Zemledus sporta makšķerēšanas sezona atklāta!

Kad pērnā gada beigās tika izveidots 2009.gada sacensību kalendārs, daudzi ar skepsi tajā izlasīja, ka pirmais zemledus makšķerēšanas sacensību posms paredzēts jau janvāra sākumā.

Taču noticis patīkamākais, un pirmais posms ar divām kārtām — 10. un 11. janvārī — ir beidzies.

Zināmais “jaunais” ezers un noteikumi

Pagājušā gada Latvijas zemledus makšķerēšanas čempionāta pirmais un vienīgais posms risinājās Preiļos uz Eikša ezera ledus, tāpēc šīgada pirmā posma sacensības (risinājās turpat) nekādus brīnumus nesolīja arī attiecībā uz iepriekšēju ūdenskrātuves noslēpumu un knifu izzināšanu. Pirmajā dienā vienīgi mazliet tika pamainītas izlozējamo copes sektoru vietas, bet tas neko daudz sacensību rezultātus neietekmēja.

Tā kā jau divas nedēļas iepriekš bija zināms, kur notiks pirmā kārta, vairākas tuvāk dzīvojošās komandas izmantoja tām labvēlīgo situāciju un aizbrauca patrenēties, lai noskaidrotu savas iespējas. Šādi var izzināt ezera “ejošās” zivis, dziļumus un varbūt pat izstrādāt kādu slepenu iebarošanas shēmas un ēsmu variantu. Vietējām komandām, protams, tā bija liela priekšrocība, jo ezers taču zināms — ej uz tā ledus kaut katru dienu. Taču ne viss ir tik vienkārši.

Pārsteigumu varēja sagādāt tas, ka ezers sētin nosēts ar dažādā dziļumā esošiem sēkļiem un samērā stāviem kritumiem pēc tiem. Pieredze liecina, ka šādos ezeros zivis ļoti daudz migrē — te tās izvēlas nogāzes, te nostājas sēklim pa vidu vai iemūk dziļumā. Sacensībās daudz nosaka sektoru lielums, kas visbiežāk atkarīgs no startējošo komandu skaita, kā arī tās komandas dalībnieku slinkuma vai čakluma, kurai uzticētas posma rīkošanas tiesības un pienākumi.

Pēdējos gados praksē iegājies tāds kā standarta variants — katra sacensību sektora izmērs ir 100 reiz 100 metru. Tas izrādījies optimālais, jo komandu skaits diezgan stabili grozās ap divdesmit. Tajās startē pa pieciem dalībniekiem, un katrs izlozes veidā tiek kādā sektorā. Tiek ņemts arī vērā, lai divi vai vairāki komandas dalībnieki netiek ielozēti vienā sektorā. Katru sektoru uzrauga tiesnesis, lai būtiski netiktu pārkāpti noteikumi. Piemēram, pirms ieiešanas sektorā pārbauda ekipējumu, lai neuzrastos kāds viltnieks, kas uz mačiem ieradies jau ar iepriekš saķertām zivīm. Atklāti sakot, tādi gadījumi pēdējos gados nav konstatēti, jo sacensību dalībnieka vārds un uzvārds parādītos visos par copi rakstošos medijos, un tad kauns un negods “pa visu ģīmi”. Šad tad vienam otram ienācis prātā ielikt noķerto zivju maisiņā sniega vai ledus gabaliņus, bet velti, jo tiesneši pie svēršanas to apskata. Varbūt tādas sīkas blēdības iespējamas “sētas” mačos, bet ne Latvijas čempionātā. Tiesnešu pienākumos ietilpst arī vērot sektora dalībnieku darbību, jo neviens nedrīkst pieiet otram tuvāk par pieciem metriem, noķertās zivis vispirms likt sniegā un tad zivju maisiņā. Katram makšķerniekam jābūt diviem karodziņiem, uz kuriem ir komandas nosaukuma marķējums. Ar tiem atļauts aizņemt divus āliņģus, kas pārējiem censoņiem jārespektē, un viņi piecu metru diametrā ap šo karodziņu nedrīkst nedz urbt caurumus, nedz makšķerēt. Jebkurai kustībai pa ledu jābūt mērķtiecīgi virzītai tikai uz savu karodziņu.

