Latvijā ūdeņu netrūkst.

Mūsu plāns atklāt sezonu Balatona ezerā, startējot IBCC 2020 turnīrā, palika nerealizēts līdz ar globālās pandēmijas parādīšanos. Mēs bijām ieslodzīti savās valstīs. Tāpēc bija jāizvēlas ūdenstilpe Latvijā, kur būtu iespējams atklāt jauno sezonu, tiklīdz laika apstākļi mums dotu šādu iespēju un ūdens sasiltu vismaz līdz 8°C. Manuprāt, šajā temperatūrā karpas, kaut arī vēl nav sevišķi aktīvas, jau sāk baroties. Tāpēc telefonsarunas laikā ar Normundu Pareizu mēs meklējām nevis dziļas ūdenskrātuves, bet gan nelielas, kur ūdens uzsilst ātrāk.

Izvēlējāmies vienu no ezeriem Pāvilostas apkārtnē, kur es pēdējo reizi karpas copēju 2016. gadā, bet Normunds pēdējo divu gadu laikā bieži brauca uz turieni trenēties. Sākot no 7. aprīļa, laika prognoze rādīja vairākas saulainas dienas pēc kārtas, bet joprojām aukstas naktis, gaisa temperatūrai pazeminoties līdz –5°C. Tomēr vēlme pēc iespējas ātrāk nonākt pie ūdens un atklāt sezonu bija stiprāka par apziņu, ka naktī nebūs komfortabli un, iespējams, nāksies salt.

Modernais karpu makšķerēšanas aprīkojums ļauj pavadīt ilgu laiku pie ūdeņiem, pat ja temperatūra ir zem nulles. Mums ir kvalitatīvas teltis ar pārsegu un divkāršu grīdu, nelieli gāzes sildītāji, ar kuriem var uzturēt siltumu mazās telpās, ieskaitot teltis, vissezonu guļammaisi, kas sastāv no trim vai vairāk slāņiem, un, protams, augstas kvalitātes ziemas apģērbs makšķerniekiem. Tas viss ir mūsu rīcībā, tāpēc beidzot 6. aprīlī es braucu uz ezeru, lai jaunajā 2020. gada sezonā samestu savas montāžas ūdenī. Trīs dienas man bija jāķer vienam, bet tuvāk nedēļas nogalei es gaidīju Normunda un Laura Gabrāna ierašanos.

Barību stratēģija

Kā parasti notiek pēc nesezonas, nometnes izveide aizņēma ilgāku laiku nekā parasti. Turklāt man līdzi bija laiva, tāpēc, nonākot pie ūdenstilpes pusdienlaikā, makšķeres daudzsološajās vietās tika nogādātas tikai deviņos vakarā. Ūdens temperatūra uz virsmas eholotē rādīja +8,2°C. Zivis visu dienu nebija manāmas. Tā kā nākamās dienas tika prognozētas saulainas, copes vietas tika izvēlētas seklumos tuvāk piekrastes zonai, kā arī ap vienīgo salu ezerā.

Barotās barības daudzums minimāls, jo karpu metabolisms joprojām ir ļoti lēns un nespēj sagremot ēdienu tādā daudzumā, kādu mēs izmantojam vasaras mēnešos. Pirmajā porcijā pirmajā punktā 120 m attālumā un 1,8 m dziļumā pie niedrēm es iemetu apmēram 500 g barības, kā arī aptuveni 1 kg otrajā punktā – 1,3 metru dziļumā un 240 m attālumā pie salas.

Sastāvā pārsvarā mazas daļiņas, kas ātri sadalās karpu zarnās un tās nenosprosto. Atšķirība barības kompozīcijā starp punktiem bija tāda, ka pirmajā bija tikai sasmalcinātas pašrullētās Live System boilas un neliels daudzums kaņepju, bet otrajā papildus smalcinātajām boilām bija arī CSL peletes un lielāka kaņepju proporcija. Uz mata abās vietās liku tās pašas boilas, ko iebarošanai, ar vidēja izmēra PVA stikiem, kuru sastāvā bija patiešām daudz dažādu sastāvdaļu ar uzsvaru uz asākām garšām.

