Rakstiet mums! Pievienojiet attēlus (vai uzticiet tos piemeklēt CL redaktoram) un mēs nodosim Jūsu vēstījumu visai Latvijas copmaņu saimei!
Burtnieks noteikti ir viens no labākajiem ezeriem Latvijā. Saku to tik pārliecinoši, jo tur ir gan bagātīgi zivju resursi, gan arī laba apsaimniekošana. Vienmēr ir patīkami maijā ielaist laivu ezerā un doties meklēt plēsoņas. Burtnieks nav nekāds dziļais, drīzāk varētu teikt – kā bļoda, attiecīgi arī plēsoņu ķeršanas taktika ir jāpiemēro šādiem apstākļiem.
Manā skatījumā ir svarīgi, lai būtu vējš un vilnis, protams, ne sevišķi liels, jo tad pašam nav komfortabli darboties.
Šis ir klasisks līdaku laiks, un Burtnieks nav izņēmums. Ezerā ļoti ātri mainās laikapstākļi, desmit minūtēs no gluda spoguļa ūdens var pārvērsties baltās putās. Tas jāņem vērā, ja uz turieni dodies ar mazāku laivu.
Kur meklēt plēsoņu?
Mūžīgais jautājums – kur tad meklēt zivis? Ezerā ir vairāki līdaku iecienīti rajoni un vietas, kas pat ir iezīmētas publiskajā kartē. Bada Sēris, Enksāre, Cepurīte – lieliski rajoni līdaku ķeršanai. Protams, ne jau vienmēr tur plēsoņas būs, bet šajās zonās noteikti vajag piestāt un pameklēt. Burtniekā ietek daudzas upes, kuru tuvumā var atrast perspektīvas vietas, līčus līdakām.
Mūsu laikmetā svarīgi ir izmantot maksimāli dažādas iespējas, ko sniedz tehnoloģijas, piemēram, eholoti. Bez tās uz copi no laivas reti kad dodos. Man tomēr ir būtiski zināt par vietu, kur darbojos. Arī Burtniekā ar eholoti ļoti labi var redzēt tipiskas vietas, kur dzīvo plēsoņa. Viegli var uziet līnijas, vietas, kur aug jaunā zāle. Vēl svarīgi ir piefiksēt vēju, kā arī ūdens temperatūru. Pēc nārsta līdakas pārvietosies līdzi barības bāzei jeb baltajām zivīm, bet tās dosies uz vietām ar siltāku ūdeni. Ne velti eholote rāda ūdens temperatūru – to der atcerēties.
Jo biežāk būsi ezerā, jo vairāk likumsakarību ievērosi un jo vieglāk būs plēsoņu atrast.
Spinings un aukla – viss vienkārši
Kā jau manos rakstos ierasts, runāšu par inventāru. Gribētu aprakstīt mānekļus un to grupas, kuras lietoju maijā Burtniekā.
Tā kā liela daļa copes notiek pie lēpenēm vai vietās, kur drīz būs zāle, es izmantoju jaudīgus spiningus. Galvenais iemesls – jāspēj ātri izvilkt laukā līdaku, lai zivs nepaspētu ieskriet vai iepīties zālēs. Garuma ziņā izmantoju 2,4 m kātus. Testa diapazons parasti ir līdz 28–30 gramiem (augšējais tests). Tāds nosedz lielāko daļu mānekļu. Uz Burtnieku neņemu līdzi daudz rīku, parasti pietiek ar diviem – īsti neredzu jēgu apkrauties ar liekiem kātiem. Toties mānekļus ņemu gana daudz un dažādus.
Spoli var izmantot 3000. izmēra, ērtāk būs ietīt, turklāt arī spolei lieka jauda nenāks par sliktu. Auklu pamatā lietoju pīto, izvēlos 1.2 vai pat 1.5 PE pēc japāņu klasifikācijas. Parasti ņemu četru dzīslu, tā tomēr ir izturīgāka pret dažādiem abrazīviem, zāli. Ja iet uz līdakām, neuzskatu, ka vajag ļoti smalku auklu.
Un noteikti nedrīkst aizmirst pavadiņas. Tās var būt jau veikalā sagatavotās no titāna vai arī stīga, vai arī paša sietas. Es izvēlos pēdējo variantu, jo tad varu dabūt gan vajadzīgo garumu, gan furnitūru. Lielai daļai gatavo pavadu tieši furnitūra ir vājā vieta.