Sacensību dienas

Pirmā sacensību diena vienmēr ir intriģējošāka nekā otrā. Tam ir dažādi iemesli. Pirmkārt, visi sāk no nulles. Nav ne iepriekš ieņemtās vietas, ne punktu, un daudziem nav nekādu zināšanu par sacensību vietas īpatnībām. Savukārt citiem ir pieredze no iepriekšējiem mačiem, treniņiem un šķiet, ka viss zināms, atliek tikai vilkt zivtiņas laukā. Un nu ir tā īpatnējā situācija, ka tas, kas bija vakar, negarantē to pašu šodien. Kā jau ierasts, Eikšu ezers bija pietiekami dāsns, un tiem, kas “trāpīja” pareizajās vietās un pareizajā laikā, veicās. Protams, daudz nosaka arī taktika. Piemēram, autors virzienā no krasta uz vidu sākumā izurba vismaz sešus līdz desmit āliņģu, tad vienu nedaudz sāņus un vēl kādus piecus, “izmētājot” tos vairākās vietās. Parasti tāda ir mana sacensību taktika. Vēlāk pēc katriem trim ledus caurumiem skrienu atpakaļ un iebaroju zivis ar barotavu, ko nolaižu līdz gruntij, tad paceļu pusmetru uz augšu un atveru. Citi dara savādāk. Piemēram, otrajā sacensību dienā kāds dūšīgs vīrs, kam izurbt un sameklēt zivi ir fiziskas problēmas, vienkārši “atvāza” (stenēdams un pūzdams) divus ledus caurumus, “sabruka” uz kastes un konsekventi, ik pa brīdim iebarojot, vilka plici pēc pliča, kas, salīdzinot ar citu sprīdi garajiem asarēniem, bija vismaz trīs reizes lielāki. Izskaidrojums vienkāršs — viņš trāpīja vietā, kur bija koncentrējies pliču bariņš. Tikmēr pārējie trīs sacensībām atvēlētajās stundās izurba aptuveni 30 āliņģu. Pēc tam skrēja, baroja un mēģināja kaut ko noķert. Kārtējo reizi pierādījās fakts, ka zivs jāmeklē un, lai “piesietu” pie vietas, pa brīdim jāpiebaro ar to pašu ēsmu, ko liekam uz āķa. Īpaši tas attiecas uz ūdenstilpēm ar vienmērīgu gultni. Ikdienas makšķerniekiem, kas uz copi brauc ar 20 gramiem motiļa, skaidrs, ka šodien atkal neķērās un zivju Latvijas ūdenstilpēs nav!

Piedalās 18 komandu

Latvijas zemledus čempionāta pirmajā posmā bija pieteikušās 18 komandu no visas Latvijas. Ofici­ālo protokolu var labi izpētīt www.fishing.lv mājaslapā. Individuālajā vērtējumā pēc pirmā posma līderis ir pagājušā gada Latvijas zemledus makšķerēšanas čempionāta uzvarētājs Arnolds Grebežnieks (trīs punkti). Tālāk ar vienādu punktu summu (katram četri) “Salmo” komandas pārstāvji Pēteris Lideris un Guntis Kārkliņš. Šoreiz Pēterim bija lielāks noķerto zivju svars, un viņš ir otrais. Vairākos sektoros “padsmito” vietu īpašniekus no pirmā trijnieka šķīra vien nieka pāris simtu gramu. Nākamā čempionāta kārta pārcelta uz Limbažu Lielezeru un paredzēta 24. un 25. janvārī. Sacensību norises vieta, protams, būs atkarīga no untumainajiem laika apstākļiem, kas pie mums tiešām nav prognozējami. Jau uz Eikša ezera, dalībniekiem nostājoties atklāšanas parādē, ledus sāka ar mums “sarunāties”, tāpēc nācās krietni izretoties, lai nebūtu bīstami.