Mežavimba – sportiskā plēsoņa

Populārākos plēsējus – asarus, līdakas, zandartus – zina katrs makšķernieks, bet tie nebūt nav vienīgie plēsēji, pēc kuriem ir jēga doties uz copi. Mūsu ūdeņos mīt arī tā sauktie baltie plēsēji. Šoreiz raksts ir veltīts vienai no spēcīgākajām un azartiskākajām šīs grupas pārstāvēm – mežavimbai.

Zinu daudzus, kam mežavimba ir sava veida sapnis. Šī zivs ir ļoti interesanta plēsoņa, turklāt, lai to noķertu, vajag nedaudz izplānot taktiku, kā arī gana labi pazīt konkrēto vietu. Bet laikam raksts ir jāsāk ar pašas zivs raksturojumu.

Mežavimba jeb salate ir karpu dzimtas zivs. Pēc vizuālajām pazīmēm es teiktu, ka viņa ir ļoti attāla karpu radiniece. Vislīdzīgākā tā ir vimbai. Atšķirt šīs zivis var pēc mutes daļas – meženei tā ir saplacināta, uz priekšu vērsta un platāka. Ķermenis ir slaids, no sāniem saplacināts, ar sudrabkrāsas zvīņām, muguras daļa ir nedaudz zilganīga. Meženei ir palielas, spēcīgas spuras. Tieši tās palīdz zivij medīt, dzīvot upē un brīžam veikt lielus attālumus. Pamatā meženes dzīvo upēs, turklāt tajās, kas savienotas ar jūru. Jaunuļi bieži vien atrodas upes grīvā, bet, tikko paaugas, tā upi vairs nepamet.

Meženei patīk straume un plašumi. Upei jābūt ar dažādām straumēm – spēcīgām un ne ļoti, kā arī gana platai un ar dziļumu maiņām. Latvijā meženes pārsvarā dzīvo Daugavā, Gaujā, Lielupē. Šīs upes salatēm ir ļoti piemērotas, un viņas tur jūtas ļoti labi.

Mežavimbas medī tikai un vienīgi pa gaismu. Dienas tumšajā laikā tās dodas uz stipri dziļākām vietām un atpūšas. Tāpat tur viņas arī pārziemo. Principā – kā ūdens sasniedz kritisko aukstumu, visas zivis pārvietojas uz šādām ziemošanas vietām. Šajā laikā meženes praktiski neko neēd, vien dažreiz atļaujas notiesāt kādu ēsmas zivtiņu, kas ir iepeldējusi bedrē. Raksturīgi ir tas, ka šī plēsoņa medī ūdens augšējos slāņos. Bieži var redzēt spēcīgus plunkšķus. Tos rada meženes ar savu asti, mēģinot apdullināt potenciālo ēdamo.

Zivij mutē nav zobu. Tie salatei atrodas rīklē. Tāpēc par medījumu galvenokārt tiek izvēlētas ne sevišķi lielas ēsmas zivtiņas.

Maza un vidēja izmēra zivis turas baros, tāpat kopā mēdz medīt. Bet ar lielajiem eksemplāriem ir savādāk – tie reti kad ieraugāmi sugas māsu kompānijā. Lielās medīt iet vienas pašas un savā ziņā ir noķeramas nedaudz vieglāk.

Mežavimbas lieliski var vilkt ar dažāda veida un formas metāla mānekļiem

Propbeiti – vēl viens mānekļu tips, no kā salates neatsakās

Uzmanīgā zivs

Kā jau minēju, salates ir gana iekārojama trofeja, bet tikt pie lielas nav nemaz tik viegli. Pirmkārt, zivs ir ļoti uzmanīga. Ja copē no krasta, ir jāizturas maksimāli klusi un piesardzīgi. Vasaras mēnešos meženes medībās dodas tuvu krastam, attiecīgi katrs mazākais troksnis zivi var aizbaidīt, un tad mežene izvēlēsies citu copes areālu. Interesanti, bet arī uz dzīvniekiem zivs reaģē ne sevišķi labi – piemēram, bebrs. Ja šis dzīvnieks ielēks ūdenī, zivs tiks aizbaidīta. Ja tālāk no krasta redz raksturīgos mežavimbas apļus, tad, strādājot šādā distancē, zivs jūtas nedaudz drošāk.