Materiāla ziņā lietoju Knot2Kinky. Labs sienams titāns, nevajag nekādas caurulītes, nekas nav jāspiež. Man pavadas ar caurulītēm neiedveš uzticību, jo ir bijuši gadījumi, kad materiāls salūst tieši pie tās. Sienamā titāna gadījumā iznāk smuks mezgls, kurš nesienas vaļā un kuru var nofiksēt ar līmes pilienu (ja grib).
Par pavadas garumu runājot – vismaz 30 cm vajag. Pirmkārt, Burtniekā dzīvo lielās līdakas, otrkārt, tu nekad nezini, kā zivs paņems mānekli, tāpēc labāk lai ir garāka.
Lieliskais relakss
Nevarētu teikt, ka Burtnieks izceļas ar nez kādiem speciāliem mānekļiem. Nē, izmanto gandrīz visu to, ko līdzīgos ezeros. Bet ir daži modeļi, kas tomēr šeit strādā vislabāk tīri ķeršanas nianšu un specifikas dēļ.
Populārākie noteikti ir silikona mānekļi. Tie strādā visur un laikam gandrīz vienmēr. Viens no labākajiem ir vecais labais Relax Kopyto 4L – tas laikam ir vispopulārākais silikons, ko mūsu ūdeņos lieto jau nez cik gadu. Nevarētu teikt, ka ģeometriski sarežģīts māneklis, bet pareizi veidotā aste un kustība ar nelielu gāzelēšanos uz sāniem ir tieši tas, kas Kopyto padara īpaši iekārojamu.
Relax zīmolam nav daudz modeļu, bet krāsu gan ir ļoti daudz. Šai ziņā var izvēlēties no pilnīgi tumšiem līdz spilgtiem dažādās variācijās. Burtniekam parasti ņemu spilgtos, man ļoti reti kad nostrādā tumšie.
Relax ar āķiem aprīkoju divos veidos. Izmantoju klasiskās džiggalvas, bet ļoti vieglas, 3–5 g svarā, ar maksimāli lielu āķi. Tā kā cope nenotiek lielā dziļumā, ar pašas gumijas svaru un šiem papildu 3–5 gramiem pilnīgi pietiek. Galvenais ir šādas galvas atrast veikalos, jo parasti problēma ir tieši ar āķa izmēru.
Āķi lieku maksimāli augstu, lai sanāktu pēc iespējas lielāka atstarpe starp mānekli un āķa aso daļu. Tāpat garuma ziņā būtu vēlams, lai āķis iznāktu tieši pie astes daļas. Bieži vien līdaka uzbrūk Relax astei, tāpēc ir svarīgi, lai zivs uzsēstos. Lūk, šādus mānekļus var izmantot gar zāļu malu, vietās, kur sāk augt zāle. Ja copē jau stipri vēlāk (maijā, jūnijā), kad lēpes ir augšā un nākas darboties tieši pa zālēm, es relaksam lieku divžuburu pretzāļu āķus. Šeit vai nu vispār neizmanto papildu svaru, vai arī iekšā māneklī liek svina naglas. Pretzāļnieki palīdzēs atsist daļu ūdensaugu, bet tai pašā laikā realizācija noteikti cietīs. Tukšo copju būs daudz, taču tur daudz neko nevarēs darīt. Pērkot šādus āķus, der paskatīties uz stiepli – cik tā ir cieta. Var nedaudz to locīt, atstājot tikai uz pašas āķa smailes.
Animācija parasti ir lēna, tiek veikti daudzi metieni, un strādāts pa lēpju logiem. Vēl viens moments ar svina naglām. Tā kā pretzāļu divžuburi liek māneklim gāzties uz sāniem, ar šīm naglām var nedaudz stabilizēt animāciju. Lieki piebilst, ka metiena tālums nav slikts, turklāt tas bieži vien ir no svara.
Kuusamo Rasanen šūpi ar divžuburiem un pretzāļu stieplēm. Viegli izvilina plēsoņu no zāļu apakšas
Kopyto, aprīkots ar vieglu džiggalvu un lielu āķi. Jo lielāks būs āķis, jo vairāk iespēju izvilkt zivi
Easy Shiner ar ofsetāķi, kam ir jau uzmontēts svins. Šāda sistēma lieti noder retās zālēs
Papildu lapiņa pievērš līdakas uzmanību
Lielie kranki, veikbaiti. Tie ne vienmēr strādā, toties var tālu aizmest, un līdaku ņēmieni ir ļoti
iespaidīgi
Smalkās gumijas
Bet ne tikai Kopyto es lietoju. Burtniekā lieliski strādā arī Keitech Easy Shiner, Fat Swing Impact, tāpat kā noteikti vēl daudzi citi ēdamgumiju modeļi. Lielākā pretenzija ir par to neizturību. Bieži vien pietiek pat ar vienu zemmēra līdaku, lai Easy Shiner aste tiktu noēsta, tāpēc pa dienu iztērēt veselu paciņu nav nekas nereāls – atkal plusiņš Relax lauciņā.
