Kā laikapstākļi ietekmē copi

Laikapstākļiem ir liela ietekme uz makšķerēšanas procesu un rezultātu. Par tiem ir sakrāts milzums gan zinātnieku, gan makšķernieku praktiķu novērojumu.

Temperatūra

Copes veiksmei, protams, lielāka nozīme ir ūdens, nevis gaisa temperatūrai. Taču jāsaprot arī tie procesi, kā gaisa temperatūra ietekmē ūdens temperatūru.

Ūdens sasilšana tāpat kā atdzišana, gan pozitīvi, gan negatīvi ietekmē zivju uzvedību. Pozitīvi, ja temperatūra tuvojas zivju dzīvošanai optimālas temperatūras robežai, bet negatīvi, kad no tās attālinās. Tātad ūdens temperatūras paaugstināšanās ir labvēlīga ziemā un agri pavasarī, bet atdzišana - vasaras karstajā laikā. Krasas ūdens temperatūras svārstības vienmēr negatīvi ietekmē zivis. Tām ir nepieciešams laiks, lai pierastu pie jaunajiem apstākļiem un atkal sāktu aktīvi meklēt barību. Jo vairāk ūdens atdziest vai sasilst, jo ilgāks laiks vajadzīgs zivīm, lai noregulētu savu organismu un sāktu normāli baroties. Zinātnieki ir konstatējuši, ka uz pēkšņu ūdens atdzišanu zivs reaģē spēcīgāk nekā uz tā sasilšanu. Ja ūdens temperatūras svārstības notiek ilgāku laiku, pēc kāda brīža zivis ir piemērojušās un arī šādos nelabvēlīgos apstākļos sāk meklēt barību.

Pēkšņas temperatūras svārstības var lomu ietekmēt arī pastarpināti. Mainoties ūdens temperatūrai, var samazināties vai rasties vairāk dūņu, kāpuru, vēžveidīgo, zivju mazuļu un tamlīdzīgi. Gaisa sasilšana vai atdzišana ūdenī ietekmē netieši. Piemēram, pavasarī saulē ūdens uzsilst, bet kūst arī sniegs un aukstās ūdens straumes nokļūst ūdenstilpē. Tas zivis ietekmē negatīvi. Savukārt, uz rudens pusi, kad atdziestošais gaiss atvēsina ūdeni, tajā rodas vairāk skābekļa un zivis kļūst aktīvākas.

Vislielāko ietekmi gaisa temperatūras svārstības atstāj uz zivīm, kuras dzīvo seklās vietās vai tekošā ūdenī. Dziļākos ezeros to iedarbība ir minimāla. Vēl kāds secinājums, kurš gan ir pretrunā ar makšķernieku domām, ir tāds, ka zivis vislabāk ķeras tikai stabilos laika apstākļos. Zinātnieki ir izpētījuši, ka zivis barību visaktīvāk meklē ūdens sasilšanas vai atdzišanas vidusposmā.

Vējš

Vējš bieži vien sagādā daudz neērtību - šūpo laivu, traucē precīzi iemest makšķeri vai saskatīt copi un tamlīdzīgi. Un tomēr tas vairāk traucē pašam makšķerniekam, nevis zivīm. Zivīm vējš ir lietderīgs. Tas sajauc, izkustina ūdeni, piesātina to ar skābekli un izskalo daudz barības. Vējainā laikā augēdājas zivis sāk intensīvāk baroties, aktīvākas kļūst arī plēsoņas. Ar vēja plūsmām no laukiem un no piekrastes augiem ūdenī nokļūst daudz kukaiņu un to kāpuru, bet dažreiz arī augļi un ogas. Ja atklātas upes krastā aug kāds vientuļš krūmājs, kad saceļas vējš, ūdens tā tuvumā sāk vārīties no foreļu, alatu un ālantu pārpilnības.

Visi pieredzējušie makšķernieki zina, ka vējainā laikā lielākos ezeros un arī upēs brekšus vai karpas labāk ir makšķerēt no krasta, uz kuru veļas viļņi. Ezeros un ūdenskrātuvēs veiksmīgāka cope būs tur, kur ņirb vēja radītie sīkie vilnīši. Tur zivis aktīvāk meklē barību un mazāk ievēro makšķernieku. Turklāt ūdenim bangojoties, tajā mazāk iekļūst tiešo saules staru un zivis uzvedas drošāk. Karstā laikā viļņi ūdeni nedaudz atvēsina, tādēļ šādās vietās sapulcējas daudz zivju.

Interesanti ir tas, ka dažādas zivis uz vēju reaģē atšķirīgi. Ir novērots, ka pēc stipriem vējiem laikam kļūstot rāmam, sevišķi uz vakarpusi, ļoti aktīvi kļūst zandarti. Līdakas visbiežāk rīkojas pretēji - brīžiem liekas, ka viņas tikai gaida vēju, lai varētu sākt medības. Šķiet vienīgā zivs, kura vienmēr labāk ķeras rāmā laikā, ir sams. Viņš aktīvāk barību meklē, kad pēc vairākām vējainām dienām atkal ir iestājies rāms laiks. Bet tik ļoti atšķirīgas zivis kā vīķe un asaras var būt ļoti aktīvas gan bezvējā, gan pūšot stipram vējam.

