Rakstiet mums! Pievienojiet attēlus (vai uzticiet tos piemeklēt CL redaktoram) un mēs nodosim Jūsu vēstījumu visai Latvijas copmaņu saimei!
Makšķeres tagad ir, sistēmas arī uzsietas. Kas tad vēl... Sportā, kā jau dzīvē vispār, sīkumiem ir liela nozīme. Kas ir galvenais sporta princips? Nodrošināt, ka mušas maksimāli daudz atrodas ūdenī. Tas savukārt nozīmē, ka ir jāsamazina laiks, kas tiek pavadīts nemakšķerējot. Par to, ar ko un kā esmu sevi ekipējis un kā to visu izmantoju, lai maksimāli samazinātu nemakšķerēšanas laiku, arī šoreiz būs mans stāsts.
Sākšu ar lielajām lietām – makšķerēm. Tās dažkārt tiek pārdotas skaistās caurulēs, bieži vien pat ar zelta burtiem apdrukātas. Atstāj tās mājās, liec bufetē aiz stikla blakus saviem dārgajiem dzērieniem. Jēgas nekādas, bet izskatīsies skaisti, un zinātāji novērtēs. Jā, arī mani tūbusi smuki guļ kaut kur pažobelē; lai gan vienu izmantoju, pārvadājot plintes otrajam stobram.
Ekipējuma pārvietošana
Tu taču gatavojies sportot, vai ne? Tāpēc no lieka smaguma un neērtībām ir jāatsakās. Vai tiešām gribi stiept uz upi caurules, skrūvēt tās vaļā, tad noslēpt krūmos un pēc sesijas doties tās meklēt? Mēs visi pamazām esam pārgājuši uz makšķerēšanas ekipējuma somām. (Tikai Mārtiņš ne, bet man liekas, tas ir tikai tāpēc, ka viņam ir tā dārgā Loop spoļu soma...)
Ekipējuma somas pārdod ar daudzu firmu zīmēm, jautājums – vai gribi elegantu un dārgu vai mazāk elegantu un stipri lētāku. Es pats izmantoju Taimen ražojumu, kam esmu nogriezis visas pazīšanas zīmes. Pirmkārt, man nepatīk visādas uzšuves, otrkārt – man par preču zīmes nēsāšanu nemaksā. Šeit vietā būtu atgādināt, ka visas pieminētās lietas gan šajā, gan arī citos rakstos ir manis paša pirktas jeb “pats par savu naudu dzēru, pats skrēj’ savu kumeliņ’”. Draugiem somas ir skaistākas, jo pirktas citos veikalos. Bet tam patiešām nav nekādas nozīmes, jo tās visas tik un tā ir ražotas vienā fabrikā, vienkārši sakot, vienādas. Alibabā tās tirgo pavisam lēti.
Es pats pat ikdienas copē izmantoju šo somu, jo kaut ko vēl ērtāku savu mantu pārvietošanai ir grūti iedomāties. Viss ir vienā vietā – makšķeres, spoles, papildlietas. TAČU, zinot, kas tur ir iekšā, dažkārt es aizdomājos: bet ja nu kas notiek ar somu... ptu-ptu-ptu. Joprojām jūtu traumu pēc tā, ka Liepājā no mana auto nospēra visu spiningošanas komplektu. Labi, ko nu par slikto.
Kā jau minēju, soma nav tikai kātiem un spolēm – tā noder arī visam citam. Pavadām, līderiem, visiem sīkumiem, ko daži no mums ņem līdzi uz copi. Paskaties manā somā – tā ir pilna ar visādiem štruntiem. Visādas rezerves daļas, sīkumi tur, sīkumi te. Noder vienmēr un visur, lai gan liela daļa lietu copes laikā nav daudz kustinātas. Bet labāk, ja ir līdzi, nekā – ja pietrūkst.
Starp citu, ievēroji – spoļu apvalki ir marķēti? Tas tāpēc, ka jau pirms sesijas es zinu, uz kuras makšķeres likšu kuru spoli. Tad, upes malā gatavojoties, man nav jāpārcilā visas, lai atrastu īsto. Nekā nav sliktāka, kā sākt sesiju un konstatēt, ka uz 4. klases kāta esi uzlicis 1. klases auklu. Domā, neiespējami? Nu, nu...
