Veidosim saturu kopā!
  • Jūsu novadā gaidāmas vai jau aizvadītas copmaņus saistošas aktivitātes?
  • Jums ir viedoklis par copmanim aktuālu tematu?
  • Esat izbaudījis aizraujošu copes piedzīvojumu?

Rakstiet mums! Pievienojiet attēlus (vai uzticiet tos piemeklēt CL redaktoram) un mēs nodosim Jūsu vēstījumu visai Latvijas copmaņu saimei!

Jaunākie komentāri

Seko līdzi

Seko līdzi jaunākām ziņām sev ērtākā veidā izmantojot CopesLietas.lv ziņu sadaļas RSS barotni.
Aktuāli | 19.aprīlis 2024, 23:50 | Komentēt | 1026 skatījumi

Ar smago tehniku upē

Copes Lietās ne reizi vien esam rakstījuši par iespējām, ko sniedz ekskavatori un buldozeri upju apsaimniekošanā. Reizēm, copējot upēs, kurās zivju populāciju atjaunošanās atbalsts un makšķerēšanas organizācija tiek īstenotas gadu desmitiem, ne reizi vien ir iezagusies sajūta, ka tas tur akmens, aiz kura lasim tik ērti piestāt, nav konkrētajā vietā nokļuvis nejauši. Un arī tas otrs ar plakano virsu, uz kura ir tik ērti uzkāpt un to pirmo apmētāt, arī ne. Gan Skandināvijas, gan Rietumeiropas upēs ne reizi vien šādos akmeņos vēl var atrast tērauda skavas, kas vēl šodien liecina par to, kādā ceļā klintsbluķis ir nonācis kaut kur upes vidū.

Arī pareizās frakcijas grants krava, pareizā vietā un īstajā laikā izbērta no pašizgāzēja upē, var izrādīties lielisks atbalsts lašveidīgo zivju nārstam. Sevišķi, ja upe strauji aizaug un zivju cīņa par nārsta vietām jau kļūst acīm redzama.

Pie mums šādi piegājieni upju apsaimniekošanā vēl ir tikai eksperimentālā stadijā, tādēl Valsts zinātniskajā institūtā BIOR tika rīkota diskusija “Ar smago tehniku upē – izaicinājumi, ieguvumi (un zaudējumi?) ūdensteču tīrīšanā un atjaunošanā”. Diskusijas mērķis bija rast labākos risinājumus, kā, pielietojot smago tehniku, uzturēt straujteci, lai veicinātu lašveidīgo zivju populāciju Salacā.

BIOR: upju atjaunošana ir nepieciešama. Svarīga ir vienota un zinātniski pamatota pieeja.

Salaca ir nacionālā lašu indeksupe, tajā netiek ielaisti lašu mazuļi no zivjaudzētavām. Lašu populācija Salacā veidojas tikai dabiskā ceļā, tāpēc ļoti liela nozīme ir lašu nārstam piemērotu dzīvotņu platībai un kvalitātei, ko ir samazinājusi upes gultnes aizaugšana.

Uz diskusiju tika aicināti nozares eksperti un upju apsaimniekošanā iesaistītās valsts institūcijas un nevalstiskās organizācijas, lai kopā rastu risinājumus, kā efektīvāk veikt upes gultnes atjaunošanu, aizauguma samazināšanu un zivju dzīvotņu kvalitātes uzlabošanu.

Pasākuma dalībnieki vienprātīgi atzina, ka upju atjaunošana ir svarīgs priekšnosacījums upes ekoloģiskās kvalitātes uzlabošanai, tomēr, lai sasniegtu iespējami labāku rezultātu, tas jādara zinātniski pamatoti.

Konstrukcija, kuras pamatu neapdraud nevieni pali. Pašu laipiņu var uzlikt un noņemt. Makšķerniekiem ērti un, galvenais, droši no tādas copēt.

Upju aizaugšanu veicinājusi cilvēka rīcība, gan novadot upēs pietiekami neattīrītus notekūdeņus, gan arī pieļaujot sedimentu un barības vielu noplūdi no lauksaimniecības zemēm. Pirmā upes atjaunošanas pieredze gūta pirms vairāk nekā 30 gadiem Lielupē, Mūsā un Mēmelē, kur ar traktortehniku veikta upes gultnes tīrīšana.

Smagās tehnikas izmantošana pierādījusi savu efektivitāti, taču ir jāņem vērā, ka tās izmantošana var atstāt arī nelabvēlīgu ietekmi gan uz ūdens organismiem, gan aizsargājamām dzīvotnēm. Nepareiza tehnikas izmantošana var degradēt upes ekosistēmu, bet zivju un citu organismu dzīvotņu atjaunošanās var prasīt vairākus gadus.

Apkopojot visu upju apsaimniekošanā iesaistīto pušu un ārvalstu pieredzi, secināts, ka, lai sasniegtu iespējami labākus rezultātu upju atjaunošanā, veicinot zivju dzīvotņu kvalitātes uzlabošanos, svarīgi to darīt mērķtiecīgi un plānveida. Kā akcentēja institūta “BIOR” pētnieks Kaspars Abersons: “Upju atjaunošanas pasākumi ir nepieciešami, taču tie ir rūpīgi jāplāno, un pēc darbiem ir nepieciešams monitorings faktisko ieguvumu novērtēšanai”.

Sarkanās klintis, Salaca. Vieta, kur ar buldozeru laikam nevajadzētu rādīties.

Valsts zinātniskā institūta “BIOR” pētnieku un citu iesaistīto ekspertu pieredze un zināšanas, kā arī, apkopotā informācija par labas prakses piemēriem tiks izmantota, lai projekta “LIFE IS SALACA” ietvaros īstenotu efektīvu un ilgtspējīgu Salacas upes atjaunošanu.

Diskusijā piedalījās un dalījās praktiskā pieredzē gan nevalstisko organizāciju, gan valsts institūciju pārstāvji, kuri jau ir īstenojuši ūdensteču atjaunošanas pasākumus Salacā, Lielupē, Mūsā, Mēmelē, Gaujā un Ventā.

Par projektu “LIFE IS SALACA”

LIFE IS SALACA projektā tiks izstrādāta jauna pieeja saldūdeņu kvalitātes novērtēšanā un apsaimniekošanā. Projekta galvenais mērķis ir sasniegt labu ūdens stāvokli, kā to nosaka Ūdens struktūrdirektīvas (ŪSD) mērķi, kā arī sasniegt Biotopu direktīvas (BD) un ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas mērķus. Salacas upes sateces baseinā tiks veiktas kompleksas apsaimniekošanas darbības.

LIFE IS SALACA – praktisku apsaimniekošanas pasākumu īstenošana un plānošanas dokumentu izstrāde ar mērķi uzlabot Salacas daļbaseina upju kvalitāti un saglabāt dabas vērtības ilgtermiņā, kā arī zināšanu un labās prakses nodošana sabiedrībai un jomas ekspertiem.

 
 
[0] Komentāri
 
Nav pievienotu komentāru. Esi pirmais!
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager