Rakstiet mums! Pievienojiet attēlus (vai uzticiet tos piemeklēt CL redaktoram) un mēs nodosim Jūsu vēstījumu visai Latvijas copmaņu saimei!
1,3 miljonu hektāru platībā esošajā Vindelälven-Juhttátahkka UNESCO biosfēras rezervātā Ziemeļzviedrijā bez neviena aizsprosta 453 km garumā plūst Vindelēna upe līdz tā satek ar Umēnu upi, lai pievarētu vēl pēdējos 30 km līdz Baltijas jūrai. Lai gan tehniski tā ir pieteka, lielā upe kļūst par galveno ūdensceļu daudzām mazākiem upēm un strautiem. Savā ceļā Vindelēna upe veido vairāk nekā 100 krāčainus posmus, šķērso 25 ciemus reti apdzīvotā ainavā, kur dominē skujkoku meži. Liela daļa no tiem sastāv no priežu un egļu plantācijām, kas tiek pārvaldītas, izmantojot intensīvas kailcirtes metodes.
Koncentrējoties uz četrām pietekām, šis projekts risina 150 gadus ilgās intensīvās mežsaimniecības seku jautājumus, kas negatīvi ietekmējuši upju un to iemītnieku dzīvi. Šīs negatīvās sekas ir pastiprinājušās, palielinoties mežsaimniecības intensitātei. Tomēr upju morfoloģijas kontekstā visbūtiskākās izmaiņas tika viektas 20. gs. sākumā līdz vidum, kad daudzas Ziemeļzviedrijas upes tika iztaisnotas un attīrītas no klintsbluķiem un laukakmeņiem, lai atvieglotu kokmateriālu pludināšanu laikā, kad meža ceļu tīkls bija vāji attīstīts.
Esošā situācija
Neskatoties uz sabiedrības un vides organizāciju 50 gadus ilgo cīņu pret hidroenerģijas iekārtu uzstādīšanu uz Vindelēna upes, tās daudzās pietekas ir piedzīvojušas ievērojamas izmaiņas cilvēku darbības rezultātā. Šīs izmaiņas saistītas ar upju iztaisnošanu un pārvēršanu par kanāliem, to attīrīšanu no akmeņiem un klintsbluķiem, lai samazinātu vietu skaitu, kur varētu iesprūst pludinātie baļķi, kā arī ar daudzu dambju uzstādīšanu pietekās, lai uzkrātu ūdeni kokmateriālu pludināšanai.
Vairāki partneri darbojoties kopīgi ir sasnieguši ievērojamu progresu Vindelēna upes un tās pieteku ekoloģiskā stāvokļa uzlabošanā. Tomēr nepieciešami papildu darbi, lai risinātu reto biotopu problēmas un novērstu barjeras zivju migrācijai un ekoloģiskajai saiknei. Šī projekta ietvaros četru barjeru noņemšana ir būtiska, lai sasniegtu šos mērķus.
Projekta mērķi
Nojaucot četrus šķeršļus, projektā plānots atjaunot dabisko hidrologisko un ekoloģisko savienojamību sugām un procesiem, gan garenvirzienā, gan šķērsvirzienā, tādējādi uzlabojot bioloģisko daudzveidību visā upju garumā. Zivīm šo pieteku atkārtota savienošana ar galveno Vindelēna upi uzlabos migrāciju anadromajām sugām, kurām nepieciešama saikne ar jūru, kā arī attīstīs potamodromo dzīvotņu veidošanos iekšzemes saldūdens sistēmās.
Papildus savienojumu palielināšanai ar nārsta un patvēruma dzīvotnēm tiek sagaidīts, ka barjeru noņemšana atjaunos svarīgus bioloģiskos ciklus organismiem, atjaunos dabiskās zivju uzvedības paražas un uzlabos nogulumu un barības vielu transportēšanu uz leju pa upēm, kā arī sēklu izkliedi veģetācijā upes krastos.
Īsumā par projektu
Projekta veids: Šķēršļu likvidācija, demontāža
Projekta statuss: Aktīvs
Nojaukšanas periods: 2024. gada rudens
Valsts: Zviedrija
Upes: Ruskträskbäcken, Hjuksån, Arvån, Strömbäcken
Zivju migrācijai atbrīvotie kilometri: 45.2 km
Galvenās sugas, kas iegūs no projejekta: Lasis, jūras forele, vēdzele, līdaka, asaris, ziemeļu upes pērlene.
Vairāk informācijas par Zviedrijas dabas atjaunošanas projektiem https://rewilding-sweden.com/