Noteikti svarīgs faktors, kas ietekmē copi, ir vējš. Brīžos, kad ir spēcīgi pūtieni vai brāzmas, meženes reti kad ķeras. Šai sugai patīk bezvējš.

Interesanti ir vērot meženes. Daugavā bieži var redzēt raksturīgas mežeņu medību vietas, līčus. Klusi sēžot, var pamanīt vienu uzplaiksnījumu, kam seko klusums. Pēc minūtēm 20, citreiz pat ilgāk, tajā pašā vietā – nākamais uzplaiksnījums. Meženēm ir raksturīgi kustēties pa sev zināmu maršrutu, turklāt atkārtot to; vienīgi, ja iztraucē, zivs maršrutu maina vai arī vispār dodas prom no vietas. Iesaku pirms copes nedaudz papētīt vietu, upi. Būs vērtīgi kārtīgi apskatīt visus līčus, straumes, atstraumes, potenciālās mežeņu medību vietas. Ja ir iespēja, piemēram, dzīvesvieta ir tuvu upei, noderīgi būtu vienu dienu veltīt vienkārši ūdens vērošanai – esmu pārliecināts, ka šādā veidā uzzināsiet daudz ko jaunu. Pēc tam jau var mērķtiecīgi doties uz konkrētām vietām un censties pierunāt meženes.

Starp citu – Latvijas rekords ir 8,12 kg! Cienījama trofeja!

Inventāra nianses

Viens no faktoriem, kas mani piesaista šīs sugai ķeršanā, ir sportiskums. Salate ir ļoti spēcīga. Tā dzīvo upēs, attiecīgi gan pati straume, gan arī zivs spēks rada papildu emocijas izvadīšanas laikā. Turklāt upēs bieži vien ir daudz ķērāju un šķēršļu, un tie ir jāapvada. Brīdī, kad zivs piecirsta, viens no pirmajiem darbiem ir – zivs jāpagriež ar priekšpusi pret krastu. Parasti meženes spēcīgi uzsit pa mānekli un uzreiz peld projām. Reāli to paveikt gan nav tik viegli.

Kā jau minēju, mānot meženes, ir jābūt ārkārtīgi klusam un piesardzīgam. Man šīs zivis patīk ķert tieši no krasta un tālā distancē. Līdz ar to piemeklēju šādam copes stilam attiecīgu inventāru.

Es izmantoju pagarus spiningus. Ar garumu nepārspīlēju, bet vismaz 2,45 cm vajag. Pirmkārt, garums nodrošinās tālāku metienu, arī ar vieglākiem mānekļiem. Otrkārt, būs nedaudz vieglāk izvadīt lomu. Akciju izvēlos ātru jeb fast, jo mīkstāks spinings dos nedaudz tālāku metienu, bet pēc tam nāksies krietni ilgāk cīnīties ar pretinieci. Arī ar testu es nepārspīlēju. Zinu, ka daudzi izmanto spiningus, kam tests nedaudz pārsniedz 20 gramus. Es par optimālu augšējam testam esmu atzinis 28 gramus. Straumes dēļ bieži lietoju smagākus mānekļus, un tad ir nepieciešams lielāks tests. Bet nedrīkst aizmirst arī vieglākus mānekļus. Tā kā mežavimbas medī virsējos slāņos, bieži vien jāizmanto vieglāki kranki vai virsmas mānekļi. Attiecīgi spiningam nākas vienlīdz labi tikt galā arī ar vieglo artilēriju.

Arī jutības ziņā prasības nav sevišķi lielas. Pat mazākās salates agresīvi uzbrūk māneklim, un nogulēt ņēmienu nu nekādi nav iespējams.

