Rakstiet mums! Pievienojiet attēlus (vai uzticiet tos piemeklēt CL redaktoram) un mēs nodosim Jūsu vēstījumu visai Latvijas copmaņu saimei!
Esam veiksmīgi tikuši līdz Mongolijai, sveiki un veseli un jau uzsākuši treniņu sesijas.
Ceļš nebija viegls. Vispirms 12 stundas lidmašīnā, tad vēl 8 ar auto. Svētdienas vakarā pēcpuses kantainas bija visiem. Bijām pārguruši, bet vēl bija jāsagatavojas nākošās dienas treniņam. Neskatoties uz sešu stundu laika starpību, visi atslēdzās, tiklīdz tika galā ar inventāru. Tobrīd pēc Latvijas laika bija tikai 6 vakarā.
Atbildību par Latvijas vienību uzņēmies vietējais makšķernieku klubs ANDUUD CLUB ar mūsu senu draugu Bagaa Batsaikhan priekšgalā. Jāsaka, bez atbalsta Mongolijā būtu ļoti grūti jebko izdarīt. Mums paveicās - mūsu gidi, tagad jau var teikt draugi, mūs uzņēma lieliski un nodrošina nepieciešamo atbalstu. Jau lidostā mūs sagaidīja ar kluba vecākajiem un viedākajiem biedriem priekšgalā, kas bija liels gods priekš mums un liels cieņas apliecinājums no viņiem. Atbalsta sniegšanai mobilizēti vismaz 10 kluba biedri. Tiešām, bez šiem viesmīlīgajiem cilvēkiem viss būtu 10 x sarežģītāk.
Pa ceļam uz bāzes vietu mūsu gidi speciāli izmeta līkumiņu, lai mums parādītu Gobi tuksneša kalnu grēdas. Protams, Gobi bija sirreāli skaisti. Jāatzīst, Mongolija ir ļoti skaista zeme. Vari nobraukt simtiem kilometru, neredzot nevienu ciematu, tik vien kā kāda kalna pakājē uzstādīta jurta. Cik vien skatiens sniedzas, viscaur ir nepārredzami plašumi, stepes, kāpas un kalni. Lai cik tas dīvaini neliktos, vienīgos kokus redzējām tikai pie galvaspilsētas ceļa sākumā un Gobi tuksnesī. Cik nepārredzami ir plašumi, tikpat nesaskaitāmi ir milzīgie mazo mongoļu zirdziņu, bullīšu un aitu ganāmpulki. Vietām ir redzami arī kamieļu ganāmpulki. Pamatā mājlopu bari šeit klīst savā nodabā, tikai retu reizi izdevās pamanīt ganu klātbūtni. Kur lopi, tur plēsēji. Ļoti daudz vanagu, ērgļu un maitu liju dežurē uz nelieliem pacēlumiem virs stepes. Barības šeit tiem netrūkst, jo varēja redzēt arī daudz kritušus lopus. Daba Mongolijā ir neaptverami skaista, bet arī ļoti skarba.
Svētdien vēlu vakarā tikām līdz mūsu bāzes vietai, Čingishana galvaspilsētai Karakorum. Šodien agri no rīta jau uz ezeru. Ceļš no bāzes līdz ezeram ir 80 km. Tas ir pamatīgs izaicinājums, pa ļoti kalnainu stepi jābrauc vismaz 2 stundas. Mūsu nelielais busiņš gāzelēdamies uz visām pusēm knapi spēja pārvarēt stāvākos kalnus un aizputinātās ceļa vietas. Mongolijā saka tā, ka šeit nav ceļu, ir tikai virzieni. Jāatzīst, kā tā tas arī lielākoties ir.
Laimīgi tikām līdz Ugi ezeram. Pats ezers atrodas skaistā ielejā starp kalniem. Pat skaidrā laikā virs ezera ir neliela dūmaka, šķiet, ka mākoņi aizķērušies aiz kalnu virsotnēm. Pa ezeru visi dragā ar auto un pat ar autobusiem, tur nav satraukuma par ledus izturību. Tā biezums ir varens – 1,35 metri. Mūsu puišiem sanāca labs fiziskais treniņš. Vienā piegājienā āliņģi izurbt ir ļoti sarežģīti. Prātīgāk ir reizes trīs izmest no āliņģa ledus skaidas, savādāk urbis var noķīlēt.
Mums šodien paveicās ar laikapstākļiem. Diena bija fantastiska, spīdēja spilgta saule, vēja pavisam nebija. Esam paspējuši apsvilināt sejas, labi, ka saulesbrilles bija līdzi.
Ar zivīm gan viss nebija tik vienkārši, kā sākumā spriedām no iegūtās informācijas. Nesanāca tik labi ķert kā cerēts, ka 3 stundās ķertu pa 12kg. Šodien mums lomi sanāca daudz pieticīgāki. Toties zivju izmēri priecēja. Raudas standartā ķērās no 150 – 200 gr, trāpījās arī lielākas. Teiksmainie asari šodien ar mums nedraudzējās, tikai daži skaisti eksemplāri iekrita. Pārējie sīkie zirga zobi, bet asaru lomos šodien nebija daudz. Arī neviena eksotiska zivs šodien mūs neiepriecināja, lai gan ezerā mītošo zivju sugu saraksts ir ļoti garš.
Šodien ķērām 10 -12 metru dziļumā. Eksperimentējām ar mormišku izmēriem un auklu diametriem. Ar izpētes darbiem tikai drusciņ pavirzījāmies uz priekšu, bet ir jau idejas, pie kurām piestrādāsim nākamajās treniņu dienās.
Vēl viena interesanta nianse. Mongoļiem upes un ezeri ir svēti, līdz ar to ir jādomā, vai rīta kafiju vispār dzert. Ja kādām ir vajadzība atbrīvot urīnpūsli, uz ledus to darīt nedrīkst, tā ir liela zaimošana. Kad vajag, gidi bez vārda runas ved uz krastu ar auto. Nez kā būs maču dienās? Ļoti šaubos, ka rīkotāji spēs ezera ielejā nogādāt biotualetes.
Beigās neiztikām arī bez piedzīvojumiem. Mūsu busiņš nav pārāk labs visurgājējs, vēl sliktāks kalnā kāpējs. Saulīte nedaudz atlaida iebraukātās mašīnu takas un atpakaļceļā kalnā vairs viegli netikām. Nācās stumt un bīstami manevrēt. Kaut kur atmiņā atausa Bulgārijas autobusu bobslejs, bet šoreiz bez konkrētas trases ar bortiem. Beigās jau majās tikām, bet redzēs, kā būs rīt, ja spīdēs saule vai uzsnigs sniegs.
Rīt jauna diena, sekojam reportāžām, gatavojam īkšķus sestdienai, svētdienai.
Viss šis sarežģītais ceļojums būtu grūti iedomājams bez mūsu izlases lieliskajiem atbalstītājiem: Salmo Fising Latvija ar ērtajiem Norfin kostīmiem, veikala Zebra Master dotie urbji lieliski tiek galā ar Ugi ezera vareno ledu, kā arī zābaciņi ir ļoti silti un ērti. Liels paldies par atbalstu veikals Shark - Daugavpils, veikalam OkCope, veikalam Ratter Baits, LMSF, Milwaukee Tool urbjmašīnas ir liels atspaids treniņu procesā.
Agris Rudzāns eksluzīvi CopesLietām no Mongolijas
Paldies par ieskatu , un priekšstatu par čempi!!!