Kas ir ĪSTAIS?

Ikviens no mums vismaz reizi mūžā ir piedzīvojis, kā tas ir, kad ir atrasts ĪSTAIS māneklis. Tas, kurš strādā.

Uz kura ķeras. Ne jau pa vienai te vai tur, bet patiešām ķeras. Citam tā varbūt bija ĪSTĀ muša. Vēl kādam tā bija ĪSTĀ boilu kombinācija karpu copē. Nav svarīgi, vai ķer mazā strautā foreles, upē taimiņus vai ezerā karpas, – tieši pareizais objekts, kas aprīkots ar āķi, var apgriezt visu pasauli kājām gaisā.

Kad ir atrasts ĪSTAIS, izrādās, ka zivis ir arī tur, kur pirms tam nebija – pie zālēm un dziļumā, straumē un atstraumē. ĪSTAIS strādā agrā rīta stundā, karstā pusdienlaikā un vēlā pēcpusdienā. Uz ĪSTO ķeras lielas zivis un ķeras mazas, un reizēm pat tādas sugas, kurām pilnīgi noteikti nebūtu jāķeras.

ĪSTAIS strādā. Citreiz strādā dažas stundas, citreiz visu dienu. Ir ĪSTIE, kas strādā visu sezonu. Dažreiz

ĪSTAIS strādā tikai vienā ezerā, bet ir tādi, kas strādā visos. Arī upēs, strautos un aizaugušos dīķos.

Veidi, kā ĪSTAIS uzrodas, mēdz būt atšķirīgi. Kādam to uzdāvina mīļotā sieva. Citam tas nāk caur ilgiem meklējumiem, gudru grāmatu lasīšanu vai neskaitāmu meistaru apskraidīšanu. Tāpat ir ĪSTIE, kurus vienkārši nopērk tuvējā veikalā. Vēl kāds savu ĪSTO ir veidojis savām rokām – uzsējis unikālu mušu vai ar smilšpapīru apstrādājis veikalā pirktam voblerim sānus. Kāds ir sarullējis vēl neredzētu boilas recepti vai, teiksim, oriģinālu atraktoru, kurā pamērcēt brekšu ēsmu.

Visinteresantākās pārmaiņas notiek ar pašu makšķernieku, kas ir beidzot atradis ĪSTO. Stāja kļūst staltāka, smaids sejā ir redzams arvien biežāk. Sarunā parādās asprātīgi joki un patiešām interesanti stāsti. Metieni kļūst tālāki un precīzāki, kustības pārliecinošākas. Vairs nekas nepiņķerējas un nemetas. Pat lielas zivs izvadīšana līdz sačokam ir tīrā špicka.

Tad nāk pats interesantākais – šis cilvēks sāk mācīt citus. Viņš labāk zina, kā pareizi jātur kāts un jātin spole. Viņš ezerā zina labākās vietas un pat ir gatavs tās atklāt. Viņš pastāstīs, cik svarīgi ir ar marķieri precīzi izpētīt sektora gultni, atrast un precīzi atzīmēt rūtiņu kladē cietas zemes pleķīšus. Viņš mācīs, kā pareizi lasīt upi un kādus iestatījumus labāk saspaidīt eholotē. Un, protams, viņam būs stingrs viedoklis par to, kurš ir piemērotākais kāts, aukla vai āķis katrā konkrētā situācijā.

Tam visam seko globāla traģēdija – agri vai vēlu ĪSTAIS aiziet. Visbiežāk to nokož līdaka. Otrs populārākais variants ir, ĪSTAJAM lidojot tālēs zilajās, metienā pārtrūkst aukla. Jo, aizrāvies ar regulārajām copēm, makšķernieks kļūst aizmāršīgs, nepārbauda auklas deformāciju pēc zivs izvadīšanas, un bēdīgs rezultāts nav ilgi jāgaida. Karpiniekiem ĪSTAIS mēdz vienkārši izbeigties – popapu bundža tukša, dziedi vai raudi.

Pēc ĪSTĀ aiziešanas sākas ilga un mokoša tiekšanās pēc tā reanimācijas. Tiek skriets pa veikaliem, darbināti lietotā inventāra sludinājumu portāli, meklēti meistari. Karpinieku virtuvēs atkal tiek jaukts, maisīts un vārīts.

Tomēr rezultāts vienmēr ir viens un tas pats – reanimēt ĪSTO neizdodas. Nekad. Pat atrodot un nopērkot veikalā tādu pašu mānekli, rezultāts vairs nav tas. Atkārtot efektīvu boilu recepti vispār ir nereāli – kāds grams tā vai cita vienmēr būs par daudz vai par maz. Tāpat nav iespējams uzsiet identisku mušu. Agri vai vēlu ĪSTAIS kļūst par vēsturi, un sākas jauna ĪSTĀ meklējumi.

Patiesībā ĪSTĀ efektivitāte slēpjas ne jau tā fizikālajos vai ķīmiskajos parametros. Tāpat kā daudzās citās ar copi saistītās tēmās, šī ir elementāra maģija. Vienīgā bēda, ka to mums nav lemts ne vadīt, ne kontrolēt. Šī funkcija ir nodota kāda cita rokās, kurš mūs vēro un gudri analizē, nolemjot izdalīt ĪSTOS tiem un tad, kad un kam pats uzskata par pareizu. Tikai pavadot gana daudz laika pie ūdeņiem ar makšķeri rokās, palielinās cerība, ka ĪSTAIS atkal atnāks. Ko arī novēlam Jaunajā gadā.

Abonē Copes Lietas īpaši izdevīgi: abonesana.lv