Silikona mānekļi foreļu gaumē

Grozi, kā gribi, bet foreļu copei silikons nav gājis secen, un jau gana ilgu laiku šīs skaistās zivis ķeram arī ar šādiem mānekļiem. Upes foreles jau ir pieradušas pie dažādām tārpu, kūnu un citām formām, arī dīķos nekas citādi nenotiek, ja nu vienīgi mainās modeļi un to pasniegšana.

Ja skatās detalizētāk, Japānā, no kuras arī ir cēlusies dīķa foreļu ķeršanas kultūra, silikona mānekļus neizmanto, tie ir aizliegti. Viņi zivis māna tikai ar šūpiņiem un vobleriem. Šoreiz neanalizēsim, vai tas ir pareizi vai nepareizi, tā vienkārši ir. Mūsu platuma grādos ir citādi. Praktiski visos mačos silikona mānekļi ir atļauti. Nākas vien darboties un slīpēt šo ķeršanas veidu.

Pītās auklas priekšrocības

Ja runā par inventāru, tad šiem mānekļiem der klasisks spinings, piemērots dīķiem. Man patīk kāti ar mīkstāku akciju, jo bieži vien šī īpašība dod iespēju redzēt copi un arī iepauzēt. Lieliski der standarta vidēji ātrās akcijas jeb regular fast modeļi.

Aukla – man patīk pītā. Pilnīgi cita jutība, jo, salīdzinot ar neilonu, tā stipri mazāk stiepjas. Tā kā ne vienmēr ir labi laikapstākļi, bieži vien copi redz tieši uz auklas. Ir jāpamana, ka tā nostiepjas, jāsaprot, kurā brīdī piecirst. Ar neilonu esmu darbojies, bet, ja man ir jāizvēlas, tad tā noteikti ir pītā aukla.

Kāpēc tieši silikons

Šis materiāls noteikti nav panaceja, ar ko varēs izvilkt visas zivis. Lielākā tā priekšrocība ir tā, ka ar to var pierunāt arī galīgi pasīvu foreli un zivi, kas jau vairākas reizes tikusi izvilkta un atlaista. Mačos ir gadījumi, kad noķertai forelei mutē vēl ir silikona māneklis. To visu var izdarīt arī ar šūpiem un vobleriem, tomēr silikonam ir priekšroka.

Otra lieta ir ēdamības faktors. Šobrīd silikona mānekļi ir ļoti attīstījušies, un tiek piedāvātas dažādas ēdamgumijas ar atraktoriem, sāli un ko tik vēl ne. Es negribu teikt, ka šis aspekts nav svarīgs, bet, manuprāt, foreļu copē būtisks ir tieši tas, cik mīksts ir māneklis. Šai sugai ir divu veidu copes – kad ņem aktīvi un kad pasīvi. Pēdējā gadījumā ļoti no svara ir, lai materiāls būtu mīksts – lai zivs nejustu pretestību un pēc pagaršošanas turpinātu ierīt. Ja tā nav, tad viņa bieži vien izspļauj gumiju laukā, un ar to viss beidzas. Lūk, šajā pagaršošanas procesā nozīmīga ir ēdamība.

Pašlaik ir daudz mānekļu, kam ir pievienotas dažādas aminoskābes un organiskās vielas, kas faktiski ir savienojumi, ar ko zivs barojas. Līdz ar to ir skaidrs, ka, sajūtot pazīstamu garšu, forele atpazīst mānekli kā ēdienu. Berkley zīmols ražo dažādus mānekļus forelēm, turklāt lielākā daļa no tiem ir Gulp sērijā, kur mānekļi faktiski ir speciālā marinādē. Tirgo tos burciņās, kur peld dažādas formas gumijas. Berkley noteikti nav no mīkstākajiem, toties šī Gulp marināde dod lielisku ēdamību, un forele tos droši loka iekšā.

No tā visa var secināt, ka silikonam ir jābūt mīkstam, turklāt – vēlams – ar atraktantu.

