Usmas ezerā izpļaus niedres

Kā vēsta Latvijas Radio, Kurzemē un Ziemeļlietuvā kopīgā projektā "Live Lake" šobrīd pievērš pastiprinātu uzmanību ezeru izpētei un apsaimniekošanas uzlabošanai. Pārrobežu sadarbības projektā iesaistījušās Kurzemes pašvaldības, Kurzemes plānošanas reģions un Dabas aizsardzības pārvalde. Projektā plānota gan izpēte, gan reālas darbības, piemēram, ezera niedru pļaušana, tai skaitā vienā no lielākajiem Latvijas ezeriem – Usmas ezerā.

Usmas ezers ir viena no vietām Kurzemē, kur tagad būs iespēja mērķtiecīgi pļaut ezera niedres. Usmas pagasta pārvaldes vadītājs Gendriks Šķesters pastāstīja, ka projektā izdevies iegādāties niedru pļāvēju, kā arī laivu un piekabi tā transportam.

"Plānā mums ir katru gadu izpļaut aptuveni 3 hektārus no ezera platībām. Mums ir izstrādāts niedru apsekošanas projekts. Eksperti ir noteikuši vietas, kur var pļaut un kur nevar. Pakāpeniski iesim un attīstīsim tās vietas, kas jāizpļauj, lai būtu normāla ezera viļņošanās un attīrīšanās pašam ezeram," pastāstīja Šķesters.

Kāda šobrīd ir situācija ar ezera aizaugšanu, skaidroja Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Kurzemes reģionālās administrācijas direktore Dace Sāmīte: "Acīm redzams, ka ezers aizaug. Aizaug tieši seklā ūdens daļa, kas ir visvērtīgākā virknei aizsargājamo augu sugu, piemēram retajai gludsporu ezerenei. Tā ir viena no retām najadām, kas pie mums ir sastopama ezerā. Tām vajag atvērtās vietas. Ja mēs pļaujam vasarā, mēs vājinām niedru sakņu sistēmu. Ja niedres mēģina ataugt vēlreiz, tās nekoncentrē saknē barības vielas nākamgadam. Tas nozīmē, ja regulāri pļaujam, citus gadus nebūs niedru segums tik blīvs. Nopļaujot un izvācot niedres, tās vairs nepūst ūdenī, kā rezultātā mēs noņemam slāpekli, kas bagātina ūdeni un veido dūņas un nogulsnes. Dūņās pazūd ezera tīrās smiltis."

Dace Sāmīte uzsvēra, ka visas ezera niedres nevar izmantot saimnieciskai darbībai, kā tas notiek, piemēram, Papē. Niedru pļāvējus ir pirkušas vairākas Kurzemes pašvaldības.

"Liepājas ezerā vispār katastrofāli vajag. Usmas ezers, kas vietām ir 20 metrus dziļš, ļoti atšķiras no piekrastes ezeriem. Liepājas, Tosmares un Papes ezers, kas ir lagūnu tipa ezeri, – tie ir sekli un ļoti intensīvi aizaug. Tiem ar laiku ir tendence pārpurvoties," skaidroja Sāmīte.

Pētīs arī gruntsūdeņus.

Lai pētītu procesus Usmas ezerā, projektā uzstādīti arī gruntsūdens līmeņa mērītāji. "Ir dažādi gadi bijuši Usmā. Ir vēl bijuši vēsturiski tādi periodi, ka salu pārrauj ezers un var pat ar laivu pārbraukt pāri, jo applūdusi. Usmas ezera ūdens līmenis vienmēr bijis diskusiju jautājums iedzīvotājiem un pašvaldībai, jo tas ir diezgan mainīgs. Lai saprastu, kādi tur ir apstākļi, mēs veiksim gruntsūdens līmeņa mērījumus," pastāstīja DAP pārstāve.