Rakstiet mums! Pievienojiet attēlus (vai uzticiet tos piemeklēt CL redaktoram) un mēs nodosim Jūsu vēstījumu visai Latvijas copmaņu saimei!
Aizvadītajā nedēļas nogalē notika nu jau ceturtais pēc kārtas H2H turnīrs Latvijā. (Ja mēs neskaitām tos kuri notika Lietuvā un Polijā). Rīgas HES ūdenskrātuve tika izvēlēta un izziņota laicīgi, tāpēc rūdītākie spiningotāji varēja izpētīt zivs uzturēšanās vietas un resursu daudzumu krietni pirms mačiem. Vismaz tiem kuriem ir pietiekami daudz brīva laika, lai to izdarītu. Kā jau ierasts, H2H sacensībās piedalās 24 laivas un pēc katra posma izkrīt puse no dalībniekiem. Tātad 3 posmi, lai noskaidrotu veiksmīgākos un pēdējais fināla posms, kurā 3 laivas cīnās, lai noskaidrotu, kurš ir prasmīgāks spiningotājs.
Šogad sacensībās varēja izmantot jaunākās ehološu tehnoloģijas, jeb zivju atspoguļošanu uz ekrāna reālajā laikā ar tās kustību un reakciju uz mānekli, kas notiek zem ūdens. Vēl viena izmaiņa noteikumos šogad noteica, ka nevarēja tikt uz nākošo posmu, ja pretinieku abas laivas noķēra nulli. Ja abas komandas neko nenoķer, tad tālāk netiek neviena un otrais flangs tiek tālāk automātiski.
Balvu fonds tiešām iespaidīgs 10 000 eur.
1.vietai 2500 eur,
2.vietai 1500 eur,
3.vietai 1000 eur.
Atlikusī summa sadalās veicināšanas balvās – par lielākajām zivī,, pusfinālā izkritušajiem mierinājuma balvas un pirmā posma mazāk veiksmīgajiem 12 dalībniekiem katram žurnāla Copes Lietas abonements uz pusgadu.
Tiesāšanu, zivju izmēra reģistrēšanu un rezultātu apkopošanu veica ar ManaCope aplikācijas starpniecību. Visas iesūtītās bildes bija sasaistītas ar ģeogrāfisko atrašanās vietu, tādā veidā nodrošinot to, ka neviens neatrodas ar laivu tur, kur ir aizliegts atrasties. Piemēram, pie Ķeguma HESa licencētajā zonā. Aplikācija tiešam iespaidīga un ManaCope komandai par to paldies. Neaizmirstam arī to, ka šī aplikācija nepārtraukti tiek uzlabota un komanda ieklausās lietotāju vēlmēs un iespēju robežās veic uzlabojumus.
No savas pieredzes varu pateikt, ka zivis tika meklētas un saķertas pirmajā dienā gan dziļumos, gan seklumos pie zālēm. Tie, kas bija veiksmīgāki, tika tālāk. Otrajā posmā, pēcpusdienā, zivs jau ķērās kūtrāk un rezultāti nebija tik labi , kā rīta cēlienā. Mūsu pretinieki neko nenoķēra, līdz ar to otrais cēliens mums bija nodrošināts. Otrās dienas starts no rīta bija episks. Migla bija tik bieza, ka redzamība bija labi ja 30 metri. Grūti iedomāties, kā tie kas bija bez dziļuma kartēm, orientējās, jo krasta objektus saskatīt nevarēja. Lai kā tur arī būtu, migla nav mūžīga. Arī zivis, kuras bija šeit vakar, šodien te vairs nav sastopamas. Praktiski visu laiku notriecām pa seklumiem un kaut kāda iemesla pēc tikai uz īsu brīdi pārslēdzāmies uz dziļuma zivs meklējumiem. Un arī neveiksmīgi, lai arī daži “kukaiņi ”sekoja māneklim, bet tā arī netika noķerti. Nu neko, izlidojām pusfinālā un saņemām mierinājuma balvu. Toties tikām pie balvas par lielāko asari, arī labi.
Trīs finālistu ekipāžas savā starpā noskaidroja, kurš no viņiem ir prasmīgāks spiningotājs un 3 laivu konkurencē sarindojās sekojoši :
Ne asakas un tiekamies uz ūdeņiem.
@Armands Geriks / Eduarda Nesterova foto