Silikona pamatkaste. Šeit ir dažādu zīmolu modeļi, sagrupēti pa krāsām

Krāsu spēle

Nedaudz par izmēru un krāsām. Tā kā dīķī dzīvo lielākas foreles nekā upē, tad mānekļi arī jāņem lielāki. Tas nenozīmē, ka mazākos nevar izmantot, tieši otrādi – ir reizes, kad zivs iekāro tikai ko sīku. Vienkārši upē dominē mazāki modeļi, bet dīķos, pēc pēdējiem mačiem, es teiktu, ka tomēr lielāki. Bieži izmanto 3, 4 cm un pat 7 cm garas kūnu imitācijas. Protams, jo garākas, jo parasti arī stipri apjomīgākas. Tas ir saistīts ar zivs uzmanības piesaistīšanu. Pie mums dīķos ūdens nav caurspīdīgs, līdz ar ko lielāku mānekli ir vieglāk pamanīt. Turklāt, pēc manām domām, šeit ir spēkā likums, ka zivs tomēr dod priekšroku uzbrukt lielākam upurim.

Kas attiecas uz krāsām, tad populārākās ir tieši spilgtās. To ietekmē gan tas, ka ūdens nav tik dzidrs, gan arī pašu zivju vēlmes. Pārsvarā izmanto rozā, baltu, dzeltenu, oranžu, spilgti zaļu krāsu. Bet noteikti netiek atstāta novārtā arī tumšā palete – darbināmi ir arī melni, brūni un caurspīdīgi mānekļi. Rozā vispār tiek uzskatīts par foreļu krāsu. Ūdenī un UV gaismā rozā ir ļoti spilgts.

Vēl efektīvi strādā kombinēšana, respektīvi – divkrāsaini mānekļi. Es parasti strādāju ar tādiem, kas veido kontrastu, – teiksim, baltu ar melnu vai spilgti rozā ar baltu. Bieži vien forelei viena no šīm krāsām izraisa interesi.

Noteikti iesaku mainīt mānekļus un krāsas, nevajag darboties tikai ar vienu mānekli. To arī var darīt pēc kontrasta principa – pēc spilgta uzlikt tumšu un otrādi. Forelei tīkamās krāsas gana bieži mainās. Mānekļu maiņa bieži ietekmē rezultātu, turklāt pozitīvā virzienā.

Eksperimenti ar āķiem

Nu esmu ticis līdz jautājumam par āķiem un džiggalvām. Foreļu copē džiggalvas tiek izmantotas diezgan vieglas. Šeit reti kad runā par 1 grama svaru, mans diapazons ir no 0,15 līdz 0,85 gramiem.

Pirmkārt, jāatceras, ka dīķi pie mums nav sevišķi dziļi. Otrkārt, foreļu copē silikona māneklim reti kad ietur klasisko džiga animāciju. Ir ļoti svarīgi, lai tas pats ļoti lēni grimtu un lai maksimāli ilgi saglabātu konkrētu darba dziļumu. Bieži vien nostrādā tas, ka māneklis ilgi atrodas foreles redzes lokā. Protams, tāpat ir reizes, kad zivs ņem tikai no apakšas, un tad spēle ir sava veida grunts skrāpēšana. Kad ūdens ir siltāks, foreles bieži atrodas augšējos slāņos, un tad jālieto vieglas galvas, lai mānekli maksimāli ilgi noturētu ūdens virspusē.

Starp citu, daži silikona modeļi ir peldoši, un tas ir ļoti svarīgi. Mačos ir aizliegts izmantot pliku āķi, respektīvi – uz tā obligāti ir jābūt atsvaram. Mūsu veikalos reti kad var atrast jau gatavas džiggalvas forelēm, pamatā sportisti un copmaņi tās veido paši. Par atsvaru tiek izmantotas volframa lodītes, tādas lieto mušiņmakšķernieki savām mušām. Tām ir dažādi izmēri, diametri un arī krāsas. Lodītes krāsai es praktiski nepievēršu uzmanību, man liekas, ka tas nav izšķirīgi. Attiecīgi atkarībā no diametra iegūst kādu konkrētu svaru.

