Latvijā notiek Lietuvas čempionāts

27 komandas no visas Lietuvas vakar sabrauca pie Baļotes ezera, kurā šogad notiek Lietuvas Čempionāta karpu makšķerēšanā 3. posms. Notikums makšķerēšanas sportā absolūti unikāls, vēl nekad neviens citas valsts čempionāts pie mums nav noticis. Mēs gan ne reizi vien esam braukuši uz Lietuvu organizēt savējos čempionātus. Tagad šis tas ir manījies, Baļotes ezers piedāvā unikālu un ļoti liela izmēra ūdens poligonu, kam līdzīgu tuvākajā apkārtnē nav.

Šī gada Lietuvas čempionātā kā 28. komanda startē arī vairākkārtējie Latvijas Čempioni un PČ bronzas medaļas ieguvēji Amigo Carp komanda. Pirmajos divos posmos, kas notika Lietuvas ezeros, parādījuši sevi kā visnotaļ konkurētspējīgu komandu pavisam jaunos apstākļos un ūdeņos, mājas teritorijā mūsu puišiem ir plāns parādīt, kas ir kas. Tiesa, izlozē izkritušais 16. sektors Baļotē nav tas perspektīvākais, tādēļ Amigo čaļiem būs jāparāda visas savas prasmes un ezera zināšanas, lai izmantotu mājinieku priekšrocības.

Ezers un laikapstākļi arī ievieš pamatīgas korekcijas. Pirmā diena karpiniekus sagaidīja ar bezvēju un totālu necopi. Lai cik perfekti būtu sagatavots ezers un lai cik daudz arī tajā nebūtu zivju, ja tām visām reizē pāriet vēlme baroties, tad aktīvu makšķernieku skraidīšanu pa krastu var negaidīt. Visticamāk, kaut kādu negatīvu iespaidu ir atstājusi ūdens līmeņa maiņa ezerā. Pirmās dienas vakarā pa karpai bija izvilkušas tikai septiņas komandas.

Dienai sekojošā pirmā nakts jau iezīmēja potenciālos līderus, vadošais trijnieks pa tumsu ir paspējis izmainīt otro karpu desmitnieku. Arī mūsējiem viena zivs un minimāls cerību stariņš – ir jāatrod pareizā atslēdziņa.

Lietuviešu kārtība.

Man pašam pēc deviņu gadu pauzes radās iespēja satikt senu paziņu un “cīņu biedru” Tomasu Būdas, kurš daudzus gadus vadīju karpu makšķerēšanas sportu Lietuvā, izlases startus PČ, bet tagad ievēlēts visas Lietuvas Makšķerēšanas Federācijas prezidenta amatā. Tā kā Lietuvai pēdējos gados pasaules čempionātos karpās ir klājies visnotaļ pieklājīgi, izcīnīta viena sudraba medaļa komandām un pasaules Čempionu tituls individuālajā ieskaitē, kā arī ieņemtas vairākas pieklājīgas vietas pirmajā desmitā, aprunājāmies, kāda ir bijusi panākumu atslēga.

Pirmkārt, pats Tomas nebūt neatzīst, ka Lietuvas izlase būtu kaut kādā ziņā spēcīgāka par mūsējiem. Tikai tad, kad atgādinu par Lietuvas 7. vietu starptautiskajā reitingā, kurā Latvija šobrīd ir 22. pozīcijā, Tomasam nākas atzīt, ka zināmas atšķirības tomēr ir. Viņš gan arī ļoti labi un pozitīvām atmiņām atceras 2011. gadu, kad Latvijai bija bronza, bet leiši palika otrajā desmitā. Ne vienu vien apsveikumu toreiz saņēma arī viņi, turklāt ne jau tādēļ, ka mūs savā starp kaut kā jauktu. Esam brāļu tautas.

