Kur karpas ķert ziemā

Visa pasaules karpu makšķerēšanas industrija jau sen strādā uz to, lai popularizētu ķeršanu ziemā. Loģiski – tā var pārdot vairāk karpu barības, inventāra, aksesuāru. Bet vai viss tiešām ir tik jauki, kā tiek reklamēts?

Pirms pārdesmit gadiem, kad es vēl tikai sāku interesēties par moderno karpu copi, vienīgais informācijas avots bija angļu žurnāli un grāmatas. Ziemas makšķerēšanai jau tad tajos bija atvēlēta krietna daļa papīra, un neviļus nācās iepazīt šī copes paveida nianses. Tiesa, sākumā man bija zināms mulsums, jo ne uzreiz sapratu, ka ar copi ziemā Anglijā nebūt nesaprot ķeršanu no ledus. Tas, ka ziemā var būt šķidrs ūdens un karpas var makšķerēt aptuveni tāpat kā vasarā, man pielēca tikai ar laiku.

Chira ezerā karpas sasniedz visnotaļ pieklājīgus izmērus. Ko ziemas viducī vēl var vairāk vēlēties?

Jā, Anglijā ziema nozīmē vēsu laiku, kad gaisa temperatūra pa lielākai daļai turas nedaudz virs nulles, līst un tikai ļoti retās dienās var uzsnigt kāda sniega sedziņa. Tagad, pēc divdesmit gadiem, kad globālās sasilšanas vai velns viņu zina kāda cita iemesla dēļ šķidrā ūdens ziemas arī pie mums vairs nav retums, ziemas karpu copes definīcija ir pavisam saprotama. Bet vai tāpēc iekārojama?

Karpu inventāra un barību ražotāji par visām varēm cenšas mums iestāstīt, ka cope ziemā ir varena štelle. Un to, ka neesot sliktu laikapstākļu, esot nepareizs apģērbs. Viņi, lūk, pat esot tieši ziemai izstrādājuši speciālas boilas, bet teltis aprīkojuši ar modernām siltumizolācijas kārtām un apkures ierīcēm. Guļammaisi pieejami tik biezi, ka salocītā veidā aizņem pusi auto bagāžnieka, bet zvērinātākajiem ziemas karpiniekiem piedāvātas tiek pat elektriskās segas un spilveni.

Siltumu ar moderniem risinājumiem patiešām var sagādāt. Bet kā būs ar saules gaismu? Pie mums ziemas mēnešos tumšs ir trīs ceturtdaļas no diennakts. Lai arī eksistē visvisādi lukturi, ar filmām pilni aipadi un varbūt pat kāds žurnāla eksemplārs palasīšanai, tādā ilgstošā tumsā stundām nīkstot teltī, iedzīvoties depresijā var viens divi. Par atpūtu to nosaukt spalva neceļas.

Un tad vēl totālā necope, kas tik ļoti raksturīga ziemas mēnešiem. Kaut ko jau kāds kaut kad noķer, palīdzot uzturēt leģendu par karpu copes iespējamību pat ļoti aukstā laikā. Tomēr jāatceras, karpa aukstā ūdenī barojas ļoti maz, dara to tikai īsu brīdi un nelabprāt kaut kur kustas prom no savas stāvvietas. Tāpēc ziemā izcili trāpīgs būs teiciens par būšanu pareizajā vietā pareizajā brīdī.

Bet ej nu uztrāpi uz to pareizo brīdi! Lai atkostu karpu uzvedības nianses konkrētā ūdenī, ir nepieciešams laiks. Tam, ko vasarā var atkost dažās dienās, ziemā vajadzēs vairākas nedēļas. Un tad šī ilgā ceļa pusē pēkšņi uzsalst ledus, un viss piedzīvojums ir skurstenī. Izpīpētās teorijas kopā ar piecu sezonu guļammaisu var iebāzt dziļi skapī.

Ir varianti

Pāris reizes pamēģinājis šo, es tomēr dodu priekšroku meklēt alternatīvas. Un tādas mūsdienu karpiniekam tiešām ir. Ir un ar katru gadu pat paplašinās.