Tīkliņš
Sportā ar galda un pat lielā tenisa raketēm neķer. Ja gribi nodarboties ar sportu, iegādājies lielo tīkliņu. Es esmu redzējis tik daudz zaudētu zivju tikai tāpēc, ka cilvēks vienkārši nespēj lomu ievadīt tīkliņā. Ja esam pavisam godīgi, nereti tas gan notiek nevis tīkliņa izmēra dēļ, bet gan sliktas izvadīšanas tehnikas dēļ. Tiesa, lielāks tīkliņš vairāk piedod mūsu tehniskās nepilnības.
Visi smalkie koka tīkliņi izskatās skaisti, bet pietaupi tos saviem mierīgajiem vakariem, kurus pavadi tikai sev zināmās vietās, cēli ar sauso mušu ķerot foreles. Man ir kādi pieci tīkliņi, no kuriem divi ir ļoti skaisti koka izstrādājumi. Kad kāds no tiem ir redzējis zivi? Ļoti sen. Būs jāuzdāvina kādam, kas tagad tikai sāk savas gaitas un vēlas zivis pacelt skaistā tīkliņā.
Tīkliņš ir kaut kur jāpiestiprina, saprotams, uz muguras. Te nu ir nianse – tas jāpiefiksē tādā veidā, lai to var viegli saķert un pabāzt zem zivis. Magnētu pie tīkliņa stiprina nevis aiz roktura, bet aiz augšējās stīpas un nedaudz ieslīpi, nevis tieši vertikāli virs roktura. Šādi rokturis būs uz leju un nedaudz uz sāniem, tāpēc vieglāk satverams – nav jāgrābstās aiz muguras, to meklējot. Rokturi gan piesien ar spirāli pie jostas, citādi lielā straumē tam ir tendence aizpeldēt.
Es gan sava pastāvīgā status quo izaicinājuma stāvoklī no Pavļika Morozova (Bogdan Gawlik) interneta veikala esmu nopircis citu Waspi gadžetu – Gear Keeper. Lai gan nepatīkami liels, kopumā tas izskatās spēcīgs un noderīgs tīkliņa turētājs. Man nekad nav izdevies perfekti ar vienu kustību pielikt tīkliņu atpakaļ pie muguras magnēta, lai gan esmu to speciāli trenējis (jā, arī to sportisti trenē!) – tagad, cerams, ar to vairs nebūs jāķēpājas.
Pats izmantoju Hanak tīkliņu, kam komplektā ir arī otrs rokturis. Tas ir garais kāts, domāts ezeram, un noder arī, darbojoties no kajaka. Roktura garumam ir nozīme, jo tīkliņa kopējais garums ir starptautiski reglamentēts, un jācenšas izmantot maksimālo atļauto. Hanak ir uzražojis tīkliņu līdz pašiem atļautajiem sporta centimetriem. Rokturis ērti nomaināms, tāpēc, kad nevajag, lieko varēsi viegli ielikt savā jaunajā ekipējuma somā. Kas svarīgi – ar šādu vienkāršu komplektu nav jākrāmējas ar diviem tīkliņiem sacensībās, kurās sesijas ir gan upē, gan ezerā.
Veste, soma, veste, soma...
Sacensību laikā makšķerējot ir jānēsā līdzi copes iztikas minimums – mušu kastes, pavadas un visi citi nieki, kas mušotājiem tiek pārdoti par bargu naudu. Kur lai to visu liek? Šis man, iespējams, ir visgrūtākais jautājums. Kas ir labāks – soma vai veste? Atzīstu, uz atbildēt ir neiespējami. Man pašam ir gan vestes, gan somas. Cauri gadiem esmu pircis un izmēģinājis dažādas somas un vestes. William Joseph, Fishpond, Vision, Simms, Umpqua un tā tālāk.
Visi tagad ražo tik skaistas somas, ka man ir grūti atteikties no to izmēģināšanas, jo varbūt beidzot būs tā “īstā, vienīgā”. Labi, nu jau nedaudz esmu nomierinājies, bet tik un tā ik pa laikam vilinājums ir stiprāks. Mana daudzu gadu un arī eiro pieredze saka, ka “īstās un vienīgās” vienkārši nav. Jebkurai somai vai vestei ir savi plusi un mīnusi. Bieži vien, tikai nopērkot un nedaudz palietojot, saproti, kur ir trūkumi.