Manuprāt, izšķirošais raksturlielums spiningam būs tieši metiena tālums. Nav noslēpums – ir spiningi, kam blanka konstruēta speciāli tālmetieniem. Viens no maniem mīļākajiem kātiem ir Daiwa Morethan Branzino AGS – tas ir viens no tālmešanas čempioniem. Ķerot Daugavā, nereti ir svarīgi aizmest maksimāli tālu vai arī konkrētā vietā. Lūk, ar šo spiningu nav nekādu problēmu to izdarīt. Protams, šis nav vienīgais variants, tāpat var pietikt ar Favorite Laguna budžeta klasi, kam tests ir līdz 21 vai 28 gramiem. Tam ir savā veidā universāla blanka, un attiecīgi metiena attālums ir gana labs.

Animācijas veidi

Arī pārējam inventāram nav vajadzīga liela specializācija. Es lietoju nedaudz resnāku astoņu dzīslu pīto auklu. Iemesls tam ir vienkārš – tiek palielināts metiena attālums, tai pašā laikā, pateicoties rupjākam diametram, māneklis lēnāk grimst. Izmantojot smagus kastmāsterus, šis lieti noder seklākos upes posmos.

Spoli es ņemu vismaz 3000. izmēra, manā gadījumā – Daiwa Certate 2510R-PE.

Taču šis ir tikai viens no ķeršanas veidiem. Ir copmaņi, kas strādā ar īsiem spiningiem, turklāt asiem. Lai pievilinātu meženi, tiek izmantoti mazi, bet smagi vobleri, parasti grimstošās versijas mailes, un 2,13 cm spiningi. Attiecīgi no krasta šīs mailes tiek tvičotas, es teiktu, drīzāk ļoti agresīvi džerkotas, kas provocē meženes. Jāatzīst – es tādā veidā šīs plēsoņas neesmu ķēris, bet, spriežot pēc citu rezultātiem, šādam variantam noteikti ir tiesības būt.

Darbojoties no laivas, taktika ir līdzīga. Pirmkārt, maksimāli tāli metieni un maksimāli klusa uzvešanās laivā. Jautājums, kā veikt metienu – pa vai pret straumi? Kad meženes ir aktīvas (parasti tas ir vasaras sākumā), tad, ievērojot vietu, kur zivs ir aktīva, var mest uz abām pusēm. Toties, kad aktivitāte samazinās, tad es mestu pa straumi uz leju. Meženes parasti labāk reaģē uz šādi pasniegtu mānekli.

Vecie labie bleķi

Mānekļu ziņā izvēle ir gana plaša. Vispār jau salates var ķert ar dažādu veidu mānekļiem, tāpēc mežeņu cope nekad neapnīk. Nedaudz par katru veidu un mānekļiem, kas man patīk vislabāk.

Devons – ļoti sens māneklis, efektīvs plēsoņām. Šobrīd pieejamas dažādas konstrukcijas

Arī šādas formas metāla vizuļi meženēm patīk. Māneklim ir vairākas šķautnes, tāpēc zem ūdens gaisma atspīd dažādos leņķos

Kastmāsters. Viens no populārākajiem mānekļiem, ar ko ķer meženes

Sākšu ar klasiku – kastmāsteriem. Tie ir metāla vizuļi ar slīpiem galiem. Kastmāsteri parasti ir sudraba vai vara krāsā, un lielākā to priekšrocība ir metiena tālums. Māneklim ir aerodinamiska forma, tāpēc arī vieglākie lido tālu. Meženei šis ir ļoti iekārojams variants. Nekādu speciālu animāciju kastmāsteram nepiešķiru – parasta auklas ietīšana.

