Tīklu ezeros paliek mazāk

Ministru kabinets otrdien, 21. novembrī, apstiprinājis Zemkopības ministrijas grozījumus noteikumos par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtībā iekšējos ūdeņos, lai mainītu rūpnieciskās zvejas limitus Augšdaugavas novada un Gulbenes novada administratīvās teritorijas iekšējos ūdeņos.

Augšdaugavas novadā zivju tīklu limits samazināts līdz 75 metriem Beļānu, Briģenes, Bruņu, Čerņavas, Dārza, Dervanišķu, Koša, Mazā Kolupa, Sila un Smiļģines ezerā. Samazinājums sekmēs makšķerēšanas attīstību šajos ezeros, jo Beļānu un Sila ezerā vairākus gadus nav pieprasīti zvejas tīkli, bet samazinātais zivju tīklu limits Dervanišķu ezerā novērsīs cilvēka negatīvo ietekmi uz ezerā dzīvojošo zivju sugu kopumu.

Gulbenes novada Augulienas ezerā samazināts zivju tīklu limits no 335 uz 210 metriem, Ludza ezerā no 1675 uz 1000 metriem un Ušura ezerā no 685 uz 300 metriem, kā arī svītrots zušķērāja limits Ludzupītē. Izmaiņas veicinās zvejas uzraudzību novada ezeros, savukārt pašvaldībai nav tiesību izsniegt atļauju zušķērāja limitam Ludzupītē, jo uz upītes, kas iztek no Ludza ezera, atrodas ūdens regulēšanas ietaise, kas pieder juridiskai personai, ar kuru Gulbenes novada pašvaldībai nav noslēgts nomas līgums.

Izmaiņas noteikumos veiktas atbilstoši valsts zinātniskā institūta “Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR”” izstrādātajam zinātniskajam pamatojumam, un tie stāsies spēkā 2024. gada 1. janvārī.

Jācer, tendence samazināt tīklu apjomu Latvijas ezeros un upēs turpināsies un stafeti pārņems arī citi novadi. Jau sen zināms, ka makšķerēšanas kā hobija sniegtais labums sabiedrības veselībai un valsts ekonomikai ir būtiskāks par rūtainās zvejas pienesumu.