Gauja gatava uzņemt lašu un taimiņu makšķerniekus

Pateicoties iesaistīto pušu aktīvai darbībai, tomēr ir izdevies panākt apstiprinājumu jaunajiem licencētās makšķerēšanas noteikumiem Gaujā un Braslā. Tie būs spēkā jau no 1. janvāra un tas nozīmē, ka arī copēt varēsim līdz ar šampanieša korķa izšaušanas brīdi. Par to ziņo Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrība. Realitātē gan nolikums ir saskaņots ZM, DAP un BIOR, bet vēl jāgaida, kad to pieņems visas pašvaldības savās domes sēdēs. Visbeidzot, arī VARAM visi šie saistošie noteikumi ir jāapstiprina, lai tie stātos spēkā.

Pirmā labā ziņa ir tā, ka inflācija Gauju nav skārusi. Licences cena paliek nemainīga – 10 eiro par copes dienu. Otrā labā ziņa makšķerniekiem un, iespējams, arī viņu ģimenes locekļiem – lomā paturēt drīkstēs arī taimiņus ar taukspuru. Tieši noteikums par taimiņu bez taukspuras paturēšanu lomā iepriekšējos gados izraisīja vislielāko makšķernieku neapmierinātību, jo noķert zivi bez taukspuras bija ļoti grūti. Tiesa, jaunajos noteikums ir noteikts izmērā ierobežojums – lomā paturēt drīkstēs tikai taimiņus izmērā no 50 līdz 70 cm. Tas, ka šāda noteikumu izmaiņa ir apstiprināta, liecina, ka ar taimiņu populāciju Gaujas baseinā viss ir salīdzinoši kārtībā. Un tā ir īpaši laba ziņa.

Trešā labā ziņa, jo īpaši Pierīgas iedzīvotājiem, ir tāda, ka copes zona Gaujas lejtecē ir pagarināta līdz Carnikavas dzelzceļa tiltam. Agrāk 1. zona sākās no Tallinas šosejas tilta. Savukārt 6. zonas beigas tagad būs pie apvedceļa tilta pirms Valmieras (tautā saukts “Slimnīcas tilts”).

Interesantākais un, iespējams, zināmus klupšanas brīžus sološais noteikums paredz, ka lasi lomā paturēt nedrīkst vispār. Ne lielu, ne mazu, ne ar taukspuru, ne bez. Skaidrojums šim noteikumam ir vienkāršs – lašu Gaujā ir maz, tie ir jāsargā un lašu populācijai jāļauj dabiskā ceļā vairoties. Bet – tas nozīmē, ka makšķerniekam beidzot ir jāprot atšķirt lasi no taimiņa. Nekad agrāk šāda nianse spiningojot Latvijas upēs nebija būtiska, bet tagad tā ir kritiska – sods par lomā paturētu lasi ir liels un noteikti nevarēs atrunāties, ka “izskatās kā taimiņš”. Ko darīt, ja neesi par 100% pārliecināts, vai noķertā zivs ir lasis vai taimiņš, pat ja tā ir izmērā starp 50 un 70 cm? Saudzīgi atbrīvot no āķa un atlaist, lai dzīvo tālāk. Tiesa, lašu, kas mazāki par 70 cm, Gaujā nav daudz. Tas nozīmē, ka varbūtība, ka tāds pieķersies, ir samērā neliela. Tomēr (un tā ir atšķirība no mums jau ierastajiem noteikumiem Salacā), lasi paturēt lomā nedrīkst pat ja tas ir starp 50 un 70 cm.

Visbeidzot, lomu atskaites, kā jau ierasts, jāiesniedz 5 dienu laikā. Arī tad, ja neviena zivs nav noķerta. Ja lomu atskaite netiks nodota laikā, pārkāpējs vairs nevarēs iegādāties jaunu licenci makšķerēšanai Gaujā, bet lieta tiks nosūtīta Valsts Vides Dienestam administratīvās pārkāpuma lietas uzsākšanai.

Kā ziņo novērotāji, lašu nārsts šogad Gaujā šķiet bijis labs. Vērā ņemamu ieguldījumu tajā veikuši arī upes apsaimniekotāji un makšķernieku biedrības, gan sargājot lašu un taimiņu nārstu, gan ierīkojot nārsta vietas pie Sikšņu krācēm un citur. Pie Titmaņiem Līgatnē iekārtota arī lašu nārstošanas vērošanas vieta, bet daudzās vietās izvietotas mobilās novērošanas kameras, kas palīdz ķert pārkāpējus. Tādi, diemžēl, bija notverti arī šajā rudenī, nelikumīgi iegūstot nārstojošās lašveidīgās zivis.