Latvijas makšķernieki sagādā rūpes Igaunijas Vides inspekcijai

Gandrīz puse no zemledus makšķerniekiem Pērnavas līcī ir latvieši un vairums no viņiem nodarbojas ar nelegālo zveju, kuras apkarošana Igaunijas Vides inspekcijai sagādā ievērojamas problēmas, raksta "Postimees".

Tā kā Rīgas jūras līcis ziemas periodā neaizsalst, tūkstošiem Latvijas makšķernieku dodas uz Pērnavas līci un Peipusa ezeru.

Igaunijas Vides inspekcijas pārstāvis Enns Kēmans norāda, ka 50% no Pērnavas līča makšķerniekiem ir latvieši.

"Sezonas laikā līci apmeklē tūkstošiem amatieru makšķernieku. Atrast darbu ir grūti, un makšķerēšana acīmredzot ir krietni ienesīgāka," sacīja Kēmans.

Taču latviešu makšķernieku darbības Igaunijā rada problēmas Vides inspekcijai.

"Mums ir iemesls uzskatīt, ka viņi dzīvo vietējo zvejnieku mājās. Viņi noķertās zivis aiznes vietējiem zvejniekiem, kuri tās reģistrē savos zvejnieku žurnālos, it kā tās viņi būtu noķēruši ar legāliem zvejas piederumiem, tādējādi zivis tiek legalizētas un nonāk pie oficiāliem uzpircējiem," pavēstīja Kēmans.

Igaunijas likumdošana paredz, ka amatieru makšķernieku nozvejoto zivju daudzums netiek ierobežots, taču viņi šīs zivis pārdot nedrīkst. Zvejas atļauja Igaunijā maksā 180 kronas (astoņus latus).

Kēmans piebilda, ka gadījumā, ja latviešu makšķernieki tiek pieķerti pretlikumīgu darbību veikšanā un sodīti, inspekcija nevar piespiest viņus samaksāt soda naudu. Naudassoda apmērs var sasniegt pat 6000 kronu (269 latus).

Viņš arī norāda, ka latvieši nav vienīgie, kas neievēro Igaunijas likumdošanu. Kēmans lēš, ka likumpārkāpēju skaits veido aptuveni trešdaļu no visiem makšķerniekiem.

Kēmans piebilst, ka zemledus makšķernieku nozvejoto zivju daudzums ziemas periodā pat pārsniedz profesionālo makšķernieku guvumus.