Rakstiet mums! Pievienojiet attēlus (vai uzticiet tos piemeklēt CL redaktoram) un mēs nodosim Jūsu vēstījumu visai Latvijas copmaņu saimei!
Vai esi redzējis karpinieku, kas copē uz zemesriekstiem? Es arī ne. Bet velti, zemesrieksts nebūt nav pelnījis tādu attieksmi. Uz to var ķert un vietām pat ļoti veiksmīgi, vajag vien ņemt vērā dažas nianses. Tici man – rezultāts var tevi patīkami pārsteigt.
Skeptiķi, kas ieciklējušies uz boilu kā vienīgo, ko vispār ir vērts likt uz mata, noteikti smīkņās. Patiesībā karpas dažādas izcelsmes riekstus – Eiropā grūti pieejamos Brazīlijas riekstus, zemesriekstus, mandeles un, protams, tīģerriekstus – uzskata par barības avotu. Tiesa, tīģerrieksts gan nav īsti rieksts, bet zemesrieksts aug zem zemes kā kartupelis. Katrs no tiem var nest pieklājīgu skaitu karpu copju. Īpaši interesanti ir tas, ka rieksti var izrādīties ļoti efektīvi nopresētos ūdeņos, sevišķi sacensībās, jo reti kurš sportists tos izmanto. Līdz ar to karpām šī ēsma neasociējas ar briesmām, un viņas to ņem droši. Tas savukārt nozīmē vairāk copju un mazāk nogājienu.
Reize, kad par zemesriekstiem ir vērts īpaši padomāt, ir cope dūņās. Es pazīstu vairākus makšķerniekus, kas veiksmīgi izmantojuši sālītas pistācijas ūdeņos ar augstu dūņu saturu. Dūņas nenomāc riekstu garšas signālus, un karpas tos uztver kā potenciālu barības avotu. Kāpēc lai ar zemesriekstiem būtu savādāk?
Rieksti iebarošanai
Tomēr ir viena lieta: lielākā daļa riekstu sāk darboties pēc ilgas barošanas kampaņas. Vairākums karpinieku uzskata, ka karpai riekstus vajag nogaršot, pamazām uz tiem uzsēsties. Kad tas notiek un karpa ir uzsēdināta uz konkrētā barības veida, to vairs nevar apturēt, un copes seko cita citai. Šādu taktiku noteikti ir vērts izmēģināt, ja tev ir kāda iecienīta ūdenstilpe, kuru mēdz bieži apmeklēt un kura neatrodas tālu no mājām. Tad kādu nedēļu pirms pirmās makšķerēšanas reizes vajadzēs pabraukāt un karpiņas ar šiem riekstiem pacienāt. Pa nedēļu tās būs atklājušas jauno barības avotu un turpinās to meklēt arī tad, kad pāris riekstus būsi papildinājis ar superasiem āķiem un mata sistēmu.
Tomēr šai taktikai ir nianse, par kuru daudzi iesācēji aizmirst vai nepadomā. Zemesriekstiem ir ļoti liels eļļas saturs, vairāk nekā puse sastāva, tādēļ karpas ir pavisam viegli ar tiem pārbarot. Pareizāk sakot, karpai ir nepieciešams samērā ilgs laiks, lai riekstus sagremotu. Tas nozīmē, ka pēc ēdienreizes var sekot ļoti ilga pauze, kad karpa ne uz kādu barību skatīties negrib. Tādēļ saprātīgs karpinieks zivis ar zemesriekstiem baros krietnu laiku, pirms dosies makšķerēt, bet tajā dienā, kad metīs iekšā makšķeres, barošanu būs pārtraucis. Maksimums pa saujai uz katra kāta vai – vēl labāk – malta zemesriekstu porcija PVA maisiņā. Tas dos pietiekami spēcīgu aromātu un piesaistīs karpas ēsmai, vienlaikus nepārbarojot.
Vēl viens aspekts, kas ir ārkārtīgi būtisks, izmantojot zemesriekstus iebarošanai, – tos kategoriski nedrīkst dot zivīm “zaļā” veidā. Tas var izrādīties pat toksiski un kaitīgi karpu veselībai. Daudzi iesācēji neņem šo vērā un baro ar zaļiem riekstiem, domājot, ka karpai ir pietiekami spēcīgi rīkles zobi un tā varēs riekstus saspiest. Varēt jau varēs, jo tā ir radusi tikt galā arī ar daudz cietākiem gliemjiem un vēžveidīgajiem, tomēr zaļos riekstos var būt toksiskas vielas. Tādēļ ir ūdenskrātuves un dīķi, kuros saimnieki pat ir aizlieguši iebarošanai izmantot zemesriekstus.
Lai nenodarītu nekādu ļaunumu, rieksti pirms barošanas ir termiski jāapstrādā. Ja pērc veikalā apceptus, tas būs daudzmaz okei, tomēr labāk apstrādi veikt pašam. Riekstus mērcē ūdenī vismaz 12 stundas, bet labāk visas 24. Pēc izmērcēšanas vāra 10 minūtes un pēc tam atstāj atdzesēties tai pašā šķidrumā. Viss, rieksti gatavi barošanai.
Lielākam efektam jau mērcēšanas procesā var pievienot jūras sāli vai kādus aromatizatorus. Tas gan nomāks zemesriekstu dabisko aromātu. Vēl viens ļoti efektīvs variants ir šādi sagatavotus zemesriekstus sajaukt 1:1 ar tādu pašu daudzumu līdzīgā veidā sagatavotu kaņepju. Nedārgi un ļoti efektīvi.