Pirmās nakts rezultāts bija četri brekši līdz 2 kilo un viena rauda virs kilograma. Visas šīs baltās zivis tika paņemtas no salas. Tas bija diezgan nogurdinoši, ikreiz pārvest makšķeres tādā attālumā. Toties no punkta pie niedrēm tajā naktī tika noķerta sezonas pirmā karpa, kas svēra 6 kilogramus.

Otrā diena krastā bija saulaina, bet zivis man nenesa. Tuvāk naktij es piebaroju vēlreiz. Pirmajā punktā ēsmas sastāvu un daudzumu atstājot nemainīgu, bet otrajā, lai atbrīvotos no baltajām zivīm, palielināju daļiņu izmēru, izņemot smalcinātās boilas un aizstājot tās ar boilu ceturtdaļām un pusītēm. Tāpat atteicos no CSL granulām. Rezultātā otrajā naktī man no pirmā punkta atnāca vēl divas karpas – svarā 8 un 9 kilogrami. Toties otrais punkts nedeva nevienu copi, pat baltās zivis bija pazudušas. No tā es nākamajā dienā secināju, ka karpas šo vietu pie salas neapmeklē.

Punktu stratēģija

Pēc pirmās dienas darba ar eholoti man rezervē bija atlikuši vēl divi punkti. Viens no tiem atradās vecā kanāla gultnē ar 35 cm dūņu un 2,5 m dziļumu (šī ir visdziļākā vieta visā ūdenstilpē). Principā tādā vietā karpām dienas laikā nevajadzētu tik aukstā ūdenī atrasties, taču bija cerība, ka tās varētu doties uz dziļumu naktī, kad gaisa temperatūra strauji pazeminās līdz mīnus grādiem un ūdens virspusē atdziest par vienu grādu, bet bedrēs – paliek nemainīga.

Nākamais punkts, no kura es vēl nebiju mēģinājis ķert, bija 130 m attālumā, klāts ar oļiem un akmentiņiem, kas skaidri bija sataustāmi, klaudzinot ar svinu pa grunti. Šis punkts arī atradās niedru tuvumā. Tāpēc trešās dienas vidū es izpakoju trešo kātu un sāku strādāt pa trim punktiem: punktu, kurš pirmajās divās dienās man nesa 3 karpas un nevienu balto zivi, punktu uz vecā kanāla un punktu ar oļiem.

Jau no pirmās dienas es apzināti punktā neliku vairāk par vienu kātu, jo pieļauju, ka agrā pavasarī pārāk liels presings var negatīvi ietekmēt zivju izturēšanos. Auklu atrašanās tuvu vienai pie otras uzmanīgajai zivij var kalpot par brīdinājumu.

Trešās dienas gaišais laiks citu pēc cita sāka nest brekšus no vecā kanāla, paša dziļākā punkta. Lai arī tur es biju iemetis tikai trīs spombus ar barību bez granulām un sīkām frakcijām, acīmredzot dziļajā vietā bija izveidojusies liela brekšu koncentrācija, no kuriem daudzi bija ar izciļņiem un acīmredzot jau gatavojās nārstam. Es nevaru pateikt, cik daudz brekšu es paņēmu no turienes. Cirks turpinājās visu dienu – iemetiens, bet pēc 5–10 minūtēm raksturīgais svingera kritiens lejā, kas liecināja par brekša copi.

Ap pusnakti nolēmu no šī punkta makšķeri noņemt, jo no pastāvīgas pārvešanas bija iekrājies nogurums, bet man vēl bija trīs dienas priekšā. Rezultātā ūdenī, tāpat kā pirmajās divās naktīs, palika tikai divas montāžas.