Nokrišņi

Vislielāko iespaidu uz zivju uzvedību atstāj nevis pats lietus, bet gan tā sekas. Lietus maina ūdens līmeni, straumes stiprumu, ūdens tīrību, temperatūru un pat ķīmisko sastāvu. Tas savukārt ietekmē zivju dzīves apstākļus. Smalks, jeb tā saucamais sēņu lietus ir ļoti labvēlīgs makšķerēšanai. Kļūst nedaudz tumšāks, zivis kļūst drošākas un aktīvākas. Tādas dienas var pielīdzināt īsajām vasaras rīta vai vakara stundām, kad zivis ķeras vislabāk. Lēns, bet pastāvīgs lietus vairāku dienu garumā pakāpeniski paaugstina ūdens līmeni un izkustina visu zemūdens augāju un dzīvo radību. Tad copju acīmredzami kļūst vairāk. Mazāk labvēlīgi makšķerēšanas apstākļi veidojas, kad saule te parādās, te paslēpjas aiz mākoņiem un kad diezgan stipri līst. Tādā laikā bieži vien veiksmīga ir tikai plēsīgo zivju, sevišķi līdaku spiningošana, jo zivju mazuļi nespēj piemēroties mainīgajiem laika apstākļiem un uzvedas kā bez prāta. Zivis gandrīz nemaz neķeras arī spēcīga lietus laikā. Šķiet, ka zivis baida krītošā ūdens skaņas.

Bieži vien neparasti labi copē, kad tuvojas vētra vai stiprs īslaicīgs lietus ar pērkonu. Kad negaiss ir garām, visbiežāk makšķerēšana vairs nesanāk. Labāk dzīves var ķerties tad, kad uz brīdi lietus pārstājis. Tad lietus ļoti sajauc ūdeni un var pat pamainīt tā ķīmisko sastāvu. Ļoti labi makšķerēšanas rezultāti var būt starp īslaicīgiem lietus periodiem. Pēc īsa stipra un silta lietus, kad upēs ceļas ūdens līmenis, pat lielāka zivs, it īpaši sapali dodas tuvāk krastam un copē ir ļoti aktīvi. Taču šī cope nav ilga, kad ūdens kļūst duļķains, zivju aktivitāte samazinās. Nokrišņi zivju uzvedību vairāk ietekmē nelielās upītēs, nevis lielās upēs. Tāpat der zināt, ka stipri paaugstinoties ūdens līmenim, karpas gandrīz pilnīgi pārstāj ķerties un meklē paslēptuves. Rudens lietus palielina asaru ēstgribu. Vīķes, raudas, sapali un grunduļi, visticamāk, pielāgojas apstākļu maiņai duļķainā ūdenī un diezgan ātri vēl aktīvāk sāk meklēt barību.

Gaisma

Lai makšķerēšana būtu veiksmīga, ļoti svarīga loma ir gaismai. Izņemot dažas zivis, kurām patīk krēsla, pārējām ir nepieciešama gaisma. Dažas zivis ir aktīvas gan dienā, gan naktī. Piemēram, forele var baroties jebkurā diennakts laikā. Taisnība ir arī tā, ka zivis var ietekmēt ne tik daudz gaisma, cik citi apstākļi. Ir novērots, ka kalnu upītēs vasaras sākumā lielākais vairums kukaiņu kāpuru izšķiļas dienā. Šajā laikā ļoti aktīvas ir arī foreles. Savukārt vasaras vidū lielākā daļa kāpuru izšķiļas jau naktī un uz šo parādību uzreiz reaģēs zivis. Šajā laikā viņš barības aktīvāk meklē naktī.

Intensīvs apgaismojums ir labvēlīgāks sīkāku zivju, piemēram, vīķu, raudu, balto sapalu un pat sapalu makšķerēšanai. Kaut gan sapali, it sevišķi lielākie, biežāk ķeras naktī. No gaismas nebaidās arī lielākā daļa plēsīgo zivju. Taču zandarti, vēdzeles, zuši un lielās līdakas labāk ķeras vājākā apgaismojumā vai dziļumā, kur saules stari iekļūstmazāk. Arī sīkāka līdaka reti ņems no saules puses kustošu vizuli. Saulainās dienās varam pavērot, kā zivs dzenas pakaļ ēsmai, bet to nepaņem. Siltā un saulainā laikā lielās zivis uzturas pakrēslī un pavēnī. Ja zivis šinī mirklī barojas, tad tieši šeit viņus arī jāķer.

Rudenī, kad ūdens ir vēsāks, zivis labāk ķeras atklātās un saulainās vietās. Kad spīd saule un ūdens ir tīrs, baltie sapali barojas dziļākajās vietās.

Nobeigums

Tātad, ja vēlaties veiksmīgu copi, ir ļoti svarīgi pievērst uzmanību meteoroloģiskajiem apstākļiem. Daži iesaka ņemt vērā arī magnētiskos laukus, mēness fāzes un citas noslēpumainas parādības. Tomēr visi minētie faktori paši par sevi diezin vai garantēs veiksmīgu copi. Ja gaidīsiet pilnīgu to saskaņu, varat vispār netikt pie makšķerēšanas. Tā nu gan nevajadzētu darīt! Makšķerēt un noķert kaut ko var vienmēr, pat visnelabvēlīgākajos apstākļos. Ļoti svarīgi ir piemēroti rīki, vērīgums, ķeršanas iemaņas, pieredze un, protams, makšķernieka veiksme.