Bet ir reizes, kad tieši vajag daudz delikātāku animāciju, māneklim ir jābūt mīkstākam. Šādos brīžos 5 collu Easy Shiner ir neaizstājams. Tam ir ļoti smalka vibrācija, aste kustas smalkā amplitūdā. Ar Fat Swing Impact ir līdzīgi, tikai pats māneklis ir apjomīgāks. Šiem abiem es izmantoju vai nu jau iepriekš aprakstītās džiggalvas, vai arī ofsetāķus ar svinu. Mānekļu forma ļauj lietot ofsetāķus ar lielu izliekumu jeb tā saucamos wide gap. Noteikti realizācijas procents cieš, toties tas ļauj ar Keitech darboties zāļainās vietās.
Āķus es izmantoju Decoy S-switcher un W-switcher. Pēdējam svins ir izvietots priekšpusē, attiecīgi māneklis ir izsvarots uz priekšu. 5/0 izmēram ir 1,5 gramu svins, kas ir lieliski piemērots konkrētajiem copes apstākļiem. Papildus māneklim var ieskrūvēt rotiņa lapiņu. Owner zīmolam ir šādi ofsetāķi ar svaru un jau iestrādātu lapiņu. Tas ir papildu elements, kas piesaista līdakas uzmanību.
Pretzāļu šūpiņi
Nākamā lielā mānekļu grupa ir dažādu veidu dzelži – šūpiņus un rotiņus neviens nav atcēlis. Tie joprojām ir lieliski mānekļi, kas ķer zivis, un liela daļa sportistu Latvijas čempionātā izmanto tieši tos. Protams, laika gaitā arī šūpiņi ir kļuvuši nedaudz modernāki, bet pamatdoma nemainās.
Es daudz izmantoju dažādu veidu pretzāļu šūpiņus. Pie mums populārie Rapalas ražojumi strādā lieliski. Strādāju ar dažādām spilgtām krāsām, kuras tad lietoju pie pašām lēpēm vai pat metu tur iekšā. Tiesa, ja lēpes ir saaugušas ļoti biezi, šūpiņu būs grūti izvadīt.
Tāpat manā klāstā ir daži ķīniešu ražojuma šūpiņi – rapalu kopijas. Man patīk, ka tie ir lielāki, bet spēles ziņā diez ko neatšķiras. Izkostie caurumi mānekļos liecina, ka plēsoņām patīk!
Pēdējos gados lieliski sevi ir parādījuši krievu ražojuma pretzāļu šūpi. Nosaukums tiem ir pančehini, par godu vienam no izstrādātājiem. Galvenā atšķirība ir tā, ka pats māneklis ir plāns un viegls, aprīkots ar vienžubura āķi un zāļu atsitēju no biezas stieples. Papildus ir pievienota tāda kā silikona bārkstu aste. Šie šūpiņi ir veidoti dažādās spilgtās un arī dabiskās krāsās. Lieki piebilst, ka līdakām patīk. Latvijā pančehini parādījās pirms pāris gadiem un copmaņiem ātri iepatikās. Pagaidām gan zinu tikai divus veikalus, kur šos šūpus var iegādāties.
Citas labas lietas
Arī klasiskie šūpiņi lieliski strādā. Man ļoti patīk meistara Sīpola darinātie. Labs svars, tiesa, lidojums nav pārāk tāls, jo šūps ir plāns. Bet mānekļi lieliski spēlē un planē ūdenī. Copējot gar zāļu malām, tie superīgi izmāna laukā plēsoņas. Āķus gan lieku palielus un asus. Neizmantoju pretzāļu trīsžuburus, lai gan tādus arī var iegādāties.
Vēl man ļoti patīk Kanādas Williams šūpi. Lielais, bet vieglais Wabler, smuki planē un ar lēnu animāciju skaisti spēlē. Arī šim lielākā problēma ir sliktā lidošana – tas ir liels, bet ļoti plāns. Attiecīgi, ja strādā vējā vai pret vēju, ir ļoti grūti kaut kur aizmest.
