Kas patiesībā ir modernā karpu makšķerēšana?

Eiropas makšķerēšanas industrijā karpa jau sen vairs netiek uzskatīta par svešzemju sugu, bet gan par izcilu makšķerēšanas hobija objektu, kas miljoniem vīru un sievu, bērnu, jauniešu un senioru ļauj pavadīt brīvo laiku dabā pie ūdens, izjust copes prieku, pacīnīties ar spēcīgu zemūdens pretinieku, uzņemt prātā paliekošu foto un noslēgumā dāvāt šim cienījamam pretiniekam otru mūžu, palaižot to atpakaļ savā stihijā. Mūsdienās tas ir demokrātisks hobijs, kas ir pieejams praktiski jebkuram entuziastam, bet vienlaikus atbilst visdažādākajām makšķerēšanas gaumēm.

Pirmsākumi

Modernā karpu makšķerēšana radās Anglijā 1980. gadā, kad pazīstamais karpu makšķernieks Freds Viltons pirmo reizi izmēģināja principiāli jaunu ēsmas veidu - boilu. Tā bija tā pati sen pazīstamā mīklas bumbiņa, bet šoreiz vārīta (boiled). Vārīšanas rezultātā mīklas bumbiņa kļuva cieta, tādēļ to nevarēja paņemt neviena baltā zivs, kamēr karpai tā bija tieši laikā. Tomēr no boilas izgudrošanas nebūtu jēgas, ja vienlaikus Freds nebūtu radījis mata sistēmu - veidu, kā cieto boilu ar tieva diega palīdzību piestiprina pie āķa, atstājot pašu āķi nenosegtu. Šī sistēma izrādījās ne tikai ārkārtīgi efektīva, bet arī droša pašai karpai - āķis vienmēr iedūrās tikai zivs lūpas kaktiņā nevis kaut kur daudz dziļāk. Tas, savukārt, nodrošināja, ka jebkura noķertā karpa pēc saudzīgas atbrīvošanas no āķa un atlaišanas ūdenī izdzīvos.

Attīstība

Tālākais jau ir vēsture. Modernā karpu makšķerēšana strauji attīstījās Anglijā, tad Francijā un pārējā Rietumeiropā. Simtiem ekspertu un ražotāju strādāja roku rokā pilnveidojot tieši karpām piemērotas barības un īpaši karpu makšķerēšanai paredzētu inventāru. Pēdējos 15 gados būtisku lomu uz skatuves jau ieņem Centrālā un Austrumeiropa, kur izaug un tiek ķerti vislielākie karpu eksemplāri. Pasaules rekords jeb lielākā jebkad ar makšķeri noķertā karpa ir reģistrēta Ungārijā, tā svēra 51.7 kg un joprojām mīt Euro Aqua ezerā. Šodien, apkopojot dažādus sekundāros datus (inventāra tirdzniecība, aktivitāšu apjoms internetā un soc. tīkos), var secināt, ka karpu makšķerēšana ir populārākais makšķerēšanas novirziens Eiropā.

Noķer un atlaid

Noķer un atlaid princips, kas Anglijā jau pirms tam bija pietiekoši populārs, līdz ar boilas un mata sistēmas izgudrošanu ir kļuvis par neatņemamu karpu makšķerēšanas sastāvdaļu. Šodien nevienam karpu makšķerniekam no Anglijas līdz Rumānijai, no Zviedrijas līdz Itālijai nenāk ne prātā doma par noķertā loma nogalināšanu. Šis nav ne ētikas, ne aprēķina jautājums, tā vienkārši ir un par to vispār neviens nerunā. Savādāk arī nevarētu būt, jo pirms 43 gadiem izgudrotā metode ir tik efektīva, ka ļoti īsā laika periodā ļauj izķert praktiski visas attiecīgajā ūdenstilpē mītošās karpas. Tikai pateicoties 100% noķer un atlaid principa ievērošanai, karpu makšķerēšana varēja tik strauji attīstīties.

Mūsdienās, četrus gadu desmitus pēc boilas izgudrošanas ne tikai visā Eiropā, bet arī Āzijā un Ziemeļamerikā karpu makšķerēšana ir piesaistījusi desmitiem miljonu entuziastu, bet inventāra un barību ražošana un tirdzniecība kļuvusi par multimiljardu vērtu industriju. Tas bija iespējams tikai pateicoties noķer un atlaid principa 100% ievērošanai.

