Sporta mušiņmakšķere

Mušiņsporta sezona tuvojas vēja spārniem, un centīgākie droši vien jau taisa mušas, daži pārsien sistēmas, daži tīra dubļus no makšķerēm. Jā, makšķeres – šis raksts būs par to, kādus īsti kātus vajadzētu izmantot mušiņsportā un kāda ir ideāla sporta sistēma (piebilde – šis ir tikai mans viedoklis, jo ideāla viena sporta sistēma nepastāv).

Arī šādam ekipējumam var būt problēmas – rokturis nost

Sākums

Joprojām atceros to naivumu un neziņu, ar kādu braucām uz savu pirmo pasaules čempionātu Norvēģijā. Cietas makšķeres, rupjas sistēmas, karpu bezatskabargu āķi... Pēc tam bija Čehija, kur mums parādīja, ko īsti nozīmē nimfošana, un redzējām, ko vispār nozīmē sports. Pēc tam jau Bosnija, Polija, Slovākija; katrā vietā guvām jaunu pieredzi, jaunus trikus un nianses, kas tik ļoti nepieciešamas sportā.

Vienmēr būs talanti, kas jebkurā situācijā arī ar vienkāršiem rīkiem noķers vairāk nekā citi. Tomēr arī viņiem, lai varētu sacensties ar līdzīgiem talantiem, ekipējums un sistēmas ir noslīpētas līdz finesēm. Pats sacensību laikā daudz vēroju, ko un ar ko dara citi sportisti. Šad tad arī izvaicāju tiesnešus un citreiz, kad gadās draudzīgāki konkurenti – arī viņus. Upēs redzēt, ar ko ķer citi, ir nereāli, jo katrs strādā savā posmā un svešā posmā uzturēties nevienam nav atļauts (pa retam gan var pamanīt, ar ko citi aiziet un atnāk no upes).

Tāpēc, manuprāt, vislabākā vērošanas vieta ir tieši pie ezera posmiem, jo tur visa gatavošanās un arī ķeršana notiek vienkopus. Neapšaubāmi, ezeru un upju makšķerēšanas sistēmas atšķiras, tomēr, kā viss tiek organizēts un sakārtots – to var redzēt. Dažreiz pie ezeriem somas paveras, un tad tur var visu ko ieraudzīt.

Pēc novērotā varu teikt, ka mūsu sportistiem sistēmas šobrīd ir atstrādātas un ir salīdzināmas ar citu valstu profiem. Protams, nianses ir gan šur, gan tur, bet ne tādā līmenī, lai būtiski ietekmētu rezultātu.

Venator aprīkots strīmerošanai argrimstošā gala auklu

Pamati

Sākšu ar pamatiem. Sacensības noris laika trūkuma apstākļos, tāpēc sistēmas jāveido tādas, lai maksimāli ātri varētu pārorientēties uz dažādām situācijām. Būtībā jau viss vienkārši, jo sacensību montāžu pamatā ir trīs veidu sistēmas – nimfošanai, makšķerēšanai ar sauso un slapjo mušu un ķeršanai ar strīmeriem. Ar to arī sportistam būtu jārēķinās, veidojot savus komplektus. Visu to, protams, var izdarīt ar vienu 5. klases makšķeri un vienu agresīva profila peldošo auklu, bet tas ne tuvu nebūs optimāli.

Sacensībās diemžēl neviens nestrādā ar tik smagiem rīkiem, te es nerunāju par ezeriem un izņēmumiem (lielām upēm lielā distancē) – jo mačos parasti darbojas tuvajā distancē un velk nelielas zivis. Lai noturētu vajadzīgo jutīgumu, saglabātu zivis uz bezatskabargu āķiem un nodrošinātu distanci līdz lomam, manuprāt, mūsu vidējā sporta makšķere būtu tieši garāks 3. klases kāts.

Dzirdu, daži jau iespringst – 3. klase! 9,6 pēdas!? Kā tad ar Latvijas klasiku – 9 pēdu 5. klasi? Es nezinu, kur te ir radusies tāda norma, – laikam jau mūsu apstākļos tas visus apmierina. Pat man ir viens 5. klases kāts. Mums visiem zināmais Zig pat līdakas māna ar 5. klasi un lielas. Lubānā. Man gan pašam liekas, ka šī klase ir vairāk pieradums un gadiem kultivēts paradums, nevis ideāls risinājums.

Daudzi ražotāji tagad tādas piedāvā, izvēle tavās rokās. Ja atbrauksi uz Latvijas čempionāta posmu, varu apsolīt, ka varēsi pamēģināt daudzas jo daudzas makšķeres.

Vieta, kur, jo mazāk ekipējuma, jo labāk

Iztikas minimums

Pieņemam, ka tev ir neliels budžets vai arī esi pūrists (no poorist – angļu val.) – tātad izmantosi vienu makšķeri un centīsies ar to nosegt visas sacensību sistēmas. Tam būs vajadzīgas vismaz divas auklas – viena normāla peldošā WF un otra nimfošanai. Te nu es būšu diezgan kategorisks – nimfošanas aukla ir vajadzīga. Katrs, kas pamēģina nimfu auklu, to saprot uzreiz. Kas nepamēģina – bieži strīdas pretī. Lai viņiem veicas!

