Klāt jaunās Copes Lietas

Šajā numurā uz vāka mums ir iespaidīga izmēra sams, kas turklāt priecīgi turpina dzīvoties pa Daugavas dzelmi. Pamazām pie mūsu makšķerniekiem nāk atziņa, ka lielie sami ir dziļūdeņu vērtība un būtu atlaižami pēc iespējas biežāk. Jo tikai tā mēs varam audzēt zivju izmērus savos ūdeņos un lepoties ar arvien lielākām trofejām.

Vesels birums ar līdakām virs metra arī šī mēneša intervijas varoņa Leimaņa kontā. Slavenā baletdejotāja atvase vismaz lielo zaļsvārču tēmā sit pušu pilnīgi visus savus senčus. Savukārt mūsu dāmas sit pušu visus mūsu vīrus, pirmo reizi 16 gadu laikā atnesot Latvijai visaugstākā kaluma medaļas makšķerēšanas sportā. Par to, kas bija galvenie šīs vēsturiskās uzvaras iemesli, arī šajā žurnāla numurā.

Tiem, kam interesē pludiņš un palielāki brekši, vērtīgi būs iepazīties ar Raita Kozlovska metodēm šajā tēmā, savukārt līņotājiem iepriekš mazāk apspriestas nianses no šo viltīgo zivju copes. Turklāt izrādās, šīs zivis var arī pavisam garšīgi pagatavot.

Spininga meistariem šomēnes atskats uz LČ posmu Usmā, kur zobaino zivju resurss, šķiet, ir kļuvis nu jau pavisam pieņemams. Tikmēr tiem, kam prātā karpu copes meistarstiķi, šomēnes par kobrām, kaķenēm, horvātu raķetēm un vēl dažādiem zivju iebarošanas formātiem. Šīs atziņas, starp citu, lieti noderēs arī brekšu, līņu un citu zivju makšķerniekiem, jo kurš ir teicis, ka tās allaž ir jābaro tikai ar sentēvu metodēm?

Par pavisam nopietnām un arī pāris mazāk nopietnām tēmām šomēnes mums ir ekskluzīva saruna ar Starptautiskās Makšķerēšanas Sporta Federācijas šefu Klaudio Hugo Matteoli. Noskaidrojām, kad makšķerēšana tiks iekļauta Olimpisko spēļu programmā, kādas izredzes mums Baļotē jau pēc pāris gadiem redzēt pasaules karpu čempionātu večiem, un arī to, kāds ceļš būtu ejams, lai copes sports Latvijā tuvotos pasaules līmenim. Par šīm un daudzām citām vērtīgām niansēm noteikti vērts izlasīt gan visu līmeņu copes sporta organizatoriem, gan ūdeņu apsaimniekotājiem un, protams, arī copes sporta meistariem. Lai labi lasās!