Latvijā

Modernā karpu makšķerēšana ienāca Latvijā tikai 21. gadsimta pašā sākumā. Pirmajos gados tā bija izteikti elitārs hobijs, jo inventārs un barības bija dārgi un grūti pieejami, to nepieciešamais apjoms ievērojams. Arī informācijas par šo metodi Latvijā nebija, zināšanas tika smeltas no Anglijas žurnāliem.

Arī ar makšķerēšanai piemērotiem ūdeņiem (tā toreiz likās) Latvija nevarēja lepoties. Klimats mums ir auksts un karpas lielas izaugt nevarot. Tā domājot, mūsmāju karpinieki skolojās dienvidzemēs - Spānijas, Francijas, Kalmikijas un Rumānijas ūdeņos.

Tomēr pamazām atklājās, ka boila ar mata sistēmu ir tikpat efektīva metode arī Latvijas ūdeņos. Tad arī izrādījās, ka pieklājīga izmēra karpas (5-10-15 kg) ir atrodamas daudzos publiskos Latvijas ezeros un upēs. Liela daļa šo ūdeņu tika un joprojām tiek glabāti noslēpumā, kaut gan medijos un soctīklos ir minētas trofejas izmēra karpas, kas noķertas Daugavā, Ventā, Lielupē, Burtniekā, Lubānā, Dūņezerā, Baltezeros, Juglas ezerā utt. Parādījās arī vairāki privāti vai apsaimniekoti ezeri, kuru saimnieki saskatīja to potenciālu, ko varētu sniegt karpu makšķerēšana. Sākot ar Kaķīša ezeru (Viešūru) līdz Makšķernieku paradīzei Vallē, no Vipēža līdz Alberta dīķiem un noslēdzot ar nu jau par starptautiska mēroga karpu makšķerēšanas sacensību poligona statusu iemantojušo Baļotes ezeru, Latvijā ir daudz privātu vai apsaimniekotu ūdeņu, kuros karpu copei nodoties visdažādākā līmeņa makšķerniekiem - sākot no bērniem un iesācējiem un beidzot ar pro līmeņa sportistiem.

Šobrīd, pēc aptuvenām aplēsēm, Latvijā ir 4-5.000 karpu makšķernieku. Rēķinot, ka pirms 20 gadiem visus Latvijas karpu makšķerniekus varēja saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem, var droši apgalvot, ka karpu makšķerēšana ir visstraujāk augošais makšķerēšanas novirziens Latvijā. 2022. gadā ar modernās karpu makšķerēšanas metodi tika noķerta un oficiāli reģistrēta Latvijā savvaļā mītošā lielākā karpa 21.6 kg.

Sports

Sporta makšķerēšana ir atsevišķs makšķerēšanas novirziens, kurā sportisti-makšķernieki sacenšas savā starpā. Sporta makšķerēšanā tiek rīkoti nacionālie un pasaules čempionāti, kā arī neskaitāms daudzums dažāda mēroga komerciālu sacensību - sākot ar novadu līmeņa amatieru meistarsacīkstēm līdz starptautiskām sacensībām ar pasaules kausa statusu. Saprotams, ka sacensības tiek rīkotas atbilstoši makšķerēšanas novirzienam - spiningošana, mušiņmakšķerēšana, zemledus makšķerēšana, pludiņmakšķerēšana, karpu makšķerēšana utt. Šobrīd pasaulē eksistē vairāki desmiti dažādu sporta makšķerēšanas disciplīnu, kas attiecīgi audzē makšķerēšanas sporta popularitāti. Itālijā, piemēram, makšķerēšana ir otrais populārākais sporta veids (aiz sporta karaļa - futbola, saprotams).

Analizējot karpu makšķerēšanas vēsturi Latvijā, jāatzīmē, ka sākotnēji praktiski visa tās attīstība notika sporta zīmē. Vismaz reizi kādās no sacensībām ir startējuši praktiski visi Latvijas karpinieki, kas ar savu hobiju aizsāka nodarboties šī gadu tūkstoša pirmajā desmitgadē. Šī ir būtiska atšķirība no citām Eiropas valstīm, kurās karpu makšķerēšana pirmām kārtām ir rekreācijas veids un tikai neliels procents makšķernieku pievēršas sportam. Arī pie mums citos makšķerēšanas novirzienos (spiningošanā, zemledus makšķerēšanā utt.) sportistu īpatsvars ir 1-5% robežās, kamēr karpu makšķerēšanā sākotnēji bija otrādi.

Pirmajos gados Latvijas karpinieki koncentrējās uz dalību dažāda veida starptautiskos karpu makšķerēšanas turnīros ārpus savas valsts - Rumānijā, Čehijā, Krievijā, Francijā, Horvātijā un pat ASV. Tur gūtā pieredze ātri tika pārnesta uz Latviju un jau pavisam drīz (2004. gadā) arī pie mums notika pirmais Latvijas čempionāts karpu makšķerēšanā. Kopš tā laika tas tiek rīkots katru gadu un tā dalībnieku skaits pastāvīgi aug. 2022. gadā LČ startēja jau vairāk nekā 120 dalībnieku, kas pārsniedz jebkura cita makšķerēšanas novirziena rādītājus.

Kā galvenais bremzējošais faktors karpu makšķerēšanas sporta vēsturē Latvijā ir jāmin atbilstošas ūdenstilpes trūkums. Visi pieejamie ūdeņi allaž bija vai nu pārāk mazi un nespēja uzņemt pietiekoši lielu dalībnieku skaitu, vai arī karpu koncentrācija tajos bija pārāk zema, lai varētu kvalificēties nacionāla mēroga meistarsacīkstēm. Izmēģināti tika visdažādākie varianti, pat līdz čempionāta organizācijai Lietuvā, tomēr tikai līdz ar Baļotes ezera parādīšanos uz karpu makšķerēšanas skatuves varam teikt, ka problēma ir praktiski atrisināta.

Pateicoties pašvaldības un karpu makšķernieku sabiedrības pūliņiem vairāku gadu garumā, šobrīd mums ir pašiem savs izcils karpu makšķerēšanas sporta poligons, kas atbilst visām ne tikai nacionāla, bet arī starptautiska mēroga sacensību prasībām. Baļotes ezera krastos ir labiekārtoti vairāk nekā 70 sektori un karpu daudzums pašā ezerā pārsniedz 20 tonnas. Lielākie karpu eksemplāri, kas mīt Baļotes ezerā, ir tuvu pie 20 kilogramiem. Jau vairākus gadus Baļotes ezers ir mājvieta Latvijas un nu jau arī Lietuvas čempionātam, kā arī vairākiem komercturnīriem.

Pasaules čempionāts

Šodien redzam, ka ir noticis praktiski neiespējamais - Latvijai ir piešķirtas tiesības rīkot Pasaules čempionātu karpu makšķerēšanā sievietēm un Pasaules čempionātu karpu makšķerēšanā jauniešiem 2024. gadā, bet Pasaules čempionātu karpu makšķerēšanā vīriešiem 2026. gadā. Tas Latvijai ir fantastisks sasniegums, ar kādu nevar palepoties neviena no mūsu kaimiņvalstīm un par kuru pirms desmit gadiem pat nevarējām atļauties sapņot.

Tomēr tas nav tikai ezers, kas ir nodrošinājis mums tiesības būt par PČ rīkotājvalsti. Nekas tāds nebūtu iespējams bez mūsu karpu makšķernieku-sportistu panākumiem starptautiskās arēnās. Latvijas kontā ir PČ bronzas medaļas komandu ieskaitē (2011) un sudraba medaļas individuālajā ieskaitē (2017), kā arī bronzas medaļas komandu ieskaitē PČ sievietēm (2022) un sudraba medaļas individuālajā ieskaitē PČ sievietēm (2022). Jāizceļ arī mūsu valsts pārstāvju uzvara pasaulē lielākajās komercsacensībās karpu makšķerēšanā IBCC 2022 un vairākas godalgas dažāda ranga starptautiskos turnīros Lietuvā, Rumānijā, Horvātijā, Ungārijā, Krievijā un Francijā.

PČ rīkošana ir iespēja piesaistīt daudzmiljonu karpu makšķernieku auditorijas uzmanību Latvijai kā izcilam makšķerēšanas tūrisma galamērķim. Šeit liela loma būs ne tikai pašam Baļotes ezeram, bet arī visiem pārējiem ūdeņiem, kuros ir iespējama karpu makšķerēšana.

Dažādi novirzieni.

Modernā karpu makšķerēšana ir neticami daudzveidīga. Makšķerēšana dīķos nozīmē vieglākus rīkus, minimālu iebarošanu un parasti ir ierobežota ar diennakts gaišo daļu. Tā ir vairāk piemērota iesācējiem, kā arī senioriem un invalīdiem. Tāpat tā kalpo kā izcila skola, kur bērniem un jauniešiem izmēģināt spēkus un iepazīt makšķerēšanas šarmu. Lielākos ezeros, piemēram Baļotes ezerā, karpu makšķerēšana ir sportiskāka, prasa smagu fizisku piepūli un arī lielāku finansiālo ieguldījumu barībā un inventārā. Vēl lielākos ūdeņos populāra ir makšķerēšana ar laivas palīdzību, kad barība un pati makšķere tiek precīzi ievesta noteiktā punktā. Šāda taktika jau nozīmē izbraucienu uz vairākām dienām, nakšņošanu teltīs, darbošanos tumsā un visu tam līdzi nākošo romantiku. Savukārt, kā pilnīgs pretstats ir makšķerēšana ar stalkinga metodi, kad makšķernieks aktīvi pārvietojas pa ūdenstilpes krastu, īslaicīgi apmakšķerējot dažādus perspektīvos punktus.

Tāpat kā pati makšķerēšana, arī karpinieki ir atšķirīgi - citiem patīk aktīvāks karpu copes veids, citi ir gatavi krastā pavadīt neskaitāmas diennaktis. Aktīvākajiem svarīgāks ir noķerto zivju skaits, citiem būtiskāk ir “izsēdēt” rekorda cienīgu trofejzivi. Tie, kuru budžets ir ierobežots, izvēlēsies copi publiskos ūdeņos, bet tie, kuriem allaž ir maz laika, dosies uz komercdīķiem dzīvesvietas tuvumā.

Palūkojoties rietumvalstu virzienā, redzams, ka tur karpu makšķernieki ir gandrīz pie katras upes, vai ezera, sākot ar kanāliem pilsētas centrā un beidzot ar milzīgajām iekšzemes ūdenskrātuvēm.

Turpmāka attīstība.

Karpu makšķerēšana Latvijā, lai arī sasniegusi pieklājīgu popularitātes un sportisko līmeni, joprojām ir ar milzīgu attīstības potenciālu. Atliek vien paraudzīties uz rietumvalstīm, lai saskatītu, cik daudz iespēju ir šim makšķerēšanas novirzienam audzēt savu popularitāti.

Ja runā no sportiskā viedokļa, ir jāapzinās, ka ar vienu Baļotes ezeru, lai cik ideāli būtu apstākļi tajā, nepietiek, lai pilnvērtīgi gatavotu mūsu valsts vadošos sportistus startiem starptautiskā arēnā. Ir nepieciešams dažādot sagatavošanas procesu, ietverot sacensības dažāda rakstura ūdenstilpēs.

Tomēr daudz lielāka un interesantāka ir iespēja modernajai karpu makšķerēšanai attīstīties publiskajos ūdeņos. Pēdējos gados arvien vairāk sportistu pievēršas šim copes veidam. Savvaļā augusi karpa, kas mūžā nav redzējusi boilu, kotējas kā daudzkārt vērtīgāka trofeja nekā tā, kas nākusi no audzētavas. Arī kā atpūtas veids cope mežonīgos džungļos daudziem šķiet aizraujošāka nekā darbošanās labiekārtotā parkā. Cilvēki, kas reiz izmēģinājuši savvaļas karpu copi, vairs nekad labprātīgi neatgriezīsies makšķerēt komercdīkī.

Tai pat laikā karpu dīķi ir lielisks veids, kā makšķerēšanai piesaistīt bērnus un jauniešus. Tajos ir apmierinošs drošības un komforta līmenis no vienas puses un salīdzinoši augsta varbūtība tikt pie loma no otras. Par to liecina nu jau regulārie bērnu un jauniešu pasākumi, kādi šādos dīķos tiek organizēti arvien biežāk. To dalībnieku skaits strauji aug, puikām un meitenēm acis spīd un var redzēt, ka te aug jaunā maiņa.

Būtiski ir novērtēt karpu makšķerēšanu arī kā veidu makšķerēšanas tūrisma piesaistei. Tieši mūsu publiskie ūdeņi ar tajos mītošajām savvaļas karpām ir tas makšķerēšanas virziens, kas varētu likt copmaņiem no Vācijas, Austrijas vai Beļģijas paskatīties mūsu ezeru virzienā. Valstīs, kur karpu makšķerēšana uzrāda visaugstāko popularitātes līmeni, makšķerniekiem nākas burtiski cīnīties par iespēju vispār piekļūt pie ūdens, veidojot virtuālas dzīvās rindas pie katra daudzmaz apmakšķerējama punkta. Mūsu ūdeņu plašās iespējas ir milzīgs resurss, kura vērtību pašreiz līdz galam neapzināmies.