Kāda atšķirība? Nimfu aukla ir tieva, un tai nav nekāda profila. Tai arī praktiski nav svara, jo nimfojot ar auklu lielākajā daļā gadījumu nemet. Manuprāt, nimfu auklai uz spoles ir jābūt, tikai lai tā skaitītos mušiņmakšķerēšana, – kas nozīmē, ka ir kāts, spole un aukla. Lai nu tas paliek estētiem – visa nimfošanas ideja ir izveidot maksimāli jutīgu sistēmu, jo, kā saka Mārtiņš, „nimfojot ir jājūt, kā nimfu galvas dauzās pa akmeņiem.” Jebkurš lieks svars sistēmā kombinācijā ar smagu makšķeri to neļaus izdarīt.

Par otru derēs jebkura normāla koniskā aukla, kas ir sabalansēta ar tavu makšķeri. Ja ir iespēja, vairies no garas galvas un agresīviem profiliem, jo – tu veido universālu rīku.

Makšķerēts tiek gan tuvumā, gan pustālumā, gan ar sauso–slapjo mušu, gan strīmeriem, gan ar riņķa metieniem, gan arī ar pacēlieniem virs galvas. Izklausās vienkāršs uzdevums – bet atrast auklu, kas piemērota tieši tavai makšķerei, tavam mešanas stilam (prasmēm), nav nemaz tik vienkārši.

Labi, ja ir divas auklas, tad vajag divas spoles vai vismaz spoli ar rezerves kaseti. Spolei sportā, it sevišķi nimfošanā, ir tik maza nozīme, ka derēs jebkas, kas griežas un uz kā var uztīt. Daži mani draugi sportisti ir nopirkuši nelielas spolītes, sauc par pulkstenīšiem. Izskatās jocīgi. Es tā nevaru – mazliet estētika ir vajadzīga arī sportā – tāpēc strādāju ar danielsoniem. Man gan ir tāda forša neliela Okuma, ko nopirku Salmo veikalā, kur tā bija nolikta stūrī un nocenota līdz „kā var nepirkt” līmenim. Ļoti laba manta sportam.

Lai gan pats šad tad izmantoju kasešu spoles, esmu nonācis pie secinājuma, ka sportā divas spoles ir labāk nekā viena ar divām kasetēm. Mainot kasetes, rodas vismaz 3 detaļas, kurām ir tendence nokrist, piegružoties, arī aukla mēdz iepīties zem kasetes (sportā sistēmu maiņa notiek ātri un mazāk rūpīgi). Turpretī nomainīt spoli var ātri un vienkārši.

Apkopošu – tātad 3. klases 9,6 pēdu

makšķere ar divām spolēm, uz kurām uztīta nimfu un normāla peldošā aukla. Ar to iesākumā pilnīgi pietiek. Varbūt pietiek vispār. Atkarīgs tikai no tevis.

Autors ar skaistu sacensībās noķertu zivi

Mans komplekts

Ja tev, līdzīgi kā man, gribas izskatīties sportiskāk un konkurentiem biedējošāk, noderēs otrs un trešais kāts. Nu labi, man ir pat vairāk, bet tā drīzāk ir perfektās sistēmas meklēšana un rotaļlietu krāšana, nevis liela nepieciešamība.

Kāpēc vajag tik daudz makšķeru? Un kāpēc ne? Labi, tā nav atbilde. Es sacensībās atkarībā no vietas un upes izmantoju no 1 līdz 4 kātiem.

Kāda nozīme vietai? Ja upe ir krūmos vai akmeņos vai citādi tai ir grūti piekļūt, vai arī atstāt mantas nav droši (piemēram, Slovākijā beļģim manā blakus zonā kāds paņēma gan somu, gan atstāto makšķeri), sacensībās izmantot vairākus kātus ir sarežģīti vai neiespējami. Vienkāršāk un drošāk ir iztērēt 3 minūtes un pārlikt spoli un jaunu sistēmu uz to pašu rīku.

Ja pārvietošanās ir ērta un makšķeres ir iespējams ērti izvietot, tad es labprāt nolieku sauso kātu pie vietas, kur zivis var celties, vai uzsienu atsevišķu strīmera sistēmu, ja upe izskatās tam ļoti piemērota.

Tātad – pirmais un galvenais kāts man ir ar nimfošanas sistēmu. Pēc tam skatos, vai sausā makšķere vajadzīga, un tad – vai vajag universālu, vairāk strīmerošanas inventāru. Agrāk es sēju 4 makšķeres, bet

tagad reti pat trīs, pārsvarā divas, un trešajai sistēmai ņemu līdzi tikai spoli, ko nepieciešamības gadījumā varu nomainīt.

