Stintēm aizdomīgi sarkani vēderi

Makšķernieki visi kā viens apgalvo, ka stintes jeb salakas Ventā šogad neķeras. Vairāki vīri apgalvo, ka manījuši salakas ar sarkaniem vēderiem.

Versiju, kāpēc ar stintēm notiek mīklainas lietas, ir daudz. Jurijam Bolgarovam pirmdien izdevās noķert vien 10 stintes. Tas ir nieks, jo pagājušajā gadā vīrietis mājās nesis pa 4–5 kg smaržīgo zivtiņu. Taču makšķernieku izbrīnījis stinšu dīvainais izskats – tās visas bijušas sarkaniem vēderiem.

Jurijs noriskējis un tās pagatavojis maltītei, taču vairs makšķerēt neies, jo viņam esot bail. Jurijs padzirdējis, ka ūdenslīdēji, kas apseko Ventu rekonstruējamā tilta rajonā, stāstījuši, ka upe ir pilna beigtu zivju, bet dzīvās esot sarkaniem vēderiem. Ventspils Brīvostas pārvaldes ūdenslīdējs Valdis Smorodovs šādu faktu neapstiprina, tieši otrādi – sauc to par dezinformāciju.

Viņš pats vēl nesen apsekojis Ventu, pētījis tās grunti, taču ar stintēm ūdenī nav sastapies. Makšķernieku vidū ir versijas par zivju mīklaino pazušanu. Kāds min, ka lietuvieši naktīs, kamēr inspektori guļ, zvejojot ar tīkliem. Cits atceras jau iepriekšējos gados izskanējušo versiju, ka kuģis Dzelme, kura uzdevums ir padziļināt ostas akvatoriju, uzduļķo upes ūdeni, rezultātā zivju žaunas aizlīpot ar dūņām, un tās iet bojā. Cits saka, ka pie vainas ir tilta rekonstrukcijas darbi.

Par sarkanvēderaino stinšu esamību Ventā informēta Valsts vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes Ventspils jūras kontroles sektora vadītāja Daina Naumova. Ar makšķerniekiem Vides dienesta darbinieki vienojušies, ja kāds šādu zivi noķers, to nogādās pārvaldē, lai pēc tam dīvainajai salakai Rīgā veiktu analīzes.

Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR pētnieks Atis Minde skaidro, ka tam, ka zivis neķeras, var būt vairāki iemesli. Strauja spiediena maiņas rezultātā zivis var būt mazkustīgas, tām var traucēt skābekļa trūkums, tās pārvietojas bariem, tāpēc no kādas konkrētas vietas var aizklīst. Savukārt zivju sarkanie vēderi, iespējams, varētu liecināt par kādu infekciju.

Negatīvu ietekmi var radīt arī būvdarbos izmantotās ķimikālijas. Tilta rekonstrukcijas darbu vadītājs Andris Jēkabsons apgalvo, ka šobrīd darbi notiek krasta daļā, bet ne ūdenī. Lai darbi neapstātos sala dēļ, tiekot izmantotas sildierīces, nevis ķimikālijas. «Cenšamies visu ievērot, lai nebūtu problēmu ar zaļajiem,» saka Jēkabsons. Trokšņi gan šad un tad atskanot, taču tikai pieļaujamajās robežās. Lielāku skaidrību par salakām Ventā nākamajā nedēļā, cerams, dos plānoto analīžu rezultāti.