Kad āķis ir dziļi lūpā, atpakaļceļa vairs nav

Lielākā menca, ko izdevies notvert šoruden.

No Tramvajtilta vērojot norises Tirdzniecības kanālā, aizvien biežāk izdodas pamanīt motorlaivas, kas mērķtiecīgi ietur kursu ostas vārtu virzienā. Tas nozīmē, ka taujās sēž vīri, kas iecienījuši makšķerēšanu jūrā. Zinātāji apgalvo, ka ar katru gadu tādu entuziastu pulciņš kļūst kuplāks

ecirtis āķi lūpā, tam atpakaļceļa vairs nav," par jūras makšķerniekiem mēdz sacīt bijušais pāvilostnieks, bet tagad liepājnieks Māris Bunka. Viņš zina, ko runā, jo kopš aizvadītās vasaras sevi pieskaitījis šai aizrautīgo cilvēku kastai. Tai esot pievienojušies arī vairāki draugi no Rīgas.

Telefons kā piezīmju grāmatiņa

"Makšķerēšanu jūrā nav pat iespējams salīdzināt ar spiningošanu upē vai ezerā. Un arī garantija, ka tiksi pie loma, jūrā ir lielāka, nekā darbojoties iekšējos ūdeņos," atzina Māris, turot rokā mobilā telefona aparātiņu. Tas viņam kalpojot gandrīz vai kā piezīmju grāmatiņa. Telefona atmiņā ierakstītas ziņas gan par navigāciju, gan vietām, kur selgā makšķerēts, gan par to, kā tur veicies un kādi todien bijuši laika apstākļi. Tāpat interesanti attēli ar prāvākajiem lomiem aplūkojami. Starp tām ir fotoattēls, kurā Māris redzams ar piecus kilogramus smagu mencu rokās. Tik lielas zivis katru dienu izvilkt tomēr nelaimējoties. "Viss ir atkarīgs no veiksmes. Gadās, ka esi trāpījies vajadzīgajā vietā un vajadzīgajā laikā, taču tāpat var notikt, ka esi apsēdies virs sīkaļu bara un visas zivtiņas, ko izvelc, ir jālaiž jūrā atpakaļ," viņš stāstīja. Noteikumi atļauj paturēt lomā tikai piecas zivis, un, viņaprāt, šāds ierobežojums makšķerēšanai jūrā neesot īsti pārdomāts.

Taču interesi, protams, uzturot iespēja atrast vietas, kur ķeras prāvākas zivis – mencas, jūras bullīši un vēja zivis. Lai tas notiktu, jāiemācās labi orientēties jūrā. "Jūrā ir jādarbojas ar prātu," viņš sprieda. Kopš Māris to sapratis, cenšoties krāt savā īpašumā ne tikai kartes un citu informāciju, kā arī centīgi sekojot laika prognozēm internetā, bet tikpat kāri tverot arī visu pieejamo pieredzi. Faktiski jau to neesot nemaz tik grūti izdarīt, jo kolēģi savās gudrībās mēdzot dalīties. Tie, kas makšķerē jūrā, pazīst cits citu, spēj sazināties un vajadzības gadījumā iet palīgā. Noteikumi paredz, ka makšķerniekiem jādarbojas jūrā, kur dziļums nepārsniedz 20 metru. Taču arī tas esot pietiekami tālu no krasta. Labākās makšķerēšanas vietas atrodoties aptuveni pusotras jūdzes no krasta. Liepājnieki galvenokārt pulcējoties iepretī Šķēdei un rajonā, kur pērnajā decembrī nogrima zvejas kuģis "Beverīna".

Galvenais nav guvums, bet darbošanās

Māris neslēpa, ka makšķerēt jūrā nevar doties tukšām rokām un kopumā tas iznākot visai dārgs hobijs. Par degvielas naudu, ko viņš izlietojot, tirgū varētu nopirkt daudz vairāk zivju, taču galvenais jau neesot guvums, bet tā darbošanās, kas nav izsakāma latos un eiro. Turklāt paša noķertai un tūlīt sagatavotai zivij esot pavisam cita, neatkārtojama garša. Bet, lai dotos makšķerēt jūrā, vispirms jau šim mērķim vajadzīga kārtīga laiva. Vismaz tāda, lai tās borta mala virs ūdens līmeņa turētos vismaz 40 centimetru augstumā. Tā prasot drošības noteikumi. Māris iegādājies motoreni ar 40 zirgspēku jaudīgu dzinēju un vienu dzenskrūvi.

Apmēram tādas izmantojot arī citi makšķernieki. Tikai retajiem blakus lielajam dzinējam vēl esot papildu motors. Viņš teica, ka ar savu izvēli jūtoties apmierināts, jo brīvajā laikā aizraujoties arī ar sportu. Savam vaļaspriekam par piemērotāko viņš izvēlējies firmas "Norfin" ražoto apģērbu, kas esot gan pietiekami silts, gan mitrumu izolējošs. "Ja gadās iekrist ūdenī, līdz trim stundām var droši ķepuroties," Māris teica. Un piebilda, ka nemierīgā laikā jūrā nebraucot. "Ja čankā, tur nav ko darīt. Tad var izpriecāties tepat ezerā, kur viļņi ir mazāki," viņš paskaidroja. Arī novembra beigās viņš ar draugu tā rīkojies un pieredzējuši lielu veiksmi, jo katrs izvilcis piecas līdakas. Turklāt tās gluži kā sarunātas pieķērušās abiem līdzīgi. Ja viens izvilcis pieckilogramnieci, tad arī otram drīz vien tāda gadījusies. Un līdzīgi bijis ar četrkilogramniecēm un divarpusniecēm. "Tāda cope nebija piedzīvota," viņš rezumēja, tos brīžus atceroties.

Kopš aizrāvies ar makšķerēšanu jūrā, Mārim nācies nomainīt visus savus zvejas rīkus. Visvairāk nepiemērotas izrādījušās gan spiningu spoles, gan kāti. Jūrā tiem jāiztur līdz pat 700 gramu smagi atsvari, ko lieto, lai noturētu vējā un straumē auklu ar ēsmu. "Nepietiekami izturīgo spoļu dēļ paliku bez vairākām lielām zivīm. Tās bija pieķērušās, taču aizgāja, jo nespēju izcelt no ūdens," teica jaunais cilvēks, kurš makšķerēt parasti dodoties uz visu dienu, jo raksturā esot diezgan neatlaidīgs cilvēks.