Šī nakts līdzīgi iepriekšējām bija ļoti auksta, un ūdens spaiņos sasala, bet pulksten trijos no rīta piedevām sākās slapjš sniegs. Sniegšanas laikā bija pirmā cope jaunajā punktā, kurā bija akmentiņi, – karpa 9 kg svarā. Apmēram pēc 40 minūtēm tas pats punkts pasniedza vēl vienu karpu, kas svēra 7 kilogramus. Visbeidzot ap sešiem no rīta mani atkal pamodināja cope tajā pašā punktā, un šoreiz uz paklāja gulēja skaistule uz 11,8 kg. Šī zivs man sagādāja neaprakstāmu prieku – pirmā, kas jaunajā sezonā svēra vairāk nekā 10 kilogramus!

Bet punkts no niedrēm tajā naktī nedāvāja nevienu zivi. Es domāju, ka iemesls bija jaunais punkts ar oļiem, kas nogrieza zivis no ezera vidus, jo tas bija desmit metrus tālāk un bloķēja tām pieeju niedrēm.

Turpinām trijatā

Tā bija pienākusi ceturtdiena, un pēc pusdienām ieradās Normunds un Lauris. Ar puišiem izbraukājām ezeru ar eholoti, noteicām makšķerēšanas punktus Laurim, bet Normunds sev paņēma punktu no niedrēm 120 m attālumā, kas man pirmajās divās naktīs bija sarūpējis karpas. Man joprojām bija punkts 130 m attālumā ar oļiem. Līdz vakaram visi punkti tika sabaroti un kāti ievesti. Laivu izvilkām krastā, un visi turpinājām copēt tikai no krasta.

Varbūt auklu presinga dēļ, varbūt kāda cita iemesla dēļ, bet tajā naktī tikai vienu karpu uz kādiem 6 kilogramiem noķēra Lauris. Divas paņēma puiši no Toro Carp komandas, kuri atradās citā ezera galā. Nākamās, man jau piektās, dienas bilde atkārtojās – dienas laikā nevienas copes, naktī viena karpa mūsu galā, bet šoreiz Normunda punktā, un atkal divas karpas Toro komandai. Es šīs divas dienas biju palicis vispār bez zivīm.

Sestdien Normunds un Lauris novācās un aizbrauca, jo laiks kļuva arvien nepatīkamāks un svētdienas naktī bija gaidāms lietus. Es nolēmu izmantot izdevību un palikt pie ezera, tāpat kā puiši no Toro Carp komandas. Vienu makšķeri atliku vietā, kurā bija darbojies Normunds, otru atstāju punktā ar oļiem. Naktī tiešām lija, kas palielināja diskomfortu, tomēr man izdevās no punkta pie niedrēm izvilkt vēl vienu karpu, kuru Normunds jau iepriekš bija noķēris.

Jānovācas man bija lietū un nežēlīgā aukstumā, telts un vairākums mantu bija slapjas un netīras, taču tas nesabojāja garastāvokli no pirmā izbrauciena pie ūdens. Galu galā sešu dienu sesijas rezultāts bija 7 skaistas karpas, plus es atsvaidzināju makšķerēšanas prasmes gan no laivas, gan arī no krasta. Protams, svarīgs ir arī patīkami pavadīts laiks labā kompānijā.

Pēc atgriešanās mājās galvā veicu aizvadītās sesijas analīzi un pēc divām dienām atkal atgriezos tajā pašā ezerā, lai pārliecinātos un faktiski pārbaudītu savas atklātās kļūdas. Arī laika prognoze nākamajai nedēļai rādīja saulainu laiku, kas ļāva nožūt mitrajai teltij. Tas viss deva cerību vismaz vēl kādu reizi izvilkt karpu virs desmit kilogramiem... Bet tas lai ir nākamās stāsts.

Daniels Čobotovs

Meklējam Karpu Lietu reportierus! Katru mēnesi mēs izdalīsim desmit 3kg pakas ar Richworth boilām tiem, kas būs iesūtījuši interesantākās reportāžas no šī gada karpu copes izbraukumiem.