Tomasa vadītās Lietuvas karpu dzīves dažas nianses ir būtiski atšķirīgas no mūsējām. Teiksim, izlase katru gadu tiek komplektēta pilnībā no jauna un ņemot vērā tikai un vienīgi konkrētā gada valsts čempionāta rezultātus. Uzvarēji pēc pusotra mēneša brauc uz pasauli. Skaidrs, visiem saprotams princips ar saviem plusiem un mīnusiem. Jā, Tomass atzīst, ka pusotrs mēnesis ir ļoti īss laiks, lai sportisti spētu sagatavoties startam PČ. Toties viņiem ir pamatīgs morālais pacēlums, tikko novinnējuši vietējo čempionātu, tie ir “uz viļņa” un gatavi plēst jebkuru. Tam, ka šiem, iespējams, jaunizceptajiem čempioniem varbūt trūkst starptautiskās pieredzes un zināšanu, tiek kompensēts arī izlases divu kapteiņu palīdzību. Tieši kapteiņi ir tās autoritātes, kas gadu garumā uzkrājuši pieredzi un zināšanas, neskaitāmas reizes paši vinnējuši vai bijuši medaļās Lietuvas čempionātos, un turpina aktīvi makšķerēt. Viņi izstrādā izlases stratēģiju un taktiku, saliedē izlasi kā komandu, neatstājot iespējas nekādai pašdarbībai. Ja vakar tu kā sportists esi kļuvis par valsts čempionu un zvaigzni, jau pēc mēneša tev ir jābūt gatavam stāties izlases ierindā un pilnībā pakļauties kapteiņu norādījumiem. Un nav svarīgi, ka tu esi lielas firmas direktors vai daudzgadējs karpinieks ar savu pieredzi un zināšanām. Pašdarbība un nepaklausība izlasē tiek stingri apkarotas.

Noteikumi.

Tai pat laikā pats valsts čempionāts, arī Baļotē notiekošais, tiek organizēts precīzi pēc tiem pašiem FIPSed noteikumiem, kā PČ. Latvijā tas tā, piemēram, nav. Tomass stāsta, ka tā ir milzīga priekšrocība izlases darbā, jo jaunizceptajiem izlases sportistiem nav pēkšņi jāsāk pielāgoties jauniem noteikumiem, viss ir ierasts un līdz automātikai atstrādāts. Daudz mazāk iespēju pieļaut kādu muļķīgu kļūdu, kas var beigties ar dzelteno kartīti. Komandas LČ startē divatā, bet daudziem ir trešais rezervists, kurš nomaina kādu no dalībniekiem sacensību vidū. Piešauties šādai maiņai nemaz nav tik vienkārši, ir jāprot iejusties mazliet “svešā” vidē, pie ne sava inventāra, ne savas kārtības un turpināt veiksmīgi darboties. Tieši tāda pat sistēma ir PČ un iegūtās iemaņas ļoti noder. Tomas nereti izlases rezervistos izvēlas kādu ar izcili labām tālmešanas spējām, kas var aizvietot kādu no sportistiem situācijās, kad rodas nepieciešamība pēc patiešām tāla metiena. Ne reizi vien šī taktika ir palīdzējusi viņa vadītajai izlasei tikt pie augstāka rezultāta. Tai pat laikā rezervists brīvo laiku lieki netērē, bet gan aktīvi seko konkurējošo komandu darbībām. Šāda spiegošana PČ ir ļoti izplatīta PČ, kur vadošo komandu sastāvā ir cilvēki kamuflāžas tērpos ar metru gariem binokļiem un ožas matadori, kas pēc pa vējam atnestās smaržas ar 90% precizitāti nosaka karpinieku lietotās barības sastāvu.

Naudas.

Vēl viena atšķirība no Latvijas ir tajā, ka Tomasam jau sen izdodas savākt pieklājīgu sponsoru skaitu, kas atbalsta valsts čempionāta norisi. Šīs sponsoru naudas pilnībā pietiek, lai nosegtu izlases startam PČ nepieciešamo budžetu. Līdz ar to pašiem izlases dalībniekiem nav jāiegulda savi līdzekļi braucienam uz pasauli.

Kāpēc pie mums?

Kāpēc Lietuvieši brauc mačoties uz Latviju? Pavisam vienkārši – arī viņiem būtu ļoti izdevīgi, ja kādu dienu PČ notiktu Baļotē. Tā kā šāda iespējamība paliek ar katru gadu reālāka, braļukas jau laicīgi sāk darbu pie ūdenstilpes izpētes sacensību režīmā. Daudzus no viņiem redzēsim Baļotes krastos arī turpmāk, atbraukt līdz Jēkabpilij vienam otram leitim ir tuvāk nekā no Liepājas. Tai pat laikā šādā veidā ezers saņem papildus finansiālu atbalstu tālākai attīstībai, ka arī neatsveramu organizatorisko pieredzi.