Noķert pavasarī

Tieši pavasaris vairākumam karpomānu ir gan iemīļotākais, gan produktīvākais laiks. Mēs esam atpūtušies no karpām, bet viņas savukārt no mums. Ūdenim iesilstot, uzlabojas karpu vielmaiņa un līdz ar to – apetīte. Tuvojas nārsta laiks, karpas ir savā lielākajā svarā, un trofeju foto ir izcili skaisti. Gatavojoties nārstam, zivij ir svarīgi uzņemt minerālvielas un aminoskābes. To var ņemt vērā, gatavojot barību. Lai efektīvi medītu izvēlēto sugu, jāzina tās paradumi un jāizprot dabas procesi. Par to šoreiz arī rakstīšu: kur meklēt karpu, un kā to noķert pavasarī?

Atrast zivi. Viena lieta, kas nemainās līdzi gadalaikiem, – lai zivi noķertu, tā vispirms jāatrod. Labā ziņa ir tāda, ka pavasarī to izdarīt ir visvienkāršāk. Spēja nolasīt ūdeni nav iemācāma, tā veidojas līdz ar laiku, ko pavadām pie ūdeņiem, mēģinot saskatīt un izprast. To ir grūti izskaidrot, bet, uzkrājoties pieredzei, makšķernieks jau ar muguras smadzenēm jūt, kur zivij vajadzētu būt. Turklāt svarīgi ir ne tikai to atrast, bet arī saprast, vai zivs ir aktīva vai vienkārši bauda saules peldi. Karpa, kas seklā ūdenī nekustīgi bauda saules starus un jūtas drošībā, visdrīzāk tur paliks līdz pat pēdējam saules staram, un mēģināt to noķert uzreiz ir bezjēdzīgi. Ja karpa ir liela vai kā citādi īpaša, var mēģināt prognozēt, kurp tā dosies pēc saules peldes un izvietot slazdus potenciālajos maršrutos.

Lielākajā daļā ūdenstilpju karpas ziemu pārlaiž kādā konkrētā vietā. Tā var būt ziemošanas bedre, dīķa vidus vai krastmalas siekstas. Šīs arī ir tās vietas, kurām uzmanība pievēršama vispirms. Kad karpas sāk mosties no ziemas snaudas, tās noteikti nodos savu atrašanos ar izgājieniem un burbuļiem, mēģinot attīrīties no ziemā iegūtajām dēlēm. Šajās vietās karpa ne tikai uzturēsies, bet arī labprāt barosies līdz laikam, kad ūdens iesils un strauji sāks augt ūdenszāles. Tas karpas iedrošinās doties plašākos sirojumos.

Lai atrastu zivju atrašanās vietas, acis un ausis jātur vaļā. Šeit ļoti labi noderēs polarizētās saulesbrilles, kas noņem ūdens atspīdumu un ļauj ieskatīties arī dziļākos slāņos. Reizēm ausis palīdz uztvert kādu mazāk pamanāmu šļakatu.

Iebarošana. Šajā gadalaikā karpas gatavojas nārstam, un, kā jau minēju, tām jāuzņem olbaltumvielām un minerālvielām bagāts uzturs. No makšķernieku piedāvājuma lielisks uzturvielu avots ir boilas. Tās var būt gan pašu rullētas, gan no veikala plauktiem, piemēram – Dynamite Baits Source, Crave un Complex T; Richworth KG1 un S Core 2, kā arī CC Moore Odyssey XXX un Pacific Tuna.

Kad vien tas iespējams, jāveic iepriekšēja iebarošana – tā dos vislabākos rezultātus. Vietu vajag iebarot tur, kur zivis labprāt uzturas, nevis mēģināt tās pievilināt paša izvēlētam punktam. Tas attiecas arī uz iepriekšēju iebarošanu. Jo vairāk un lielākas zivis ūdenstilpē, jo vairāk var iebarot.

Barojot makšķerēšanas laikā, labāk to darīt mazākā daudzumā, bet biežāk. Palielināt devas var tikai tad, ja ir pārliecība, ka viss tiek apēsts, pretējā gadījumā tā būs tikai laika un naudas šķērdēšana.

Precizitāte. Gan attiecībā uz iebarošanu, gan kātu izvietošanu pavasarī liela nozīme ir precizitātei. Optimālā variantā jāatrod, kur karpas ēd dabīgi, nododot sevi ar burbuļiem vai izgājieniem. Tad dabīgo barību var papildināt ar boilām. Ūdens šobrīd vēl nav pietiekami iesilis, un karpas, lai arī ir ēdamā meklējumos, nelabprāt mēros lielus attālumus.

Tuvā distancē visprecīzāk var piebarot ar kaķeni, bet tālā noderēs spombs ar precīzi nomērītu attālumu un ieklipsētu auklu. Kobru pietaupi siltākam laikam.

Atrakcija. Boilu spēju pievilināt zivi var ievērojami palielināt, tajās iesūcinot ūdenī šķīstošus ekstraktus un atraktorus. Parasti ražotāji piedāvā boilai radniecīgu būsteri ar tādu pašu nosaukumu kā boila. Labi derēs arī minamino aminoskābju komplekss un feedstim šķidrums. Galvenais, lai tas nebūtu ar zivju eļļu. Var izmantot kaņepju eļļu, kas aukstā ūdenī nesabiezē un, zivīm barojoties, uz ūdens virsmas veido eļļas pleķus – drošu zīmi, ka karpas pienākušas un barojas.

Ēsma. Ja jau baro ar augstas kvalitātes boilu, tad kāpēc gan ķert ar sliktāku? Kā ēsma labi derēs tā pati iebarojamā boila, ideālā variantā – mīklas apvalkā. Tāpat laba izvēle būs popapi ar korķa bumbiņu vēderā. Tām būs tāds pats sastāvs kā iebarojamām boilām. Nostāk no sastrādātās vietas vai ieraugot kādu zivs iznācienu, noteikti nevajag aizmirst arī augstas atrakcijas fluor-popapus – tie mēdz darīt brīnumus!

Zigrigs. Tā kā pavasarī saules stari vispirms uzsilda ūdens virsējos slāņus, karpas dienas laikā var dot priekšroku būt tuvāk ūdens virsmai, un noķert no grunts tās būs teju neiespējami. Šajā gadījumā nav nekā labāka par zigriga montāžu. Pa dienu eksperimentē ar krāsām un dziļumu, bet vakarpusē var atkal atgriezties pie grunts makšķerēšanas. Ne asakas!