Spītīgie asari un copes padomi

Beidzot ledus vāks pārklājis pilnīgi visas ūdenskrātuves. Šajā laikā uzmanīgiem jābūt uz Ventas, kas varētu nebūt īsti droša staigāšanai. Jāuzmanās arī no Lielupes straujākajiem posmiem un Daugavas vidusdaļas, bet visur citur zemledus makšķerēšanas svētki norit pilnā sparā.

Es arī cenšos, cik vien iespējams, izrauties no ikdienas darbiem — kā nekā aši jāgatavojas kārtējam Latvijas čempionātam zemledus makšķerēšanā, kura pirmais posms notiks kādā no Pierīgas ezeriem 23. un 24. janvārī. Līdz ar to jāliek pie malas lielās mormiškas un “resnās” auklas, jo šajos mačos gandrīz vienmēr uzvar smalki rīki. Piemēram, aukliņa 0,08 milimetru diametrā jau skaitās resnākais variants, ko var izmantot sacensībās. Starp citu, interesentiem, kam ir vēlme pamēģināt spēkus nopietnos mačos un kas spēj izveidot komandu piecu cilvēku sastāvā, derētu ieskatīties mājaslapā www.fishing.lv, kur makšķerēšanas sporta sadaļā var iegūt visu nepieciešamo informāciju.

Joprojām “buksē”

Tā varētu teikt, jo šogad, vairāk gan objektīvu iemeslu dēļ, asari ir ļoti kūtri. Vēl neesmu dzirdējis, ka būtu kāds regulāri vilcis skaistus strīpaiņus, un galvenais iemesls, manuprāt, saistīts ar krasajām gaisa temperatūras un līdz ar to spiediena svārstībām. Zivīm šādi ap-stākļi ļoti nepatīk. Spiediens var būt zems vai augsts, bet tas nedrīkst svārstīties. Es bieži vien atlieku itin cerīgus ieplānotus braucienus, ja redzu, ka gaisa spiediena rādītājs lēkā kā zaķītis mežā, meklēdams patvērumu no lielā pelēkā “zobaiņa”. Pašlaik asaris, protams, ir zivs numur viens. Gandrīz visos ezeros makšķernieki ķer vienīgi šīs sugas zivis, jo brekši šajā laikā barojas nelabprāt.

Līdakas parasti aktīvas ir tieši uz pirmo ledu, bet tagad jau viņas paliek kūtrākas uz barošanos. Taču tas nenozīmē, ka, darbojoties ar vienu mazmakšķerīti, nevarat blakus ielikt ūdu, ko turklāt ik pēc 15 minūtēm pārliekam uz kādu citu vietu. Gribu mest akmeni ūdu ražotāju dārziņā, jo aizvien vairāk parādās brāķa produkcija, tāpēc katram makšķerniekam, pirms copes lietu veikalos pērk šo preci, nākas pārbaudīt tās kvalitāti. Jā, piekritīšu, ka to nav nemaz tik vienkārši izdarīt, taču turpat veikalā salikt ūdu darba kārtībā un tad veikt to vienu vienīgo kustību, kas vēstītu par līdakas copi, gan vajadzētu.

Ūdas, kas nogrimst āliņģī.

Kam tad jāpievērš uzmanība? Saliekamajām ūdām, kas pārsvarā ražotas no plastmasas, bieži vien ļoti slikti nostrādāts attiecībā uz spolītes darbību. Vēl nelaime ir tā, ka, karodziņam uzšaujoties gaisā, ūda apgāžas un itin bieži tiek vienkārši ierauta āliņģī.

Vislabāk izmantot bļitku raustīšanai domātās makšķerītes, vien auklu nevajag laist cauri visiem gredzeniem, kā parasti darām, bet gan izmantot tikai spolīti un pirmo riņķi. Savukārt makšķerīte jāizvelk pilnā garumā, un, kad mazā zivtiņa uzsprausta, to pārliekam šķērsām pār āliņģi, un nekad neviena līdaka nevarēs ieraut šādu vienkārši konstruētu makšķerīti lunkā. Savukārt par signalizatoru kalpos spolītes tarkšķis, kas ir pat vēl labāk nekā signālkarodziņš, jo pēdējais copes brīdī “uzlec kājās”, bet dara to klusēdams.

Vilina motiļi

Šogad, ļoti iespējams, krīzes iespaidā, makšķernieki nevis vairumā iepērk motili un mēģina zivis iebarot, bet gan izvēlas lētāko un krietni vien mazrezultatīvāko bļitkošanas metodi. Motili ņems jebkurš asarītis, bet bļitkiņu vēl nāksies piemeklēt, un arī tās spēlei būs ļoti būtiska nozīme. Katrā gadījumā pat Peipusā, kas skaitās asaru paradīze, divu vienādi meistarīgu makšķernieku sacensībā ar bļitku var uzvarēt tikai tad, ja cope notiek lielā dziļumā. Pretējā gadījumā uzvarēs tas, kurš izmantos motili, vai arī asariem tur jābūt kā siļķēm mucā.

Šis tas par auklām

Vecas un pārbaudītas vērtības ir un paliek vērtības. Ir vismaz divas vairumtirdzniecības bāzes, kurās pārdod it kā pavisam jaunas un ļoti kvalitatīvas ziemas auklas. Turklāt tas arī tiek regulāri reklamēts, taču patiesībā šīs auklas ir visīstākie... Brīnos, kā vairumtirgotāji var šādi “iepirkties”. Vai tiešām neviens neaizdomājas, ka auklas kvalitāti iespējams elementāri pārbaudīt? Pieļauju, “nostrādā” zemā cena, ko liela pirkuma gadījumā piedāvā ražotājs.

Auklas noteikti pēc katras sezonas jāmaina. Īpaši tas attiecināms uz makšķerniekiem, kas nodarbojas ar motiļa dancināšanu, jo visi taču zina, ar kādu riņķošanu nāk ārā pāris simts gramu smags asarēns un kā viņš līdz ar to dīrā auklu pret lunkas asajām malām. Man sezonā auklu iznācis mainīt pat divreiz, jo ļoti negribas bezspēcīgās dusmās sākt lādēties, kad savas negausības vai paviršības dēļ, nepārbaudot auklu, nāktos ko skaistu palaist. Šādas mācības esmu saņēmis vairākas reizes un tagad jau pie pirmajām aizdomām tinu virsū jaunu auklu. Un varu būt mierīgs, jo zinu — neesmu noslinkojis, un izdarīts viss, kas no manis atkarīgs.