Nu te sākas dilemma, jo man ir trīs makšķeres, uz kurām varu taisīt nimfu sistēmu – 9,6–11 pēdu 4. klases Hanak Alpen Nymph, tad 9,9 pēdu gara 3. klases Eikre Fly Venator un 9,6 pēdas gara 1. klases Maxia MR3. Ir, no kā izvēlēties.

Estētisks auklu uzglabāšanas veids

Par Hanak – tā ir nedaudz par smagu mūsu apstākļiem un arī vairākumā gadījumu sportam, bet garums un īpaši iespēja variēt ar kāta garumu kompensē šo trūkumu. Arī akcija ir ļoti piemērota sportam, un pat mazas zivis uz tās turas labi.

Iegādājos to kā pirmo īsto nimfošanas rīku, un tagad pirktu šo pašu, bet 3. klasi. Hanak izmantoju tad, kad gribu darboties ar nimfu diezgan lielā distancē un dziļā ūdenī, kā arī ja gaidāmas palielas zivis, piemēram, upē ir speciāli ielaistas 1–2 kg varavīksnenes (kā to izdarīja čehi pasaules čempionātā). Šo kātu izmantoju arī gadījumos, ja to pašu makšķeri sacensību gaitā pārtaisu uz strīmerošanas sistēmu. Ja nimfošanai lietoju citu kātu, tad šo taisu ar strīmera sistēmu, liekot auklu ar īsu grimstošo galu (5. klases Rio Mainstream Sink Tip).

Ir gadījumi, kad kā galveno nimfu makšķeri izvēlos Venator. To nopirku Norvēģijā pirmajā pasaules čempionātā – tad, kad sapratu, ka mani rīki ir daudz par rupju. Ļoti interesanta un man mīļa manta. Mīksta, mīksta – zivis tur ideāli. Ja ar to nenimfoju, izmantoju kā universālu makšķeri visādiem nolūkiem – sausajām, slapjajām mušām, vieglajiem strīmeriem – ar Rio Perception 3. klases auklu vai arī ar 3. klases Teeny Mini Tip.

Kā trešo nimfu kātu tad, kad zivis ir nelielas vai kaprīzas vai ir vajadzīga īpaši smalka izstrādāšana, ņemu Maxia. Bija iespēja par labu cenu nopirkt kāta sagataves, un tad Zig ar savām zelta rokām uzsēja ārkārtīgi skaistas un vieglas makšķeres. Laikam man vienīgajam ir 1. klase, pārējiem ir nultā. Andis savu 0. klasi no rokām neizlaiž un, man liekas, copē pat tad, kad gaidāmas lielas zivis. Un teicami tiek ar tām galā. Šī noteikti ir viena no augstākās klases sporta makšķerēm.

Kad Maxia neizmantoju nimfošanai, tad lietoju to kā sausās mušas makšķeri ar Rio LT WF 1. klases auklu – ļoti smalka un delikāta ķeršana ar sauso mušu, bet izmantojama arī DD (dry&dropper) sistēmai. Starp citu, to pašu Rio LT auklu lieku arī tā saucamajai franču nimfošanai jeb nimfošanai distancē.

Pēdējais kāts – 9 pēdu 3. klases Loop Multi. Laikam jau klasiskāku rīku grūti izdomāt. Precīzs un vienkāršs, viss saprotams. Izmantoju kā universālo kareivi ar to pašu 3. klases Rio Perception (sausajam) vai arī 4. klases Rio QuickShooter (strīmeriem).

Manas sacensību makšķeres

Tātad kombināciju ir daudz un dažādas, bet, ja man tagad (bet tikai sacensībām!) būtu jāiztiek ar vienu makšķeri, tā būtu Hanak. Ja ar divām – Hanak un Maxia; ja ar trijām – Hanak, Maxia un Venator.

Sava ekipējuma pārzināšana, saprašana – kad, kur un ko labāk izmantot – ir lieta, kam sacensībās ir nozīme. Jo mazāk laika vajadzīgs rūpēm par inventāru, jo vairāk laika atliek, lai koncentrētos tieši uz makšķerēšanu. Es jau tagad zinu, kādas sistēmas lietošu nākamajos sacensību posmos. Piemēram, pirmajā posmā Pededzē es, visticamāk, nimfu sistēmai ņemšu Hanak Alpen Nymph, sausiņam – Maxia, bet trešo, Venator, siešu ar īso Sink Tip strīmerošanai. Tai pašā laikā Amatā droši vien sākšu ar vieglāku kātu (Venator) vai pat Maxia (jo iepriekšējo gadu ķērās mazās foreles, kas spriņģo nejēgā, tāpēc vajag ļoti mīkstu rīku).

Nu ko – par makšķeru sistēmām esmu pastāstījis. Nākamo reizi runāšu par pavadu sistēmām un dažādiem trikiem, uzlabojumiem, kurus esmu apguvis ar gadiem.