Pašam vislabāk patīk Acme zīmola izstrādājumi. Tie ir pieejami no 3,5 līdz pat 100 g svarā. Smagākās versijas īsti nav vajadzīgas, pārsvarā darbojos ar 14 un 28 g modeļiem. Vēl priekšrocība ir tas, ka mānekļiem ir dažādas spilgtas krāsas. Es gan neteiktu, ka tam būtu izšķiroša nozīme, drīzāk labākus rezultātus nesīs modeļi, kam viena šķautne ir aplīmēta ar vizuļojošu papīru. Katrā ziņā šādiem kastmāsteriem mežeņu mānekļu arsenālā ir jābūt.

Copes veikalos var atrast arī vietējo meistaru darinātus kastmāsterus. Neatceros, kurš meistars tas bija, bet man ir palikuši pāris eksemplāri, kuri lieliski spēlē straumē un no kuriem salates nespēj atteikties.

Kastmāsteri ir pieejami dažādi – rombveida, daudzskaldņu formā. Tiem nav izteiktas spēles, drīzāk auklas ietīšanas laikā māneklis vienkārši planē pa ūdeni. Bet, pateicoties daudzajām šķautnēm un gaismas atspīdēšanai dažādos leņķos, meženei tie patīk īpaši.

Nekur bez rotiņa

No metāla mānekļiem nekādā gadījumā nedrīkst aizmirst rotiņus. Roti vienmēr ir strādājuši, turklāt ar tiem ir iespējams noķert ļoti plašu zivju gammu, un meženes nav izņēmums. Es šajā ziņā atzīstu klasiku – salates saista Mepps 3. izmērs. Arī rotus galvenokārt izvēlos ar sudraba lapiņām – zivij patīk, ka ūdenī kaut kas spīd, vizuļo.

Atkarībā no straumes rotus vadu vai nu ātri, lai māneklis peldētu vairāk pa ūdens virsējiem slāņiem, vai arī daudz lēnāk, lai tas iegrimtu.

Nedrīkst aizmirst arī pašdarinātos variantus. Mūsu copes bodēs var atrast dažādus vietējo meistaru veidojumus – Leona, Šilova, un daudziem no tiem ir sudraba pārklājuma lapiņas. Šādiem rotiņiem ūdenī ir pilnīgi cits spīdums, un tas noteikti pievilina plēsoņas.

Vēl viens metāla māneklis, kas gan nav nekas jauns, lai arī mūsu ūdeņos netiek sevišķi plaši izmantots, ir devons. Lodveida formas māneklis, kam priekšējā daļā ir propellers, kurš auklas ietīšanas laikā griežas. Māneklim ir laba aerodinamiska forma, un devons ir gana smags, tāpēc aizmest var bez liekām problēmām.

Devons ir diezgan vecs māneklis, lai gan pašlaik daudzi zīmoli piedāvā atjaunotās versijas – parādās formu variācijas, modeļi ar diviem propelleriem. Turklāt nu jau šie propelleri ir ar gultņiem, attiecīgi pat vismazākās ietīšanas brīdī rotē ļoti ilgi, un tādējādi ūdenī tiek radīta vibrācija, ko zivs uztver jau no krietna attāluma.

Skaidrs, ka devonus var izmantot ne tikai meženēm. Man pašam ir tikai viens šāds māneklis. Kaimiņzemēs uz viņiem meženes tiek ķertas ļoti veiksmīgi, bet mūsu ūdeņos es neteiktu, ka šis ir pats ražīgākais variants. Tomēr devonam noteikti ir tiesības pastāvēt, un savu plēsoņu tas, neapšaubāmi, noķers.

Vislielākā kastmāsteru priekšrocība ir metiena attālums

Smith Towadi ir ļoti mazs valks, bet uz to piesakās ne tikai asari

Lai arī valks ir pamazs, tas nenozīmē, ka uzbrukt vēlēsies tikai mazās meženes

Vobleru plaukts

Nākamā lielā mānekļu grupa ir vobleri visdažādākajās formās. Sākšu ar mailes tipu.