Ar āķiem arī viss nav tik vienkārši. Izmanto mušotāju vienžuburus bez atskabargām. Bet ir daudzas nianses attiecībā uz āķa formu un asumu. Izmēģinot dažādus variantus, esmu nonācis pie vienas formas, kura man liekas vislabākā un ar kuru esmu iemācījies labi strādāt. Tā ir Knapek G forma. Šie āķi lieliski sader ar apjomīgākiem mānekļiem un, pateicoties formai, labi iesēžas zivs mutē. Protams, tas nenozīmē, ka visas tiek izvilktas, bet realizācijas procents ir labs.

Izmērus es izmantoju divus – 6. un 4. Pēdējais varētu likties par lielu, bet realitātē tā nav.

Runājot par asumu – eksperimentējot ar dažādiem variantiem, man ir iepatikušies Tiemco. Tiesa, tiem nav man vajadzīgā izmēra, turklāt pašam āķim ir resna stieple. Arī Vanfook ražojumi ir lieliski, ļoti asi, super plāni. Bet atkal ar izmēru viss nav, kā vajag. Tā nu optimālākie, man liekas, ir Knapek. Tie nav paši plānākie, bet nav arī resni. Tāpat asums nav mūžīgs, bet es āķus mainu bieži, līdz ar ko man tā nav problēma. Turklāt ir plašs izmēru klāsts, kas ir ļoti būtiski.

Finalizējot par āķiem – šīs ir kritiski svarīgs elements. Bieži vien zivs ir ļoti kaprīza, un ir grūti pierunāt to uz ņēmienu. Un tad ir svarīgi to vienu vienīgo copi realizēt. Tā ka seko līdzi āķu asumam un maini nost, ja ir kaut mazākā aizdoma par notrulināšanos.

Berkley Mice Tails ir tārpveidīgs māneklis. Lodīte galā rada papildu smagumu, lai aizmestu tālāk, kā arī padara mānekli kaut nedaudz, bet peldošu

Berkley Gulp sērija. Pārdod skaistos trauciņos, bet tiem ir tendence tecēt. Un, tā kā mānekļi nekrāso, man visvieglāk ir tos salikt kopā vienā lielā, hermētiski noslēgtā traukā. Protams, uz mačiem nestiepju visu trauku, tam man ir blakus esošā speciāli šķidrumiem domātā Meiho trauciņkastīte. Tad šķidrums netek laukā, un es droši varu pārnēsāt to kaut vai kabatā

Taisām džiggalvas paši

Kad esi izvēlējies āķus un volframa galvas, tad atliek to visu samontēt kopā. Pirmkārt, ar ko nofiksēt pašas galvas. Esmu mēģinājis dažādas superlīmes, epoksīdus un pat lodāmuru. Varu teikt – tā kā āķi tiek mainīti bieži, domu par lodāmuru un epoksīdu esmu atmetis. Nu nav man tik daudz laika un pacietības taisīt šādas galvas, lai pēc mačiem viņas izmestu laukā. Man optimāls variants liekas vecā labā Moment superlīme, bet noteikti Gel izpildījumā. Tā nenotek, kas atvieglo montēšanas procesu, un ļoti labi sakalst un turas.

Vēl jāuzsver, ka āķiem ir plānas kājiņas un daudzkārt prasās kaut ko likt starp āķi un pašu galvu. Tas var būt gan diegs, gan arī nopērkami speciāli svina diegi, kas iedod vēl papildu smagumu.

Līmējot būtiski ir saprast, cik tad smaga galva ir sanākusi, respektīvi – pirms tam ir jāzina, cik smagu vajag. Te lieti noder mazie, digitālie svariņi. Un bieži vien šī iemesla dēļ es zem galvas netinu neko, tikai uzlieku nedaudz vairāk līmes. Tā kā mānekļi ir mīksti, tie mēdz slīdēt nost no džiggalvas. It sevišķi, ja kāda forele jau paspējusi tos paplosīt. Varu uztīt diegu un pielīmēt uz āķa kājiņas, tādējādi radot māneklim tādu kā aizķeres punktu. Bet, ja godīgi, es reti to izmantoju.

Pats process izskatās apmēram tāds. Paņemu āķi, lodīti, uzlieku uz svariem un apskatos, ko tie rāda. Ja cipars man der, tad ņemu zobu bakstāmo, uzsmērēju līmi ap āķa cilpas vietas un uzbīdu virsū lodīti. Pēc tam ar to pašu zobu bakstāmo nedaudz uzlieku līmi otrpus lodītei, kur ir tāda kā iedobe. Papildu fiksācija nenāk par ļaunu. Pēc tam lieku džiggalvu žāvēties.