Jau daudzus gadus viens no iecienītākajiem karpinieku ziemas, kā arī agra pavasara un vēla rudens maršrutiem ir leģendārā Spānijas Ebro upe. Par to esam daudz rakstījuši, tāpēc neatkārtošos. Tomēr atklāšu, ka ziemā Spānijā nebūt nav tik silti, kā varētu likties, un novilkt silto jaku izdodas vien reizēm un uz īsu brīdi. Var, protams, noveikties ar mazliet siltākiem apstākļiem, bet var arī pavisam nepaveikties un uztrāpīt uz pamatīgu nelaiku.

Tāpēc tiem karpiniekiem, kas patiešām vēlas izbaudīt vasarīgu siltumu, izkarsēt sagurušos kaulus un noķert pieklājīgu D vitamīna porciju, ir jāskatās tālāk – uz Grankanāriju.

Makšķernieku presings ezerā nav liels. Ļoti iespējams, paveiksies tāpat kā mums, būt ezerā vienīgajiem

Cope uz salas

Grankanārija ir sala Kanāriju arhipelāgā, kas atrodas līdzās plašāk zināmajai Tenerifei, Lansarotei, Fuerteventurai un citām mazākām salām. Kanārijas piesaista tūristus no visas Eiropas tieši ziemas sezonā, jo laiks šeit ir vasarīgs gan novembrī, gan arī janvārī un februārī, kad nekur citur Eiropas Savienībā diez ko nepasauļosies. Nav jau arī pārsteigums, jo pēc platuma grādiem Kanāriju salas atrodas tikpat tālu uz dienvidiem kā Sahāras tuksnesis. Tai pašā laikā šī ir ES ar visām no tā izrietošajām juridiskajām sekām un atbilstošu veselības aprūpi – ja nu kas.

Gida (attēlā pa kreisi) pakalpojums ietver sevī transportu līdz ezeram kalnos, pilnu Nash Scope sērijas inventāra komplektu un paris saujas augstas kvalitātes Karper boilu. Ar tām pietiek, lai dienas laikā tiktu pie vairākām skaistām copēm.

Kāpēc tieši Grankanārija interesē karpiniekus? Tāpēc, ka tajā starp neskaitāmajām vulkānisko kalnu virsotnēm slēpjas ezers, kurš mums ļoti patīk. Tajā ir atļauts makšķerēt, kas jau ir retums šajā valstī (Kanāriju salas pieder Spānijai). Vēl vairāk – šeit krastā ir atļauts būvēt teltis un palikt tajās pa nakti. Tajā pašā Ebro šāda ekstra ir praktiski nereāla, kas nozīmē automātisku nakšņošanu viesnīcā un attiecīgas izmaksas. Treškārt, šeit ir karpas, turklāt arī pieklājīga izmēra. Jā, Chira ezers nav nekāds karpu Eldorado, zivju koncentrācija šeit nav milzīga. Arī izmēra ziņā pēc rekordiem uz šejieni neviens nebrauc. Tomēr karpas ezerā ir.

Svarīgākais, manuprāt, ir tas, ka ūdens ir silts. Tas nozīmē, ka karpas barojas pastāvīgi, un mums atliek tikai strādāt pie tā, lai atrastu labāko barības veidu un barošanās punktu. Ņemot vērā, ka šajā laikā mājās ezerus klāj ledus, bet ielas – pretīga slapja sniega šļura, karpiniekam patiesībā pilnīgi pietiek ar iespēju glīti saskrūvēt rodpodu, salikt uz tā signalizatorus, uz signalizatoriem kātus un izvietot karpu lamatas tur, kur pašam šķiet perspektīvāk. Dzīšanos pēc sportiskiem panākumiem un personīgiem rekordiem var atstāt vasaras un rudens sākuma mēnešiem.