Visbeidzot zemesriekstus var apcept cepeškrāsnī, līdz tie kļūst kraukšķīgi un birstoši, bet šajā gadījumā ir ierobežotas iespējas pievienot kādas papildu smaržas un garšas.
Rieksts uz mata
Bet ko darīt, ja nav laika ilgai barošanas kampaņai? Vai ko darīt, ja nav iespējams veikt šādu kampaņu? Piemēram, sacensību laikā, kad pirmās copes gribas dzirdēt jau uzreiz pēc starta šāviena. Risinājums jāmeklē tepat, tavas mēles galā.
Kad būsi lielveikalā, paņem paciņu sālīto un parasto zemesriekstu. Sāļo ir viegli atrast, ar otro nedaudz sarežģītāk. Pagaršo un novērtē, cik dažādi tie garšo. Atšķirībā no sālītajiem parastie zemesrieksti ir eļļaināki, un to var just pēc garšas.
Zemesrieksti ir labi paši par sevi saldā “pildījuma” dēļ, tāpēc no tiem gatavo kokteiļus un pievieno šokolādei. Tiem ir arī sava specifiskā garša, un ūdenī tie izplata smaržu, jo tiem ir augsts eļļas saturs. Lai vēl vairāk izmantotu šo potenciālu, zemesriekstiem jāpievieno sāls vai cukurs. Vai arī kādu laiku jāpatur, piemēram, medū vai cukura sīrupā. Tas šos riekstus pacels jaunā garšas līmenī.
Ja esi veicis ilgstošu iebarošanas kampaņu un karpas uzsēdinājis uz riekstiem, arī uz mata var likt tādus pašus, kādus izmantoji iebarošanai. Tos var likt pa tiešo uz mata, akurāti izurbjot caurumiņu, bet var arī izveidot lielāku ēsmas kumosu. Šim mērķim lieti noderēs Fox Armamesh zeķīte, kurā varēsi iepildīt vairākus riekstus vai to daļiņas. Smaržos tikpat dabiski kā iebarotie rieksti, bet kumoss būs lielāks un ātrāk pievilinās izsalkušo karpu.
No otras puses – ja vēlies uz mata uzvērto riekstu kā īpaši izcelt starp apkārt esošajiem “bezmaksas” riekstiem, vari to darīt, gan pievienojot kādu papildu aromātu, gan vizuāli – ar krāsainas mākslīgās kukurūzas cepurīti. Arī šeit lieti noderēs sāls un cukurs – papildini riekstu ar šiem garšas avotiem – un karpa uzreiz tam pievērsīs vairāk uzmanības.
Atceries, ka barības riekstiem gan sāli lielā daudzumā pievienot nevajadzētu, jo karpām tāpat kā tev un man tas ir kaitīgs. Savukārt uz mata liekamo riekstu vari sālīt dūšīgi, karpa tāpat to vēderā iekšā nedabūs. Toties viņas ožas epitēlijs būs pamatīgi kairināts. Tāpat kā lielākā daļa garšas pastiprinātāju, arī sāls un cukurs lieliski stimulē zivju garšas kārpiņas.
Pavadiņas izveide
Šogad plānoju izmēģināt šīs brīvi nopērkamās ēsmas savās sesijās, tāpēc ratus gatavoju ziemā. Ko es ar to gribēju teikt? To, ka eksperimentālās pavadas jau esmu uzsējis. Mana doma ir izmantot zemesriekstus kā ēsmu kombinācijā ar dažādu krāsu mākslīgo kukurūzu. Pavadas veids – German Rig.
Āķi ar bezmezglu mezglu piesienu pie mīksta pīta materiāla, un, lai samazinātu leņķi starp āķa asmeni un cilpiņu, pievienoju termo caurulītes gabaliņu. Uzvelku griezuli ar papildu gredzentiņu uz āķa – tas pildīs mata lomu. Tā slīdēšanu pa āķa kātiņu ierobežoju ar stopu, kas fiksēts tieši pretī āķa asmenim. Zemesrieksti bieži ir peldoši, tāpēc zem ūdens tie atrodas virs āķa, veidojot perfekti sabalansētu prezentāciju.
Šāda pavadiņa lieliski darbojas gan atsevišķi, gan kombinācijā ar PVA stikiem un maisiņiem. Ja satraucies par pavadas sapīšanos iemetiena laikā, ir vērts izmantot cietāku pavadas materiālu apvalkā.
Lai pievienotu PVA stikam, zemesriekstus var arī sasmalcināt. Tad dabiskais aromāts izplatīsies īpaši spēcīgi un būs mazāk jādomā par garšas un smaržas pastiprinātājiem. Un nesatraucies, ka rieksti ir cieti un tos būtu grūti sagremot. Gluži pretēji – karpas daudzās ūdenstilpēs ir pieradušas šķelt ļoti cietus gliemjus un dažādus vēžveidīgos. Barojoties ar riekstiem, karpas tos ierīj līdz rīkles zobiem, kur tie tiek saspiesti. Tas pašpieciršanos padara drošāku, jo ēsma tiek iesūkta jaudīgāk, āķis ilgāk atrodas karpas mutē un izspļaušanas brīdī ar daudz lielāku varbūtību atradīs iespēju ieķerties lūpā.
Nepieciešamo lietu saraksts pavadiņas izveidošanai:
Nobeigumā gribu aicināt – nevajag tik daudz atdarināt svešu stilu, vajag attīstīt savējo. Pat ja tas atnesīs tik vien kā uzvaru pār tuvāko kaimiņu krastā, prieks par rezultātu būs divtik liels.