Veidosim saturu kopā!
- Jūsu novadā gaidāmas vai jau aizvadītas copmaņus saistošas aktivitātes?
- Jums ir viedoklis par copmanim aktuālu tematu?
- Esat izbaudījis aizraujošu copes piedzīvojumu?
Rakstiet mums! Pievienojiet attēlus (vai uzticiet tos piemeklēt CL redaktoram) un mēs nodosim Jūsu vēstījumu visai Latvijas copmaņu saimei!
Jaunākie komentāri
- Sniegotie saulgrieži [2] bums / 20:00
- Jauns Latvijas rekords karpai! [23] svens76 / Vakar, 22:09
- 106 makšķernieki, kas nesuši Latvijas vārdu pasaulē [2] FishMV / 19.nov, 15:00
- Noslēdzies LČ pludiņmakšķerēšanā [3] Kautkastraks / 21.okt, 20:46
- Strauteņu paradīzē [1] AinarsJ / 24.sep, 09:43
Seko līdzi
Seko līdzi jaunākām ziņām sev ērtākā veidā izmantojot CopesLietas.lv ziņu sadaļas RSS barotni.
Atbalstīs zivju migrācijas šķēršļu novēršanu
Lai veicinātu ūdens bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsargāšanu un atjaunošanu, valdība otrdien, 5. martā, apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos noteikumus par valsts un ES atbalstu pasākumā “Zivju dzīvotņu kvalitātes uzlabošana”.
Noteikumi paredz atbalstīt zivju migrācijas šķēršļu novēršanu vai negatīvās ietekmes samazināšanu tajos Daugavas, Gaujas, Lielupes un Ventas upju baseinu apgabalu prioritārajos zivju migrācijas šķēršļos, kas indentificēti 2022.–2027. gada apsaimniekošanas plānos un plūdu riska pārvaldības plānos.
Plānots atbalstīt šķēršļa pilnīgu vai daļēju nojaukšanu un upes atjaunošanu, transportbūves pārbūvi, aizvaru izņemšanu un mākslīgās straujteces izveidi, novadbūves pazemināšanu un mākslīgās straujteces izveidi, dabiskā un tehniskā zivju ceļa izveidi. Šie risinajumi ir norādīti Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” tīmekļvietnē publicētajā zivju migrācijas šķēršļu datubāzē.
Atbalstam zivju migrācijas šķēršļu novēršanai vai negatīvās ietekmes samazināšanai varēs pieteikties zivju migrācijas šķēršļa īpašnieki vai lietotāji, pašvaldības, valsts pārvaldes iestādes, zinātniskie institūti, biedrības un Latvijas plānošanas reģioni.
Kopējais pieejamais publiskais finansējums pasākumam ir 2 miljoni eiro no Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonda (EJZAF). Pasākumu īsteno Programmā zivsaimniecības attīstībai 2021.-2027. gadam (PZA).
Noteikumi “Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība pasākumā “Zivju dzīvotņu kvalitātes uzlabošana”” stāsies spēkā nākamajā dienā pēc to publikācijas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
Lūdzu reģistrējies, lai komentētu.
Sadaļas:
- Sākums
- | Bildes
- | Video
- | Ziņas
- | Forums
- | Sacensības
- | Eksperti
- | Blogi
- | Sludinājumi
- | Noderīgi!
- | CL karte
- | Mans profils
Redakcija:
©2004-2024 CopesLietas.lv
Pirmām kārtām jāatjauno zivju migrācija Aiviekstes upē Daugava -Lubānas ezers, un Dubnas upē Daugava- Sivera ezers.
Aiviekstē atstāt tikai veco Latvijas laika hesu (pie nosacījuma ja tas ir rentabls un dod pietiekoši elektrības valstij, ja ne , arī nojaukt), izbūvējot PLATU! pakāpienu zivju ceļu, kas klāts ar oļiem un granti, vismaz pus metru ūdenskārtu katrā pakāpienā, tā lai zivij normāli peldēt. Tās šaurās koka kastes kas ir lašiem, nekam neder, tikai tāda atzīmēšanās ka ir zivju ceļš. Dubnas upē vispār demontēt jaunizbūvēto Līvānu hesu un tā slūžas, jo tie pāris kW ko tur saražo, ir TIKAI! haļavā nauda tās īpašniekam.
Kopš uzbūvēja Dubnā Līvānu hesu, ar katru gadu zivju tur paliek mazāk. Kā arī Dubnas upes tīrīšanu lejpus hesa līdz Daugavai.
Šis abas upes nodrošonāja zivju migrāciju no daugavas uz ezeriem.
Plus pie šī projekta vajadzēja arī līdzekļus atvēlāt sistemātiskai upju tīrīšanai no zālēm, kā arī krasta apauguma un krūmiem. Par krasta krūmu izciršanu var vienoties ar zemju īpašniekim dodot tiem attiecīgu finansējumu.
Finensējumu NEKĀDĀ GADĪJUMĀ! nedrīkst dod kaut kādiem hesu īpašniekiem. Izņēmuma gadījumā ja tur ir tikai vecas drupas palikušas no senā aizsprosta. Visus jaunos lai šķūrē paši, pietiekoši piepelnījuši naudu. Tāpat tie hesi tika sabūvēti par dotāciju naudu, nevis savu.
Diez vai prioritāte ir aizsprostu jaukšana upēs, kur nenotiek lašveidīgo zivju un nēģu migrācija.
Izcirst krastu apaugumu un krūmus? Kāpēc?
Nu ne katrā, bet tās upes kuras savieno kādu lielu ezeru ar Daugavu. Ja pirms 20 gadiem Dubnā 2kg+ sapali bija bieži noķerami, tāpat arī ālanti, tad tagad ālantu var teikt vispār nav, un tādi sapali ir rets gadījums.
Krastu apaugumu vajag ar mēru, nejau pa nulēm visu. Tāpēc ir gudri cilvēki kas zina, ko un cik daudz izcirst.
Ūdenszāles, kas jau veido kā segu pa visu upi, tā ir pamatīga sērga jau visās upēs, kas strauji izplatās.