Ne vienmēr viss sanāk tik gludi, bet iepraktizējoties šādas galvas var sameistarot ātri un daudz. Principā džiggalvas savu darbu veic, un, kā jau minēju, es viņas mainu bieži.

Vēl noteikti gribu piebilst, ka gatavās džiggalvas vajag svērt, jo gan āķis, gan līme ietekmē kopējo svaru.

Dažādie mānekļi

Ja esi ticis galā ar džiggalvām, jānolemj, kādus mānekļus tev vajag. Tos visus varētu sadalīt sava veida grupās.

Viena ir nimfas. Tās ūdenī atgādina kukaiņu kūniņu – nimfu. Mānekļi nav lieli, aptuveni 2,5 cm, bet garums mēdz variēt atkarībā no modeļa. Šī forma foreli visvairāk piesaista kustīgo kājiņu, taustekļu dēļ. Ūdenī var veikt dažādu animāciju, bet vislabāk ir veidot rāvienu sērijas, mainot to biežumu un amplitūdu.

Kā vispopulārākās nimfas jāmin Berkley PowerBait Nymph. Šie ir oriģinālās formas mānekļi, visi pārējie ir pakaļdarinājumi. Dažādiem zīmoliem ir milzum daudz līdzīgu formu, bet man pašam vislabāk strādā tieši oriģinālais Berkley. Ir dažādas krāsu variācijas, daudz ir spilgto toņu, kā arī pieejamas nimfas ar spīdumiem, kuri gan ūdenī īpaši ilgi neturas.

Nimfas es izmantoju, bet reti, kaut kā citas formas iet vairāk pie sirds. Bet vienmēr mazā kastīte ar nimfām man sporta somā ir līdzi.

Nākamā forma ir kūniņas jeb vienkārši kūnas. Manuprāt, šī ir populārākā forma un vismaz man visiecienītākā. Vizuāli māneklis atgādina kāda kukaiņa kūniņu. Arī šai grupai pieejami dažādi izmēri un dažādas formas. Ir pilnīgi saliekti, ir ieliekti, ir taisni, ir ļoti tievi. Īsāk sakot – ir, no kā izvēlēties. Interesanti, ka šogad pavasara mačos vislabāk sevi atrādīja tieši lielas, apjomīgas kūnas un pat salīdzinoši mazas foreles šos mānekļus ēda tā, ka prieks. Man vienmēr līdzi ir liela izvēle ar krāsām un formām.

No modeļiem man vislabāk strādā FishUp Pupa. Lielisks māneklis, sanācis pietiekami mīksts, lai forele nebaidītos to ēst. Ir trīs izmēri, daudz un dažādas krāsas.

Kā mānekli montēt uz āķa? Ir divi veidi. Viens – kad kūnu ieliec. Šāds māneklis, veicot sīkus rāvienus vai kustinot, ūdenī griežas uz sāniem un kūleņo. Kā jau minēju, dažas kūnas jau oriģināli ir ieliektas.

Otrs variants ir, kad kūnu uzvelk taisni, māneklis nav ieliekts. Šajā gadījumā ūdenī to vajadzēs vadīt vai nu vienmērīgi, spiningu cilājot uz augšu un leju, vai arī ar sīkiem rāvieniem. Faktiski ar kūnām var ķert gan aktīvu, gan pasīvu foreli. Variējot krāsas un animācijas veidus, šie mānekļi noteikti ir vieni no efektīvākajiem.

Pēdējos gados populāri ir kļuvuši kūnas formas mānekļi, bet ar rievotiem sāniem un īsu asti. Vieni no populārākajiem ir Trout Zone Plump, FishUp Tanta, Boroda Baits Ayra. Parasti tie ir ļoti mīksti, turklāt apjomīgi. Ūdenī visas šīs rievas kustas un rada mikro vibrāciju. Bieži vien starp tām sakrājas arī gaiss, un ūdenī attiecīgi rodas burbuļi.

