Makšķernieku kalendārs no 1. janvāra - 15. janvārim

Janvāris makšķerniekiem sagādā daudz raižu un neērtību. Pat vispieredzējušākie bieži atgriežas mājās bez loma, kaut arī šajā laikā ķeras brekši, vēdzeles, zandarti, asari, raudas, retāk — karūsas un līdakas.

5., 6. janvāris. Pilnīgas necopes dienas, zivīm nebūs apetītes.

7. — 10. janvāris. Zivju barošanās intensitāte vāja, tomēr vienā otrā ezerā tās ķeras labi. Ja neķeras, vainojami meteoroloģiskie apstākļi — atmosfēras spiediena strauja krišanās, biežas un krasas temperatūras maiņas, nokrišņi, stiprs vējš. Labvēlīgi apstākļi makšķerēšanai ir atkusnis, kā arī pēc sniegputeņa, kad gaisa temperatūra pieturas ap - 8 C0.

Pirms iebarojamās ēsmas pielietošanas jāzina, ar ko tad zivis ziemā barojas. Atšķirībā no siltā laika, kad ūdenī ir arī daudz dažādas augu valsts ēsmas, ziemā zivju ēdienkarte pārsvarā sastāv tikai no dzīvnieku barības. Mazās zivtiņas barojas ar sīkiem vēžveidīgajiem, savukārt lielās pārtiek no barības, ko iespējams atrast gultnes tuvumā. Ihtiologi ir noskaidrojuši, ka augu valsts barība ziemā sliktāk pārstrādājas, sevišķi pie zemas gaisa temperatūras. Bieži vien ziemā makšķernieki iebarošanai izmanto augu valsts ēsmas, taču ar rezultātu ne vienmēr ir apmierināti, jo vienkārši zivis no tās izvairās. Aprunājoties ar vairākiem pieredzējušiem makšķerniekiem, secināju, ka vēl nav īstas skaidrības, vai zivis piesaista barības smarža vai pats fakts, ka barība lēni krīt lejup.

Siltās ziemas dienās mak-šķerējot raudas, brekšus vai ruduļus, barībai lēni krītot, zivju aktivitāte ir ievērojami lielāka, atliek tikai pievienot smagāku saistvielu (uzbriedināta manna), kad tā jau vairs nepildīs savu galveno funkciju un zivju aktivitāte mazināsies. Mājās noķertās raudas tīrot, pārliecināsieties, ka to kuņģī nav mannas putraimu. Tātad zivis piesaista vien barības lēna krišana. Secinājums viens, ziemā ieteicams pielietot lēni grimstošu ēsmu, piemēram, sasmalcinātus sausiņus, sauso pienu (nelielās devās), taču vislabāk izmantot būtu sīkos trīsuļodu kāpurus.

11., 12. janvāris. Zivīm zūd apetīte, bet ne uz ilgu laiku. Nereti iebarojamās ēsmas nedod vēlamos rezultātus. Ar ko tas ir saistīts?

Līdz ar ūdens atdzišanu gan brekšiem, gan raudām zūd interese par barību. Visticamāk, ka šādos brīžos zivis pārsvarā barojas ar sīkiem vēžveidīgajiem, ko atrod dažādos ūdens slāņos.

To, ka nereti baltās zivis aktīvāk ķer trīsžuburīšus, var izskaidrot, ka tās imitē dažādas zemūdens vaboles, ko, starp citu, brekši uzskata par delikatesēm. Tas, ka dažus metrus virs gultnes tirinās trīsuļodu kāpuri, nav dabiski, bet tas, ka virs brekšu vai raudu galvām lēkā nelielas vaboles, ir dabiski un zivīm nerodas nekādas aizdomas.

13. — 15. janvāris. Bez loma paliks ne tikai tie, kas mājās sēdēs siltās istabas čībiņās, bet arī tie copmaņi, kas sēdēs uz ledus.

Janvāris ir pārbaudījumu laiks gan zivīm, gan makšķerniekiem. Ūdenskrātuvēs, kur ir vāja caurtece, trūdošie ūdensaugi patērē daudz skābekļa un zivis sāk slāpt. Šādās vietās vajadzētu padomāt par papildu āliņģu urbšanu.