Kā mazais Armands visai elitei pogas izgrieza

Tas nu ir tā noticis un tur vairs neko nevar mainīt. Cik vien cilvēka prāts spēja atcerēties, katru gadu Latvijā notiek valsts čempionāti karpu makšķerēšanā, tajos piedalās ļoti nopietnas komandas ar tūkstošos mērāmiem budžetiem, bet par 15 kilogramiem smagākas zivis tajos vilktas nav. Tikmēr Armands Milašs Latvijas čempionātā junioriem spēja pievarēt 15.32 kg karpu!!! Atzīmēsim, ka Armands šajā jauniešu čempionātā ir pats jaunākais dalībnieks.

Kā Copes Lietām pastāstīja pats Armands, karpas copēt viņam iemācījis vecākais brālis. Ielozēts Alberta dīķu 5. sektorā, Armands iebarojis pavisam nelielu porciju barības, uz labās makšķeres mata uzstellējis grimstošo Dudi baits boilu komplektā ar nezināmas izcelsmes divkrāsaina popapa pusīti, pavisam drīz arī sagaidījis copi. Karpa esot pamatīgi tinusi ārā auklu, bet laikus precīzi noregulētā spoles bremze esot savu darbu darījusi godam. Armanda kāti ar uzrakstu Salmo Carp Diamond daudzus karpu profesionāļus atstās dziļā šokā, bet puikam pašam tie liekas ļoti labi un mīļi, karpu vadīt ar tādiem neesot bijis nemaz tik grūti. Kaut kādā brīdī lielā karpa gan ir sākusi meklēt sev vien zināmus zemūdens ķērājus, tomēr Armands meistarīgi to atvilcis līdz uztveramajam tīkliņam. Pārējo mēs varam redzēt foto un tabulā.

Domājat, Armands pēc fotosesijas sāka lepni staigāt gar krastu un lielīties ar paveikto? Nekā nebija, viņš turpināja čakli barot karpas un cerēt uz vēl kādu copi. Kā nekā kopā ar vēl divām pirms tam noķertajām karpām viņš bija izvirzījies čempionāta vadībā. Laiku pa laikam aizšaujot pie lielajiem puikām pēc papildu boilu porcijas, viņš uzcītīgi darbojās līdz finišam.

Robertam Krauklim gan šoreiz izdevās rezultātu tabulā Armandu apsteigt. Ar kopā noķertām 8 karpām un kopējo svaru 31.16 kg, viņš ierindojās stabilā pirmajā vietā. Atļaušos vēlreiz salīdzināt ar “lielo” čempionātu – ņemot vērā, ka juniori startē individuāli, tikai ar diviem kātiem un viņu čempionāta laiks ir ievērojami īsāks, arī šis rezultāts ir ļoti ievērības cienīgs.

Sacensības notika Alberta dīķos, kuros mīt pieklājīgas karpas, bet arī ne mazāk pieklājīgi celmi ar garām saknēm un neskaitāmām tajās aprautām auklām. Teikšu godīgi, pusei dalībnieku šādi apstākļi bija patiešām ārkārtīgi sarežģīti. Mazie copmaņi un copmanes kāpa augšā pa līdzpaņemtajām trepēm ne tikai zivi izvadot, bet pat lai vienkārši izvilktu un pārmestu makšķeri. Bieži, pat pārāk bieži makšķeri izvilkt tur nebija iespējams, nācās raut nost visu sistēmu un siet visu pa jaunu. Jā, dažiem bija līdzi vecāki, kas drīkstēja palīdzēt ar siešanu un makšķeru sagatavošanu, tomēr teikšu godīgi – tik sarežģītus copes apstākļus es neesmu redzējis nevienā pieaugušo čempionātā, ne Latvijā, ne ārzemēs. Statistikai varu vien piebilst, ka copju daudzums puikām un meitenēm bija daudzkārt lielāks par tabulā redzamo rezultātu – lielais vairums karpu tā arī palika Alberta dīķu čakārņos.

Var jau teikt, ka grūti mācībās, viegli kaujā. Un, ka šādi ekstremāli apstākļi liek kustināt mazās galviņas un meklēt risinājumus arvien jauniem izaicinājumiem. Risinājumi, protams, ir – pie copes nost krītošie svini, ekstra resnas auklas, svini, kas ietīšanas procesā ceļas uz augšu, forsēta izvadīšana un vēl šis tas. Šo to interesantu no visa šī arsenāla mēs arī redzējām. Redzējām arī pavisam oriģinālas copes metodes. Piemēram, kad makšķere tiek nevis iemesta, bet gan ūdenī ielikta, bet iebarošana tiek veikta vienkārši ar roku turpat piekrastē. Turklāt šāds risinājums ir radies nevis aiz slinkuma vai nemācēšanas, bet gan tieši otrādi – rūpīgi izanalizējot akvatoriju, iedziļinoties karpas paradumos un atkožot tās atrašanās vietu. Pēc šādām radošuma izpausmēm nonākuši, piemēram, Baļotes ezerā, puikas apspēlēs lielos uz vienas slidas. Vismaz pagaidām tā var prognozēt.

Noslēgumam gribētos uzteikt čempionāta organizatoru, tiesnesi un neskaitāmu puiku un meiteņu pacietīgu skolotāju vienā personā Aigaru Zumbergu – viņa entuziasms un pašatdeve patiešām izraisa cieņu un atzinību. Jo īpaši tādēļ, ka čempionāts notiekot jau vairākus gadus pēc kārtas, ar katru reizi pulcē arvien plašāku dalībnieku skaitu.

Vērojot pašu jauno makšķernieku attieksmi un aizrautību, varam droši prognozēt, ka aifons vēl ne visus jauniešus ir iesūcis sevī pavisam. Un lai arī karpu cope ļauj apvienot dabas baudīšanu ar pasēdēšanu zilajā ekrāniņā, tā noteikti ir arī personību veidojoša un attīstoša – gan fiziski, gan garīgi.

Tikmēr paldies visiem, kas palīdzēja Aigaram ar čempionāta finansēšanu, organizēšanu un balvām – NGT Latvija, LMSF un IZM, Alberta Dīķiem, NR Santehnikai, 4Carpers, Namejs, Isostar, Aigat un Copes Lietām.

@A.Rudzinskis