Tā kā meženes pārsvarā medī mailes, grunduļus, tad šāda forma tām atgādina dabisko barību, tāpēc arī zivs uzbrūk. Es parasti lietoju no 70 līdz 100 mm garus mānekļus, lielākiem īsti neredzu jēgu. Meženei izvēlos jūrai paredzētos modeļus. Daudzi ražotāji konkrētā sērijā piedāvā saldūdens variantus, kā arī atsevišķi sāļūdenim jeb jūrai domātos. Parasti tiem ir savādāks krāsojums – spožs (jūras plēsoņām tāds ir daudz pierastāks). Meženēm ir līdzīgi – var atrast modeļus ar sudrabainiem sāniem vai spožos zilganos toņos. Šie ir īstie! Tāpat jūras sēriju gammā var atrast daudzus grimstošus modeļus, kas ir nedaudz smagāki, no kā atkal iegūst tālmetiens.

Parasti āķi arī tiek piedāvāti stiprāki, bet lielākajai daļai tie tomēr būs jāmaina: meženes ir ļoti spēcīgas, un bieži vien pat pēc vienas zivs āķis var tikt atliekts.

Animācija mailēm ir dažāda, bet galvenokārt – tvičs. Šeit atkal katram ir jāsaprot savs stils. Kā jau minēju, ir copmaņi, kas tvičo ļoti agresīvi vai, drīzāk jāsaka, rausta maili no visa spēka. Salatei šāds dancis patīk, un uzbrukums seko nekavējoties. Tvičs ir bez pauzēm, jo to laikā vobleris tiek nests prom ar straumi.

Viens no populārākajiem modeļiem ir Zip Baits Rigge 90S. Kā jau visiem arī 90S ridžam iekšpusē atrodas magnētiskā tālmešanas sistēma, turklāt tas ir smagāks par peldošo un suspenderi. Māneklis lido ļoti tālu.

Līdzīgs ir Zip Baits ZBL Minnow 90S. Tas no ridža atšķiras ar spēli un grimšanas ātrumu – ZBL grimst ātrāk, tāpēc rāvieni nepieciešami spēcīgāki.

Veiksmīgs ir arī Jackall Tricoroll 83S. Lai gan šis ir ļoti populārs lašu vobleris, arī meženēm tas ir pa prātam. Tricoroll ir nedaudz augstāks, līdz ar ko rāvienu brīdī parādās sāniskas kustības. Animācija ir interesanta, māneklis lieliski tiek galā ar straumi un nemaina savu animāciju.

Universālie kranki

Nākamā populārā forma ir kranki. Lai arī izcilu aerodinamiku šie mānekļi nedemonstrē, toties pievilina plēsoņas ar savu aktīvo spēli un spēcīgajām vibrācijām. Pateicoties tam, ka mānekļi ir kompakti, meženei tie ir ļoti iekārojams medījums.

Krankus parasti izmantoju SR vai MR iegrimes. Tradicionāli šiem mānekļiem iegrime ir nedaudz virs metra, un šis ir arī optimālais darba dziļums.

Parasti es izdaru metienu un mānekli velku pret straumi. Vilkšanas ātrumu mainu, un brīžos, kad lēnāk ietinu auklu, kranks uzpeld līdz pašai ūdens virsmai – šāda animācija ir daudz rezultatīvāka.

Runājot par konkrētiem modeļiem, vislabāk man patīk Jackall Aska SR un MR. Krāsojumu klāstā tiek piedāvāti kranki ar sudrabainiem sāniem, spīdīgi. Zip Baits B-Switcher ir iekārojams arī meženēm. Izvēlos 1.0 vai 2.0 versiju.

Imakatsu IK-100 ir kranks ar ļoti aktīvu spēli un spēcīgu vibrāciju. Runājot par šo tipu, nevar nepieminēt ratlinus. Vasarā tos es izmantoju reti, bet, kad ūdens kļūst aukstāks un meženes aizpeld uz dziļākām vietām, sevi lieliski parāda tieši ratlins. Visvairāk izmantoju Lucky Craft LV modeļus, Megabass Vibration-X un animēju ar klasisku džiga animāciju.