Tomēr no tām visām ir viena, kas man ir īpaši mīļa, – mana pirmā William Joseph krūšu–muguras soma. Gadiem ar to copēju, arī šad tad sacensībās. Pēc tam nez kāpēc lielo preču zīmju mārketinga guru iedomājās, ka makšķerniekiem labāk patiks somas, kas ir tādas stingras (kā mana Fishpond krūšu soma). Jā, stingrāka tā ir – bet arī daudz apjomīgāka, tāpēc man nepatīk. Man liekas Zig bija tāds pats novērtējums, jo no viņa es to Fishpond nopirku.
Katram no mums ir jāizvēlas, ar ko un kā makšķerēt, jo vienam patīk minimālisms un vienkāršas krūšu somas, otram atkal lielās Simms vestes. Es pats pašlaik esmu apstājies pie Umpqua Swiftwater Tech Vest pirmā modeļa. Tā ir viena no sistēmām, kas ir vistuvāk manam iedomātajam ideālajam aprīkojumam. Šis un tas ir jāpielāgo, jāpiegriež, jānostiprina ar savilcējiem, bet kopumā ir labi. Vispār jau sportā – jo mazāk mantu staipi līdzi, jo labāk. Bet no visa es vēl atteikties nespēju.
Daudzus vakarus esmu pavadījis, pārliekot sava “minimālā” ekipējuma sastāvdaļas no Umpqua vestes uz kādu somu, tad atpakaļ, meklējot visvienkāršāko risinājumu. Tomēr man vēl tāls ceļš ejams līdz vienkāršības pilnībai.
Sīkumi, bet patīkami
Ceļsargi un cimdi Ja daudz makšķerē uz ceļgaliem kā es, tad ceļsargi noderēs. Vai vajag? Nezinu, man tie ir, es izmantoju. Ir arī speciālie mušiņmakšķernieku (!) un par bargu naudu iegādājami ceļgalu un apakšstilbu aizsargi – ļoti piemēroti ūdeņiem ar asiem akmeņiem, jo sargā ne tikai ceļgalus, bet arī zābakbikses. Arī tādi mani ir... Es gan pats visbiežāk uzlieku vienkāršus armijas taktiskos ceļsargus, nopirktus tepat Latvijā, Lynxgear veikalā.
Par cimdiem – rāpies no krasta, tur nātres, visu sesiju darbojies ar niezošu roku. Vai lien pa akmeņiem, tie slīd. Tāpēc man ir cimdi, kas palīdz izvairīties no šādām nepatīkamām sajūtām. No Snowbee. Par cimdiem – jo tie ir ciešāki, jo labāk. Nopirku Buff copes cimdus, tie bija nedaudz par lielu – tāpēc labi nelietojas.
Kāta turētājs Cik no mums ir mocījušies, stāvot upes vidū straumē un mēģinot pārsiet mezglus? Pazīstama situācija, kad straume tevi spiež no “kātiem”, visa pavadas sistēma jāpārsien, kaut kur ir arī mušu kaste, kurai nevajadzētu ļaut aizpeldēt, un vēl rokā jātur makšķere.
Vai arī tās bildes, kur laimīgais ķērājs izstieptās rokās tur izvilkto zivi, bet zobos sakampis kātu. Tam tagad ir risinājums – Smith Creek pārdod tādu detaļu, ko piekabina pie vestes vai somas. Grūtā situācijā tajā iesprauž makšķeri, un voilà – rokas brīvas! Kad pierod pie šāda nieka, liekas, kā gan es iztiku bez tā tik ilgi... Vispār Smith Creek pārdod vēl dažus interesantus niekus (piemēram, skaistu gatavo sistēmu spaili – rig keeper).
Peldlīdzekļi mušām Arvien vairāk un vairāk sacensībās tiek izmantotas sauso mušu sistēmas. Tomēr sausajām imitācijām ir maza problēma – kad samirkst, tās vairs nepeld. Nav arī laika gaidīt, kad mušas izžūs, – ir taču sacensības. Vēl – mačos bieži izmantojam mazas CDC mušas, un tie, kas ir strādājuši ar CDC mušām, ļoti labi zina, kas ar tām notiek pēc vienas zivs izvilkšanas – slapjas un ar gļotām pilnas. Līdz šim es vienmēr, kā zivs izvilkta, tā uzreiz pārsējos uz jaunu mušu.