Un kur nu bez somu Kuusamo! Vai nu pretzāļu Rasanen, vai klasiskie profesori. Rasanen ir klasisks šūps, tikai aprīkots ar pretzāļu divžuburi. To izvēlos nedaudz dabiskākos toņos ar spīdīgumu, kas, manuprāt, šūpam ir ļoti no svara. Profesors sevi jau no laika gala ir pierādījis. Burtniekā lieliski strādā 13 un 18 g smagie spīdīgie šūpi.
Tikai viens rotiņš
Arī rotus es izmantoju, bet esmu palicis tikai pie viena konkrēta modeļa: Latvijas meistara Šilova darinātais ar apsudrabotu lapiņu ir vienkārši lielisks un līdakām iet pie sirds. To var nedaudz pilnveidot, respektīvi – es no ass ņemu nost papildu svaru, tādējādi padaru vizuli vēl krietni vieglāku. Lapiņa ir liela, apaļa, turklāt sudrabojums rada īpašu spīdumu ūdenī. Lielisks māneklis! Noteikti priekšā lieku karabīni ar dubultajiem griezuļiem – lai mazinātu auklas vērpšanos. Animācija ir ļoti lēna, bez steigas.
Pieņemu, ka šis nav vienīgais rotiņš, ko izmanto Burtniekā, bet vismaz es esmu palicis pie šī.
Jaunās tendences
Vēl viena mānekļu grupa, ar kuru ķeru jau gana sen, bet kas plašāk kļuvusi populāra nesen, ir spinerbaiti. Šie mānekļi pamatā ir radīti basiem. Māneklim ir lapiņas, kas pievilina ar vibrāciju un spīdumu, kā arī silikona svārki, kuri aizsargā āķi. Lapiņām mēdz būt dažāda forma, bet es parasti lietoju apaļīgās.
Dziļuma dēļ izvēlos līdz 14 g smagus modeļus, turklāt pārsvarā zināmu zīmolu. Iemesls tam gaužām vienkāršs – šādiem spinerbaitiem ir daudz labāki āķi, turklāt pats karkass, kas veidots no stieples, ir kaut nedaudz, bet izturīgāks. Divi populārākie, ko es izmantoju, ir Nories un Megabass. Ja ir vēlme, uz āķa papildus var uzlikt silikona mānekli, bet es to daru reti.
Starp citu, mūsu pašu Lucky John zīmols pagājušajā gadā prezentēja spinerbaitu sēriju, kas, jāsaka, ir ļoti laba.
Seklās iegrimes vobleri
Arī vobleriem Burtniekā būs būt. Es tos izmantoju gan tviča tehnikā, gan arī vienkāršā auklas ietīšanā. Izvēlos gan virsmas modeļus, gan tādus, kam darba dziļums ir aptuveni metrs. Līdaka parasti sezonas sākumā ir aktīva, līdz ar ko pati ceļas pakaļ voblerim un droši uzbrūk.
No virsminiekiem vienkārši lielisks ir Lucky Craft Sum Malas. Tāpat plēsoņu efektīgi tracina dažādi krenki, Yo-Zuri Hardcore, Ima Roumba. Godam darbu paveic Jackall Hamakuru un Magallon ar ļoti lēnu tviču vai vienmērīgu ietīšanu. Tieši tvičam lietoju Megabass X-120 un X-140, Daiwa Morethan X-Cross 120SSR un Morethan Crosswake 140, lielo Zip Baits ZBL 15HD-F un daudzus citus. Tāpat netiek aizmirsti dažādi vokeri un poperi. Uz tiem lieliskais līdakas uzbrukums ir īpaši skaists.
Tiesa, ja runā statistiski, tad krietni vairāk es darbojos ar silikona mānekļiem un bleķiem nekā ar vobleriem. Bet, domāju, ir arī tādi copmaņi, kas Burtniekā ievērojami vairāk nododas labākās vobleru animācijas meklējumiem.
Lūk, viens ezers, dažādi plēsoņu ķeršanas veidi un taktikas. Esmu pārliecināts, ka Burtnieks ir lieliska vieta, kur sākt līdaku sezonu, noteikti nevilsies. Tomēr, pirms uz turieni dodies, atceries – šis ir licencēts ezers. Maijam licences ir dārgākas. Pašu iegādi var veikt vai nu daudzās atpūtas bāzēs Burtnieka krastos, vai arī internetā, kas, manuprāt, ir daudz ērtāk un vienkāršāk.
Visiem ne asakas jaunajā plēsoņu copes sezonā! Atceramies par samērību un laižam zivis vaļā!
Lasi citus rakstus par copes metodēm šeit:
https://www.copeslietas.lv/site/zinas/