Strauteņu paradīzē

Noslēdzies Latvijas čempionāts spiningošanā no krasta. Jau tradicionāli tas notiek divos posmos – pavasarī un rudenī. Katrs posms, savukārt, ir divas kārtas, bet katra kārta – divas dienas. Tad nu kopā pa šīm 8 dienām sportistiem ir iespēja sevi pārbaudīt un parādīt, visnotaļ objektīvā kārtā noskaidrojot labākos.

Šīs sezonas pirmais posms risinājās Lielajā Juglā, kas bija jauni ūdeņi un daudziem sportistiem nācās demonstrēt savas upes lasīšanas prasmes pavisam jaunā trasē. Tomēr Lielā Jugla ir tikpat sabojāta, kā daudzas citas mūsu zemes upes. Uz tās uzbūvētie dambji un HESi uz tiem atstāj graujošu ietekmi ne tikai uz zivju migrācijas un nārsta iespējām, bet ar nepārtrauktām un drastiski necilvēcīgām ūdens līmeņa raustīšanām pat normālu zivs dzīves ritmu padara nepanesamu.

Tādēļ otrais čempionāta posms ir atgriezies Braslā, kur vismaz ūdens ir pietiekošā apjomā. Par to, kas vēl jauns šogad un šajā posmā, Copes Lietām pastāstīja LMSF pārstāvis un disciplīnas vadītājs Māris Rublāns:

“Galvenā izmaiņa salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem ir tā, ka mēs ķeram pavisam citu zivi. Šogad pirms sacensībām upē sākām laist strauta foreles, kas beidzot ir izaudzētas pietiekošā apjomā un izmērā. Gan pavasarī Lielajā Juglā, gan arī tagad šeit Braslā. Atšķirībā no iepriekšējos gados laistajām varavīksnes forelēm, strautene upē uzvedas pavisam savādak. Varavīksnene pēc ielaišanas koncentrējas čupiņās, dziļākās bedrītēs, kur veidojas tā saucamie akvāriji, bet strautene izvēlas pavisam citas nostāšanās vietas – straumītēs, kur vairāk skābeklis. Sanāk, ka upe pa lielam ir visiem labi zināma, bet šo izmaiņu dēļ viss itkā sākas no sākuma, sportistam ir jāizstrādā pavisam jaunas taktikas, uz kuru sektoru iet, kā tur būvēt savu stratēģiju. “

Māris Rublāns

Jau ierasts, ka makšķerēšanas sportā ienāk arvien vairāk jauniešu un šī disciplīna nav izņēmums. Mārim par to prieks: “Jā, mums jau ir jaunie džeki, kas uzrāda stabilus rezultātus, ielauzušies trijniekā un pat skatās vēl augstāk. Jaunā paaudze aug un, cerams, drīz jau kāds no viņiem varēs doties uz pasaules čempionātu.“

Vēl viens jaunums Braslā esot tāds, ka ielaistajām zivīm nu būs par vienu ienaidnieku mazāk. Kā atklāj Māris, esot patiess gandarījums par to, ka beidzot ir pieķerts un noķerts zināmākais no sliekotājiem, kas tradicionāli LMSF rīkoto sacensību ietvaros ielaistās zivis zibenīgi cenšas no upes izlasīt laukā, turklāt ar neatļautām metodēm un milzīgos apjomos. “Viņš ir labi zināms, parādās uzreiz, līdz beidzas mači. Iztīra visu, cilvēkam nav sāta sajūtas, spaiņiem nes prom”, stāsta Māris.

Uģis Circenis

Atšķirības starp strautenēm un varavīksnenēm apstiprina arī viens no mūsu titulētākajiem sportistiem šajā disciplīnā Uģis Circenis:

“Strautene ir izkliedēta pa visu upi, stāv straumītē, seklumā. Tādēļ to var saskraidīt, cope sanāk daudz aktīvāka. Ja tu tiec labā akvārijā, kurā ir varavīksnenes, tu vari tur nostāvēt visu 45 minūšu taimu uz vietas. Strauteni tā nevar, viņa ir jāiet un jālasa. Vismaz es tā daru, eju lasu pa krācītēm, pa mazām vietiņām. Redzēs, kas no tā sanāks. Mānekļu ziņā vispār nekā īpaša, es šodien laižu tikai ar gumpenītēm, visus voblerīšus un rotiņus aizmirsu mājās. Kaut kur apzināti, kaut kur netīšām, bet nu tā ir. Ja par auklām, es joprojām turos pie ierastā mono nevis estera. Daudzi sportisti lieto esteru, taču neilons tā neplīst kā esters.”

Circeņa gumpenītes

Copes Lietām starp dalībniekiem izdevās atrast arī Māri Olti. Jautāts par jaunās paaudzes priekšrocībām, Māris atklāj, ka jaunie daudz labāk redz zivis un tādēļ arī vairāk noķer. “Manos gados redze vairs nav tika laba, tomēr motivācijas netrūkst. Ne tikai skatīties, kā manējais puika cīnās par pirmo vai otro vietu, bet arī pašam ir pietiekoši daudz ko te iemācies. Turklāt tagad mums ir strautenes un arī tas ir interesanti. Dīķa foreļu ķeršana upē man diez ko nepatīk. Arī Brasla nav ideālais variants, bet Latvijā ir tik daudz sačakarētu upju, ka te vismaz var noorganizēt normālas sacensības. Man gribētos, piemēram, Ogri, bet arī tur visu laiku tiek raustīts ūdens līmenis. Te tas ir divi metri, te viens metrs. Tai zivij nav komfortabli un viņa bēg prom uz vietām, kur ir drošāks. Un nepaliek upē. Bet šeit, skaties, mēs te atbraucam, par savu naudu, muļķīši, salaižam zivis upē, paķeram un atkal atlaižam. Tās te paliek dzīvot.”