Pasaule ir pilna ar visādiem silikona un citiem ķīmiskajiem pretgrimšanas līdzekļiem – kā lai te atrod īsto? Es izmantoju divus no tiem – CDC eļļu, ko nopirku kopā ar CDC spalvām no paša Petitjean. Ar to es iesmērēju CDC mušas vismaz dienu pirms sacensībām, lai paspēj uzsūkt. Šī eļļa ne tikai uzlabo peldspēju, bet arī palīdz izskalot mušu pēc zivs noķeršanas. Zināji, ka slapja, no zivs mutes izkabināta sausā muša obligāti ir jāizskalo? Tas nekas, ka viņa it kā kļūst vēl slapjāka – ūdens žūst daudz ātrāk nekā gļotas. Ūdeni vēl var izspiest ar žāvētājiem, amadou – nezinu latvisko nosaukumu. Man tāds ir C&F Design variants, citi izmanto tos, kas taisīti no kaut kādas sēnes.
Otrs mušu peldēšanas palīglīdzeklis ir vienkārši “bumba” – nekad nebiju iedomājies, ka kaut kas tāds ir iespējams. Tā ir tāda izsmidzināma ķimikālija, no Tiemco. Izkabinu mušu, izskaloju, izspiežu, uzsmidzinu, un muša momentā ir kā jauna. Dārgs un grūti atrodams prieks, bet ir tā vērts. Diez vai pirktu tādu normālai makšķerēšanai, bet sportam... (Andi, nekas, ka pastāstīju?)
Ja runājam par ķīmiju, man ir arī tādi Fulling Mill dubļi, domāti pavadas spīduma novēršanai. To gan var likvidēt arī vienkārši – ar krasta dubļiem pārvelkot pāri pavadām, bet kaut kad tādu nieku nopirku un tagad izmantoju. Slikti, ka aukstā laikā kļūst ciets un nav lietojams, bet citādi ir labs.
Te mana ķīmija beidzas. Oi, nē, ir arī Orvis kāta vasks. Tas gan ir noderīgs – ar to ievasko katra posma “tēva” galu, pēc tam posmi labāk samaucas un arī turas kopā.
Knaibles un šķērītes Šai pozīcijā, līdzīgi kā ar citām lietām mušiņmakšķerēšanā, izvēle ir milzīga. Es pārsvarā izmantoju Tiemco (atkal) keramiskās knaibles, bet somā man ir vismaz vēl pāris, ieskaitot foršo pudeļu attaisāmo. Lai gan vēl joprojām mēģinu atradināties no pavadu košanas ar zobiem, knaibles ir must have – pavadas tik bieži ir jāpārsien, ka ar zobiem kādreiz var nepietikt. Mani biedēja, ka keramiskās knaibles ātri plīst – šīs man jau ir kādus 10 gadus, nekas, knieb tikai.
Un vēl viena nianse – ūdens piesārņojums. Nezinu, vai gribēsi vienmēr bāzt mutē pavadas, kas ir pabijušas sazin kur. Tās sapuvušās zirgu galvas Bosnijas upēs un mana tieksme kost nost pavadas pavisam negāja kopā.
Jā, parasti knaibles stiprina pie izvelkamajiem verķīšiem. Man gan šim nolūkam ir neliels magnēts. Laikam tie ir itāļi, kas pārdod ar savu preču zīmi (Stonfo), – tirgo tos pelēkus, bet es nokrāsoju oranžu, jo, ja nokrīt, vieglāk pamanīt. Ar magnētu knaibles ir daudz ērtāk izmantojamas, it sevišķi, kad veste ir novilkta.
Kad jau runāju par knaiblēm, ir vērts pieminēt pavadu turētājus – tie ir daudz un dažādi, un, tā kā pavadas ir viens no visvairāk izmantotajiem materiāliem, piekļūšanai tām ir jābūt ērtai. Manai vestei ārpusē ir divas izcilas pavadu kabatas, tāpēc man nekādi speciālie turētāji nav vajadzīgi. Tikt pie šīm kabatām var vienkārši un ātri un, galvenais, arī droši. Tev, visticamāk, tādas kabatas nav, tāpēc ērtai pavadu lietošanai vari nopirkt vai uztaisīt pavadu turētāju pats – internetā bilžu ir daudz.
