Koknesē sami grauž laivām bortus

Posms virs Aizkraukles HES nav bijis BTA Latvijas Čempionāta kalendārā kopš 2018.gada. Atmiņā tas palicis kā ļoti sarežģīts ūdens. Lomi toreiz nebija lieli, pietika ar pāris zandartiem un pusduci asaru, lai tiktu Top 10. Parasti posms tur tika organizēts jūlijā vai augustā, kad zivis nebija pārāk aktīvas.

Toms Deinats no Salmo komandas ar zelta līdaku

Īstais laiks zandartu copei šajā posmā ir jūnijs. Arī asarus un līdakas var iekļaut sacensību plānā, kā arī patīkamais ūsainais bonuss ir beidzis savas nārsta dejas un kļuvis agresīvs. Arī meža vimbas sāk par sevi aizvien vairāk atgādināt, skaļi lēcienu būkšķi ir dzirdami gan pamatgultnē, gan līčos.

Šogad daba un enerģētiķi ir stipri pamainījuši upes krastu, līmenis ir pazemināts aptuveni par 2 metriem. Stiprās ziemas un pavasara straumes dažviet ir mainījušas gultnes sastāvu, vietām viss dūņu slānis ir noslīpēts līdz dolomītam, vietām akmens krāvumi ir aizskaloti ar smiltīm. Bet pats sliktākais ir nenormāli zemais ūdens līmenis, kas pilnībā ir izpostījis atsevišķu zivju sugu nārsta vietas. Paldies enerģētiķiem par tarifiem un absurdo atbalstu zivju krājumu papildināšanai zem Rīgas HES, tur tas "noteikti" ir visnepieciešamākais!

Mareks Mercs no Laiks Copei Baltic XL

Sandra Raudle. Golden Catch Lady's dāmām izmērs mazāks, bet azarts pat lielāks nekā pieredzējušiem večiem

Kā jau pirms katra LČ posma komandas aktīvi trenējas, meklējot pareizos mānekļus, animācijas un copes vietas. Šogad treniņos varēja pilnībā aizmirst par piekrastes zāļu līdaku ķeršanu un asaru katliņiem pa seklajiem līčiem. Kur parasti ir ūdenszāles, tur tagad ir tikai smirdīga apkaltušu dūņu masa. Līdz ar to klasiķiem nācās pievērsties tikai kantēm un nopietniem dziļumiem. Zivis vietām bija pārvietojušās pat uz 16 metru dziļumu.

komandā Lucky John arī bija skaisti zandarti

Laura Liepiņa

Grozīšanas (dzīvā tehnoloģija) ekspertiem gan treniņi sagādāja īstu baudu. Kontaktu ar zandartiem ļoti daudz, bet vairākām ekipāžām izdevās ievilkt laivā arī dažāda kalibra samus. Tāpat ir dzirdēts par 90 cm zandarta noķeršanu. Toties klasiķiem treniņos gāja samērā bēdīgi, asari neaktīvi un ļoti grūti atrodami, zandarti kā kuru dienu, bet pārsvarā zemmēri, līdaku algoritmus arī grūti atminēt, pa kādai jau iekrīt starp zandartiem. Mežene vienmēr ir bijusi sūra zivs, apzināti noķert to ir velnišķīgi sarežģīti. Pēc treniņiem ir skaidrs, ka panākumus posmā gūs grozīšanas lietpratēji, kas varēs atskaitīties ar aptuveni 20 zandartiem. Es pat teiktu, ka arī sams ir spēlē, ja kādai ekipāžai izdosies atrast viņu pūžņus un atkost ķeršanas nianses, viss var būt.

Oto Marinaki 90 cm zandars

Pēdējā treniņu dienā izcēlās Toms Klabis un Jānis Zariņš (AR MAKŠĶERI/ LAZERGRIESANA.LV) ekipāža. Viņiem izdevās piemānīt un pievarēt 190 cm samu. Cīņa ar nezvēru ilga ilgāk par stundu. Tikai ar komandas otras laivas palīdzību ūsainis tika izvilkts krastā. Pēdējo dienu karstums ir aktivizējis samus, tie iekrita lomos diezgan daudz ekipāžām. Arī mūsu laivā tika iecelts viens 111 cm ūsainis, pie tam tas bija dienas pirmais metiens un ar samiem pavisam nepiemērotu rīku. Viss gan beidzās veiksmīgi, sams nogādāts līdz kūpinātavai.

Ar makšķeri/Lāzergriešana.lv

Rīt vakarā būs reportāža par sacensību pirmo dienu, redzēsim vai 20 + zandartus izdosies kādam noķert un cik liels būs sacensību lielākais sams.

Agris Rudzāns

Ziņas no citām sacensībām lasi šeit:

https://www.copeslietas.lv/site/zinas/