Māris Olte

Vienpadsmitgadīgais Armands atklāj, ka šeit sacensībās startēt ir forši. Vienlaikus gan veiksmes spēle, gan atpūta. Viņam makšķerēt patīkot, uz šejieni braukt neviens nespiež, paša izvēle. Rezultāts gan šodien ir kaut kur pa vidu, varētu būt labāk.

Armands Freivalds

Kasparam Pukstam šī ir pirmā sezona lielajā sportā. “Nenormāls prieks, ka beidzot pēdējā minūtē izdodas izvilkt to vienu zivtiņu! Tu visu dienu esi nomocījies, nevarēdams dabūt viņu uz āķa. Nezinu, kādēļ man nesanāk. Vai nu inventārs, varbūt pats vainīgs, nezinu. Varbūt zivs vainīga? Bet pārējie taču ķer, tādēļ ir jāizdara secinājumi, ko dari nepareizi. Labā ziņa ir tā, ka nākamgad atkal būs iespēja piedalīties un turpināt mēģināt.

Kaspars Puksts

Šodien A zonā no mūsējiem vislabāk veicās Rūdolfam Oto Eglem, taču tabulā tikai trešā vieta. Pirmās divas atbraukušajiem lietuviešiem, kam šis sporta veids vēl tikai autiņos – Lietuva Pasaules čempionātā ne reizi nav bijusi pārstāvēta, arī pašu čempionāts viņiem netiek organizēts. Tādēļ šī ir izcili vērtīga pieredze. Bet ko Rūdolfs? “No paša sākuma nesalikās, neizdevās ieiet ritmā. Tikmēr leiši sajuta garšu un stabili nostartēja. Man tikai trešā vieta, kamēr gribējās jau būt pirmajam. Arī sezona kopumā interesanta, daudz jaunas zivis, jaunas upes. Bet rezultāts varēja būt mazliet augstāks.“

T.Jakučunas

Tikmēr zonas uzvarētājs pasaules čempions spiningošanā dīķos Tautvydas Jakučiūnas ir ļoti apmierināts. “Jūtos ļoti labi, izvilku visas savas zivis, viss izdarīts perfekti. Patrenēties šeit vispār nesanāca, atbraucu un centos saprast, kur tās foreles te jāķer. Vai drīzāk – sajust. Forši, ka te ir iespēja ķert strauta foreles, tās te dzīvo savos dabiskajos apstākļos. Man šī cope sagādā daudz lielāku baudu. Tādēļ noteikti plānojam šeit atgriezties arī nākamgad.”

Nemo savā noslēdzošajā iegājienā.

Kopumā posms sanāca aizraujošs, forelītes gan ķērās, gan brīžiem ne par ko nebija pierunājamas. Interesantu pagriezienu iezīmēja arī gaisa temperatūras izmaiņas - dienai iesilstot zivju aktivitāte pieauga un dienas otrajā daļā startējošie tika pie krietni lielākiem lomiem nekā tie, kurus izloze bija ielikusi rīta sesijā. Arī ar izvilkšanu klājās visādi, par nodilušām zivīm sūdzējās daudzi. Iespējams, ielaistā strautene no varavīksnenes atšķiras ne tikai ar paradumiem upē, bet arī ar prasmi nomukt no makšķernieka āķa. Te noteikti vieta analīzei un treniņiem.

Punktu ziņā medaļu liktenis tika izšķirts pēdējā dienā. Praktiski visa čempionāta garumā par zeltu cīnījās mūsu jaunie talanti Nemo Olte un Rūdolfs Oto Egle. Ambīciju netrūkst ne vienam, ne otram, un abiem otrā vieta nozīmē zaudējumu. Pēc pavasara posma ar vienu punktiņu priekšā bija Rūdolfs. Taču sports tādēļ arī ir aizraujošs, ka te no svara ir ne tikai prasme un spēja sajust un vilkt zivis, bet pirmām kārtām ir jāprot tikt galā pašam ar savām emocijām un velniņiem galvā. Mums tikmēr prieks noskatīties, kā pieredzējušie un rūdītie šim duelim var tikai pastāvēt blakus. Finiša spurtā veiksmīgāks izrādījās Nemo, par vienu punktu tomēr apsteidzot savu šīssezonas konkurentu.

Pēdējā diena B zona

Pēdējā diena A zona

Posms noslēdzies, kopvērtējums pa abiem posmiem saskaitīts un jaunie čempioni kronēti.

Individuāli šī gada labākie:

1. Nemo Olte

2. Rūdolfs Oto Egle

3. Andis Freivalds

šī gada labākās komandas:

1. Kurbads

2. Golden Catch

3. MK Salmo

Čempionāts noslēdzies, lielākie uzvarētāji ir visi, kas piedalījās. Paldies atbalstītājiem LMSF, Copes Lietas, Copes Frekvence, Salmo.

@ BDR Copes Lietas, Foto Jānis Ti