Par šķērītēm runājot – sportā tās vajag reti, jo bezatskabargu āķi viegli izkrīt paši. Bieži vien, aiznesot zivi līdz tiesnesim, mušas jau ir izkritušas no zivs mutes. Tomēr tas ir tāds noderīgs sīkums, kas šad un tad ir nepieciešams. Gribu piebilst, ka manai vestei ir viens no labākajiem šķērīšu stiprinājumiem, kāds, manuprāt, jebkad ir redzēts.
Sīkumu maks Maks visam. Rezerves sistēmas sastāvdaļām un uzsiešanas instrumentiem, riņķiem, mērlentei, dokumentiem un atļaujām, rezerves līderim. Šķērītēm. Šķiltavām. Marķierim. Kāpēc marķierim un šķērītēm? Ar vienu mušu var apgriezt mazāku vai slaidāku. Ar marķieri to var pataisīt tumšāku (piemēram, spilgtu zelta galvu par tumšu), kas dzidrā ūdenī vai arī sacensību beigās, kad zivis jau ir izbiedētas ar visādiem spilgtiem brīnumiem, ir svarīgi. Mušu kastē ne vienmēr būs vajadzīgā imitācija ar tumšu galvu.
Mušu kastes Oh, nu šī ir ļoti bīstama teritorija... Katram ir savas prioritātes. Ja runājam par sportu – tām jābūt ietilpīgām, kompaktām un arī ūdens izturīgām. Ekipējies ar šiem parametriem, vari sākt meklēt.
Piedāvājumā ir dārgās C&F Design mušu kastes, kas ir gan skaistas, gan ļoti labas. Ja gribi investēt labā mantā, tad šis ir drošs variants. Es gan pats vēl neesmu saņēmies, bet jaunā zaļā un oranžā sērija ir tik vilinoša... Man pamatkomplekti ir salikti tepat Salmo veikalā pirktās (Meiho Versus) mušu kastēs. Arī nav lētas, bet tai pašā laikā tās ir labas. Mušas turas, kaut gan smagajām 4 mm volframa galvas mušām ir tendence izkrist. Perfektās kastes meklējumos esmu pavadījis diezgan daudz laika un līdzīgi kā ar vestu un somu izaicinājumu šaubos, vai tāda vispār eksistē.
Mušu kaste, it kā ir vienkārša, bet īstenībā ir ļoti sarežģīta un niansēta lieta – gan izmērs, gan spraugu attālums, gan mušu noturība, ūdensnecaurlaidība, attaisīšanas mehānisms utt. Redzot visu to piedāvājumu, kas ir tirgū, diez gan droši pieņemu, ka es savos “vienīgās, īstās” meklējumos neesmu vienīgais.
Man mājās ir kartona kaste, pilna ar tukšām mušu kastēm – līdzīgi kā ar tīkliņiem, auklām, somām, arī mušu kastes būs jāizliek draudzīgā izpārdošanā. Hmmm, tā ir laba doma – šogad plānojam atjaunot Flygansta Party pirms 2018. gada Latvijas čempionāta pēdējā posma, tur arī varētu uztaisīt ekipējuma izpārdošanu. Es varētu nebūt vienīgais, kam ir uzkrātas liekas mantas, kas kādam citam ir vajadzīgas.
Runājot par mušu pamatkomplektu – kas tas tāds? Redz, mēs sienam mušas visu laiku, tāpēc pamatkomplekts izveidojas liels, kurā ir simtiem un pat tūkstošiem imitāciju. Sacensībās izmanto daudz mazāk, jo treniņos tiek piemeklētas efektīvākās, kas tiek atliktas malā svarīgajai dienai. Tā no pamatkomplekta veidojas konkrēto sacīkšu komplekts.
Nezināmu iemeslu dēļ manas siešanas prasmes mūsu komandā netiek augstu vērtētas. Mums komandā un man visapkārt ir lieliski šīs jomas mākslinieki, un viņi tad lai arī par to visu stāsta. Nākamreiz rakstīšu par savu komplektu, arī kā mušas organizēju, varbūt pat iedošu kādu savu favorītu recepti.