Efektīvie virsminieki

Ļoti interesanta cope ir ar virsmas mānekļiem. Kā jau teicu, mežene medī virsējos slāņos, dažreiz pat var redzēt muguras spuras virs ūdens. Līdz ar to pat ļoti ieteicami ir virsminieki.

Man vislabākie rezultāti ir bijuši ar valkiem. Veicot ātrus rāvienus, māneklis taisa zigzaga kustības pa pašu ūdens virsmu un šādā veidā pievilina salati. Tiesa, šajā gadījumā nekāds retums nav tukšās copes. Mazākās meženes māneklim uzbrūk ļoti kāri, ātri nododot savu uzturēšanās vietu.

No saviem favorītiem varu ieteikt Megabass Dog-X Jr. un Coayu Slide Sinker. Pirmajam valkam ir ierasta, plaša gaita un kompakts ķermenis, bet Coayu ir interesants tieši ar to, ka ir grimstošais. Ieturot pauzes, māneklis nedaudz iegrimst – un nereti šis ir brīdis, kad seko uzbrukums. Faktiski, ja ieraugāt vietu, kur zivs medī, tad ar šo vobleri viņu var lieliski izprovocēt.

Tāpat nedrīkst aizmirst poperus. Es gan sevišķi daudz ar tiem neesmu ķēris, bet brīžos, kad mežavimbas ir pietuvojušās krastam vai aktīvi medī konkrētā vietā, poperi droši var laist lietā. Man vienīgie rezultāti ir bijuši uz Bassday Crystal Popper.

Vēl viens ļoti interesants mānekļu veids ir propbeiti. Tie ir virsmas mānekļi, kam pirms aizmugurējā āķa ir mazs metāla propellers, kas rāvienu brīdī rada šļakatas. Kas var būt labāks meženēm!

Konkrēti modeļi – Jackall iProp 75S un Megabass Prop Darter 80. Šie abi ir nesuši gana daudz mežeņu dažādos izmēros. Animāciju veidoju ar pauzēm, kuru laikā māneklis uzpeld, bet pēc tam veicu asu rāvienu. Šļakatas ir gana lielas, lai meženē radītu ziņkāri.

Jaunās tendences

Nobeigumā par interesantu mānekli, kas nepelnīti ir aizmirsts, – spinerbaits. Arī mežeņu iekārdināšanai tas ir lielisks. Tiek ražoti dažādu izmēru modeļi, kā arī plaša svaru gamma. Lielākā priekšrocība spinerbaitam ir spīdīgās lapiņas un kuplie silikona svārki. Metiens nav sevišķi tāls, bet, ķerot meženes no laivas, šie mānekļi ir ļoti efektīvi. Darbojoties ar garākiem spiningiem, spinerbaitus ir iespējams novadīt ļoti tuvu ūdens virsmai. Tuvāk rudenim meženes ļoti rezultatīvi var vilkt uz silikona mānekļiem džiga tehnikā. Pie mums šis nav sevišķi populārs veids, bet, ņemot vērā, ka meženes ziemo dziļākās vietās, bedrēs, džiga izmantošana ir pamatota. Pašlaik neņemos spriest, cik efektīvs ir šāds veids mūsu ūdeņos, bet noteikti šajā rudenī mēģināšu kādu meženi uz džiga piemānīt.

Lūk, esmu izdarījis visu, lai iekārdinātu jūs ar šīm sportiskajām zivīm. Mežene ir lielisks loms, kas sagādās ļoti daudz emociju. Šīs ir patiesi izmanīgas plēsoņas, un no copmaņa tiek prasīta maksimāla koncentrēšanās.

Un atcerieties – mežavimbām minimālais paturamais izmērs ir 45 cm, un paturēt drīkst ne vairāk par 3 zivīm! Bet pats galvenais – salates aizliegts ķert no 1. marta līdz 15. maijam.

Saudzēsim šīs sportiskās zivis, un lai labi lomi!

@Mārtiņš Babris