Tuvāk, nekā šķiet

Labā ziņa ir tā, ka Grankanārija pēdējos gados mums ir kļuvusi daudz pieejamāka – ir tiešais avioreiss no Rīgas. Turklāt tas ne tuvu nav tik dārgs kā lidojums pie Siāmas karpām uz Taizemi, piemēram. Un daudz ērtāks par to pašu minēto Taizemi – no rīta iekāpi Rīgas lidostā un vakarā jau vari būt pie ezera.

Ja gribas ietaupīt, var sameklēt zemo cenu aviokompāniju lidojumus caur Berlīni, Londonu, Venēciju vai kādu citu Eiropas pilsētu. Zināma ņemšanās ar lidojumu būs, bet ar laicīgu un prātīgu plānošanu turp un atpakaļ var izlidināties pat summā līdz 100 eiro.

Tālākas opcijas par karpu inventāra īri, copes licencēm un pārējo loģistiku nereklamēšu, katrs pats var tīmeklī sameklēt vajadzīgo informāciju.

Ne tikai karpas

Grankanārija, protams, nav tikai karpu cope. Sala ir liela, un atpūtas iespēju tajā ir tiešām daudz. Salas dienvidi ir tūristiem – te ir milzīgs daudzums viesnīcu un atpūtas variantu pie jūras infrastruktūras. Arī pati jūra, pareizāk – Atlantijas okeāns, šeit ir draudzīgāka, ar smilšainām pludmalēm un siltāku ūdeni. Maspalomas kāpas ir apskates vērts objekts jau pats par sevi.

Tepat ir atrodami arī jūras copes piedāvājumi tūristiem, kas atšķirībā no Vidusjūras variantiem ar reāliem lomiem beidzas daudz biežāk – Atlantijas okeānā zivis vēl ir. Tāpat netrūkst arī jūras copes iespēju no krasta, turklāt rīkus tai var iegādāties par pārdesmit eiro vietējā sporta veikalā.

Toties tiem, kam lieli tūristu pūļi iet mazāk pie sirds, interesanti būs vadīt dienas kādā no neskaitāmajām pilsētiņām visā salas teritorijā. Salai ir sava vēsture, un pie reizes ir iespēja papētīt arī to. Tāpat veselībai tikai par labu nāks svaigie augļi un jūras veltes, ar ko bagāta vietējā virtuve. Turklāt tā ir arī ļoti kvalitatīva un garšīga, jo īpaši, ja izvēlas vietējo iedzīvotāju iecienītas vietas.

Grankanārijas sala ir ļoti kalnaina. Augstākais tās punkts Pico de las Nieves sasniedz gandrīz 2000 metru augstumu, bet atšķirībā no Tenerifes, kuras centrā ir viens vienīgs liels vulkāns, šeit kalnu ir ļoti daudz, un visa sala būtībā ir nebeidzami slīpumi augšā-lejā. Tādēļ visas ar kalnos būšanu saistītās aktivitātes – haikings pa kalnu takām, braukšana ar visa veida riteņiem, kāpšana klintīs vai vienkārši vizināšanās ar auto vai moci – šeit ir iespējamas un plaši izmantotas. Tā kā lietus šeit ir pavisam reta parādība, katra uz salas pavadītā diena būs krietns ieguldījums veselībā un darba spēju atjaunošanā. Vienīgais, kā šeit nav, – tas ir sniegs.

Ne tikai atpūta

Daudz salā ir arī nomadu – cilvēku no ziemeļvalstīm, kas šeit strādā attālināti. Grankanārijas galvaspilsēta Las Palmas ar neskaitāmām interneta kafejnīcām šai auditorijai ir īpaši piemērota. Protams, netrūkst arī nakts dzīves, tiesa, noteiktos rajonos.

Arī dzīves dārdzība te ir zemāka. Zemāku nodokļu dēļ degviela salā maksā ap 1,30 eiro litrā, arī alkohols ir lētāks. Pārtika, apģērbs un citas dzīvei vajadzīgas lietas – arī par draudzīgākām cenām nekā mūsmājās. Tāpēc tiem, kas apsver aukstās Latvijas ziemas pārlaist mīlīgākā klimatā, šī ir laba opcija. Ja vēl arī gribas nomadu režīmā uzcopēt karpas – tad burtiski vienīgā.