Šādi svari ir obligāti. Skaidrs, ka tie nedarbojas ar aptiekas precizitāti, bet aptuveni rāda gan. Šos pirku eBay, un man pilnīgi pietiek. Galvas sveru pirms līmēšanas un arī pēc

Knapek bezatskabargu āķi man patīk vislabāk. Iemesls izklāstīts rakstā. Vanfook ir lieliski, bet pieejami tikai 6. izmēra. Milzīgs pluss – liela actiņa. Arī Tiemco un Hends ir teicami

Ja darbojas pie vai uz grunts, tad šie ir vieni no labākajiem mānekļiem. Forele droši ēd, tiesa, nedrīkst pārsteigties ar pieciršanu – var izraut zivij ārā no mutes. Sacensībās gan ir noteikumi, respektīvi – limits, cik daudz zivju drīkst paturēt un cik ilgas pauzes ieturēt. Ja pauzē ilgi, zivs bieži stipri ierij mānekli, un to vairs nevar atlaist vaļā. Tāpēc ir jāietrenē vidusceļš.

Šai gadījumā noteikti prasās izmantot 4. izmēra āķus, jo māneklis ir apjomīgs, un ir nepieciešams āķis ar lielāku atstarpi. Starp citu, lielākie šīs grupas pārstāvji sver nedaudz pāri 3 gramiem, līdz ar ko nevar teikt, ka foreles ķer tikai ar viegliem mānekļiem.

Dažāda veida tārpi ir pēdējā lielā grupa. Tie mēdz būt gari, īsi, resni, Berkley ir modeļi ar silikona lodīti galā, kas tos padara nedaudz peldošus. Tārps ir efektīvs, taču es tos izmantoju reti tieši realizācijas dēļ. Te vajag atrast vidusceļu starp garumu un paužu ilgumu. Ja tārps ir garš, tad ir jāpauzē un jānoķer mirklis, kad piecirst. Ja īss – forelei tas var nepatikt, jo ir par maz brīvkustības.

Lieliski strādā L Baits Twitch Worm. Šie ir tārpi ar paresninājumu priekšpusē un plānāku astes daļu. Uz rāvieniem ūdenī tie iznesas lieliski.

Vēl viens veids, kā lietot tārpus, ir vekijs. Bieži vien forelei patīk ļoti lēna spēle, un tad šis veids strādā lieliski. Tiesa, problēma ir ar metiena attālumu, bet ūdenī animācija izskatās teicami. Pie mums vekijs nostrādā reti, vismaz man, un esmu atradis citus mānekļus, ar kuriem pierunāt pasīvu foreli.

Berkley Gulp Nightcrawler ir ļoti resni un gari, un nereti tos dala uz pusēm. Varētu likties, ka šim māneklim nav nekādas spēles, tas ir taisns un diezin vai zivs šādu ēdīs. Bet tā nav. Kad darbojas pa grunti, tas strādā lieliski. Māneklis ir apjomīgs un spilgts, turklāt lielākā burvība – izmantojot vieglas džiggalvas, lido ļoti tālu. Un šis ir vērā ņemams faktors.

Protams, ir vēl vesela virkne dažādu mānekļu, kas īsti neietilpst nevienā kategorijā. Vieni no tādiem ir Berkley Power Eggs un Gulp Floating Eggs. Šos žargonā sauc par olām. Principā ikra imitācija, turklāt peldoša. To var animēt ļoti lēni, un forelēm bieži vien tas patīk. Esmu novērojis, ka ikri ir topā, it sevišķi vēlā rudenī un ziemas periodā. Pēc noteikumiem sacensībās vienu šādu mānekli nedrīkst izmantot, tad uz āķa vajag būt vismaz diviem.

Lūk, neliels ieskats silikona mānekļu pasaulē. Foreļu cope ar tiem atšķiras no lielo plēsēju copes, un nianšu šeit ir tikpat daudz. Zinu, ka daudziem liekas – dīķī tak visi var noķert zivi. Bet – iesaku pamēģināt un to pierādīt. Nemaz tas nav tik viegli.

Tūlīt sāksies rudens maču sezona, turklāt nedrīkst aizmirst arī lielos rudens plēsējus. Gatavojam inventāru un tiekamies pie ūdeņiem! Ne asakas!