Vobleri pašu rokām

Pavasarī laika apstākļi mūsu platuma grādos ir neparedzami, te kūst, te atkal salst. Ne īsti droša ledus, uz kura uzkāpt, ne brīvu krastu, kur ledus netraucētu. Atliek vien nepacietīgi gaidīt un trīt zobenu ilgi gaidītajai pavasara copei, kas daļai nozīmē skraidīt pa makšķerlietu bodēm, papildinot savu arsenālu ar jaunumiem, pasaulē iecienītiem un izreklamētiem rīkiem un mānekļiem.

Taču, ja runā konkrēti par mānekļiem, kas labs un strādājošs nav jāmeklē aiz trejdeviņām jūrām un zemēm. Es paviesojos pie Māra Kārkliņa, un viņš dalījās zināšanās par to, kā top skaisti vobleri mūsu pašu zemē paša rokām.

Sākotnēji Māris tos veidoja, lai aizpildītu brīvo laiku, un iedvesmojās no Vladimira Kukujeva pamācošajiem video, kas visiem interesentiem brīvi pieejami youtube.com. Taču šobrīd viņa darinātie vobleri sasnieguši pilnību, guvuši atzinību plēsīgo zivju vidū.

Materiāla sagatavošana

Ja vajag smagāku vobleri, ieteicams PVH materiāls; ja pēc liela svara nav nepieciešamības, tad var izmantot abači koku. Taču, ja gribas vēl vieglāku, tad ideāla būs visiem zināmā balsa.

Izvēlēto materiālu sazāģē līstēs, augstums un platums jāizvēlas pēc tā, kāda izmēra vobleri veido, ar nelielu pielaidi – 2 mm. Kad līste gatava, uz tās uzzīmē voblera formu – minnow, shad tipa vai citu. Par piemēru var ņemt kādu jau pārdošanā esošu mānekli un nedaudz pašpikot. 45 grādu leņķī mutes daļā iezīmē vietu, kur atradīsies mēle.

Griešana

Akurāti izgriež formu pa uzzīmēto kontūru un izslīpē. Kad sagatave gatava, vēdera daļā uzvelk centrētu līniju. Pēc tam iezāģē iepriekš iezīmēto mēles līniju un arī vēdera līniju līdz sagataves spicajām daļām.

Kad tik tālu ir, pāriet pie tālākas formas izgriešanas un izslīpēšanas. Lielumu var izgriezt ar celtniecības nazi, bet ieteicams to darīt lēnām un prātīgi, lai čiks vien nesanāk. Pēc tam atliek to nogludināt līdz ideālam ar slīppapīru.

Voblera forma gatava.

Mēlīte – sistēma – svins

No nerūsējošā tērauda stieples izveido sistēmu, ieteicamais diametrs – 0,8 mm. Jāpievērš uzmanība, lai tā nebūtu mīksta. Veidojot sistēmu, piemēri stiepli voblera formai, lai noteiktu nepieciešamo attālumu starp cilpiņām.

Mēli topošajam voblerim var veidot no alumīnija un polikarbonāta. Materiāla biezums – 2 mm. Formu uzzīmē un pa līniju izgriež ar metāla šķērēm.

Sagatavo nelielas svina plāksnītes, svars atkarīgs no tā, kādu vobleri vēlies – grimstošu vai peldošu.

Salikšana – aizlīmēšana

Korpusā ievieto no stieples izgatavoto sistēmu, svina plāksnītes voblera priekšpusē un aizmugurējā daļā, lai nodrošinātu pareizu smaguma centru un vobleris grimtu ar vēderu uz leju. Sistēmai ir tendence slīdēt ārā no korpusa, bet ar sērkociņu to var nofiksēt.

Ievieto mēli un ar divkomponentu epoksīdu lej ciet visas rievas. Neizmanto ātri žūstošo epoksīdu, tas nekam neder. Mēli, ja tā ir polikarbonāta, labāk fiksēt ar plastikāta līmi, jo epoksīds var padarīt to trauslāku savienojuma vietā. Ar alumīniju uztraukumam nav pamata.

Kad viss ir skaisti aizpildīts ar līmi, ļauj nožūt. Pēc tam ņem talkā vīli un slīppapīru un noslīpē visus negludumus un noapaļo mēli. Darīts!

Tālāk nepieciešams izveidot iedobumus, kuros atradīsies acis. Labākajā variantā tiem būtu jābūt konusveida, ko var panākt ar konusveida slīpēšanai paredzētiem urbja uzgaļiem.

Kad acu dobumi gatavi, bagātīgi pārklāj visu vobleri ar epoksīda līmi un ļauj nožūt. Tas kalpo aizsardzībai pret ūdens uzsūkšanos kokā un padara vobleri cietu. Pēc nožūšanas atkal noslīpē negludumus.

Krāsošana

Šai posmā nepieciešams aerogrāfs. To cenas ir, sākot ar 110 eiro. Pirms krāsošanas nolīmē voblera mēli, lai uz tās nenokļūtu krāsa. Sākumā vobleris jānoklāj ar baltu grunti – uz balta labāk izceļas citas krāsas.

Krāsu izvēle ir paša ziņā, un autokrāsu veikalos klāsts ir liels. Lai piepildītu viskaprīzākās vēlmes, var eksperimentēt ar dažādiem pigmentiem un piejaukumiem. Var izmantot fluorescējošās krāsas – no tām iegūst ļoti efektīvu un plēsīgajām zivīm viegli pamanāmu rezultātu.

Tāpat var izmantot paša izgatavotus trafaretus, sietiņus vai vienkārši ļaut vaļu savai mākslinieka dvēselei un improvizēt. Krāsu var likt vairākās kārtās, izmantojot vairākus trafaretus, vai kombinēt ar sietiņu lietošanu. Kad sasniegts vēlamais rezultāts un māneklis izdaiļots pēc sirds patikas, nākamais solis ir acu ielīmēšana. Tās var iegādāties jau gatavas, bet var veidot arī pats. Tās var izgriezt no spoža iesaiņošanas papīra, iezīmējot tumšāku punktiņu vidū un pēc tam pārklājot ar laku. Kad laka nožūst, rezultāts ir gandrīz tāds pats kā alternatīvai tirdzniecības vietās. Acis dobumos stiprina ar plastikāta līmi.

Nākamais posms – autolakas uzklāšana. Pirmā kārta jāklāj ātri un ļoti piesardzīgi ar maigu otu. Jācenšas to izdarīt tā, lai ar otu nevilktu pāri vienai un tai pašai vietai vairākkārt, tas var sabojāt krāsojumu. Pēc noklāšanas vobleris jāgroza, lai laka sasēstos gludi un nerastos notecējumi.

Kad māneklis nožuvis, ar nr. 1200–1500 slīppapīru nomatē virsmu un klāj otro kārtu lakas. Kad tas izdarīts, atkal pieskata, lai nerodas notecējumi.

Pēc diennakts, kad laka izkaltusi, savu jauno draugu var aprīkot ar riņķīšiem un āķiem un – doties pie ūdens pārbaudīt, uz ko ir spējīgs paša rokām veidotais vobleris. Lai labi kalpo!