīstījušies. Tādējādi speciālisti var veikt izpēti par to, cik no ielaistajiem zivju mazuļiem pēc 2-3 jūrā pavadītiem gadiem atgriežas upēs uz nārstu. Vienā atvestajā kravā ir 27 000 lašu mazuļu ar vidējo svaru 35 grami.

Zivju ielaišana turpināsies arī nākamos mēnešus – katru gadu Daugavas baseina ūdenstilpēs kopumā tiek ielaisti 6 300 000 dažādu sugu zivju mazuļu un kāpuru. 2019. gada pavasarī un vasaras sākumā tiks izlaisti līdaku un nēģu kāpuri, jūnijā sīgas, jūlijā vienvasaras laši, augustā un septembrī zandarti un vimbas.

Katru gadu zinātniski pamatotā sugu sastāvā un skaitliskā apjomā Daugavā un tās baseina ūdenstilpēs notiek zivju mazuļu un kāpuru ielaišana. Zivju resursu pavairošanu Daugavā un tās baseina ūdenstilpēs atbilstoši savstarpēji noslēgtajam līgumam veic z/i "BIOR".

Savukārt, sākoties siltam laikam aprīļa beigās, palielinājās zivju aktivitāte, un Daugavā agrāk nekā iepriekšējos gados sākās nārsts. Ikšķilē, Kaibalā, Liepkalnos un posmā starp Pļaviņām un Jēkabpili izvietotajās zivju mākslīgajās nārsta ligzdās ļoti sekmīgi ir iznārstojušas raudas, brekši un asari. Šobrīd tajās jau ir vērojamas mazas zivtiņas. Zinātniskais institūts "BIOR" no nārsta ligzdām paņēma ikru paraugus, kurus pētīs zivju audzētavas "Tome" akvakultūras, pētniecības un izglītības centrā.

Šogad Kaibalā un Ikšķilē ielika katrā vietā 200 nārsta ligzdu, Pļaviņu HES ūdenskrātuvē (Liepkalnos un starp Pļaviņām un Jēkabpili) pirmo reizi ielika 100. Zivju mākslīgo nārsta ligzdu izvietošanu veic tālāk no upes krasta zonas, kur tās neietekmē ūdenskrātuves ūdenslīmeņa svārstības. Tādējādi ikri visu laiku atrodas ūdenī un tiek pasargāti no izžūšanas saulē.

AS "Latvenergo" un biedrība "Mēs zivīm" mākslīgo nārsta ligzdu izvietošanu ūdenskrātuvē veic devīto gadu. Šī aktivitāte veicina zivju krājumu saglabāšanu un atražošanu un ir AS "Latvenergo" papildus atbalstīta iniciatīva bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā.

Nedēļas laikā pēc mākslīgo nārsta ligzdu ievietošanas upē nārstojošās zivis iznērš tajās ikrus, kas pieķeras pie egļu zariem, un, atrodoties ūdenī, veiksmīgi attīstās par zivju mazuļiem. Mākslīgās ligzdas šajā laika periodā regulāri tiek apsekotas un kontrolētas, nepieciešamības gadījumā arī pārvietotas un izskalotas no upes sanesumiem. Ligzdu uzraudzību veic biedrības "Mēs zivīm" pārstāvji. AS "Latvenergo" ir svarīga gan videi draudzīga elektroenerģijas ražošana hidroelektrostacijās, gan vienlaikus arī apkārtējās vides un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, veicinot zivju resursu aizsardzību un atjaunošanu.bAS "Latvenergo" ikgadējā kompensācijas summa zivju resursu atjaunošanas programmā ir vairāk nekā viens miljons eiro (1 035 000).

Ivita Bidere

AS "Latvenergo"

Preses sekretāre

Tālr.: 67728809; 29279158

ivita.bidere@latvenergo.lv