Jaucam dambjus. Meklējam palīdzību.

Viens no pirmajiem soļiem, kas mums būtu jāizdara zivju migrācijas uzlabošanai, ir dažādu šķēršļu likvidācija uz Latvijas upēm. Trīs lielos HESus, kas aizsprosto ceļu tūkstošiem lašu, kas vēlētos meklēt nārsta vietas Daugavas baseinā, zina visi. Tikmēr daudzus citus cilvēka un dabas (bebru) radītos aizsprostus, aizsprostu paliekas, neveiksmīgi izbūvētas caurtekas vēl vajag apzināt, sazīmēt kartē un tad sākt domāt par jaukšanu. Kas zina, varbūt kādu dienu nonāksim arī līdz Daugavas Senlejas atjaunošanai.

Daugava pie Pļaviņām 1964g

Valsts zinātniskais institūts BIOR aicina ikvienu Latvijas iedzīvotāju piedalīties unikālā citizen science jeb sabiedriskās zinātnes iniciatīvā, apzinot šķēršļus Latvijas upēs.

Nepareizi izbūvēta caurteka

Dodoties pārgājienā gar upi, laivojot vai makšķerējot, ikvienam ir iespēja mobilajā aplikācijā Dabas dati atzīmēt vietu ar novērotajiem zivīm grūti pārvaramiem šķēršļiem, piemēram, aizsprostiem, caurtekām, aizsprostu paliekām, bebru dambjiem, ūdenskritumiem.

Bebru dambji pastāvīgi uzrodas no jauna

Mobilās lietotnes Dabas dati kartē ir iespēja ievietot šķēršļa atrašanās vietu un fotogrāfiju. Lai to izdarītu, lietotājiem nepieciešams aktivizēt vai izveidot jaunu kontu portālā www.dabasdati.lv, uzstādīt Android vai iPhonelietotni (pielāgojumi iPhone lietotnē būs pieejami tuvāko dienu laikā), tās uzstādījumos izvēlēties iespēju "Pielāgot Bior projektam" un sākt ziņot šķēršļus upēs.

Pērn nojauktais Sindi aizsprosts Pērnavā

Ievāktie dati nonāks kopējā Dabasdati.lv krātuvē un tiks nogādāti institūta BIOR pētniekiem izvērtēšanai. Šķēršļu precīzai atzīmēšanai mobilā lietotne izmanto "Karšu izdevniecības Jāņa sēta" pamatkarti un Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras ortofotokarti.

Kā uzsver BIOR vadošie pētnieki, tikai dažas Latvijas upes no iztekas līdz grīvai ir brīvas no šķēršļiem. Pārējām Latvijas upēm plūdumu kavē ne tikai lielāki vai mazāki aizsprosti, bet arī aizsprostu paliekas, neveiksmīgi ieliktas caurtekas, akmeņu krāvumi un bebru dambji. Šādi šķēršļi atstāj būtisku ietekmi arī uz zivīm – migrācija uz nārsta vietām ir svarīga ne tikai lašiem, taimiņiem, nēģiem un vimbām, bet arī daudzām mazāk zināmām zivju sugām.

Šķēršļu apzināšana upēs ir pirmais solis uz to ietekmes mazināšanu. Iedzīvotāju iesūtītā informācija tiks izmantota Latvijas upju inventarizēšanā, kuru šobrīd veic BIOR pētnieki. Pēc tam Latvijas upes 19 tūkstošu kilometru garumā tiks ierindotas prioritārā secībā pēc to esošās un potenciālās nozīmes zivju faunas saglabāšanā.

Nozīmīgāko mazāko šķēršļu nojaukšanu būs iespējams īstenot, piesaistot finansējumu no LIFE GoodWater IPmazo grantu programmas vai Zivju Fonda, savukārt risinājumi lielākiem šķēršļiem tiks meklēti valsts programmu ietvaros.

Latvijas upju sarakstu BIOR vadošie pētnieki izstrādā sadarbībā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra speciālistiem. Visas Latvijas upes tiks sadalītas vienu kilometru garos posmos un par katru upes posmu datubāzē tiks iekļauta pieejamā informācija, piemēram, upes kritums, gultnes substrāts, zemes izmantošanas veids upes krastā.

Latvijas upju inventarizācija nepieciešama, lai novērtētu upju nozīmi zivju sugu aizsardzībā un faunas daudzveidībā, kā arī saimnieciski izmantojamo zivju resursu saglabāšanā. Šāda datu bāze nodrošinātu zinātniski pamatotu upju apsaimniekošanas pasākumu plānošanu un palielinātu upju atjaunošanas pasākumu efektivitāti.