Veidosim saturu kopā!
  • Jūsu novadā gaidāmas vai jau aizvadītas copmaņus saistošas aktivitātes?
  • Jums ir viedoklis par copmanim aktuālu tematu?
  • Esat izbaudījis aizraujošu copes piedzīvojumu?

Rakstiet mums! Pievienojiet attēlus (vai uzticiet tos piemeklēt CL redaktoram) un mēs nodosim Jūsu vēstījumu visai Latvijas copmaņu saimei!

Jaunākie komentāri

Seko līdzi

Seko līdzi jaunākām ziņām sev ērtākā veidā izmantojot CopesLietas.lv ziņu sadaļas RSS barotni.
Aktuāli | 2.decembris 2024, 17:14 | Komentēt | 484 skatījumi

Mūsu valsts ezeri un upes papildināti ar zivju mazuļiem

Lai arī gads vēl nav noslēdzies un daudzviet darbi turpinās, varam aplūkot publiskajā telpā pieejamo informāciju par zivju mazuļu ielaišanu Latvijas ezeros un upēs. Veinlaikus ir vērts pameklēt starp šiem izdarītajiem darbiem neizdarītos, jeb tās pašvaldības, kuru ūdeņi papildināti netiek pat neskatoties uz šiem mērķiem pieejamo finasējumu.

Īstenotie projekti

24. oktobrī Kaunatas apvienības pārvaldes Idzepoles ezerā tika ielaisti aptuveni 3 500 zandartu mazuļi un Ismeru-Žogotu ezerā 1 500 zandartu mazuļi. Zivju mazuļus piegādāja zivju audzētava Z/S "Skaldas" un zandartu vidējais svars 5 grami un vidējais garums 9 cm. Kopā tika piegādāti 5 000 zandartu, kuru kopējais svars sasniedza 25 kg.

Maijā Madonas novada Vestienas pagasta Kāla ezerā tika ielaisti 15 000 zandartu mazuļu, Aronas pagasta ezerā Lielais Līdēris ielaisti 5000 zandartu mazuļu, bet Salu ezerā jeb Baznīcas ezerā ielaisti 3000 līdaku mazuļi. Ielaišanas procesā klāt bija Pārtikas veterināra dienesta, Valsts vides pārvaldes inspektori, kā arī SIA “Lielais Līdēris” un Madonas novada pašvaldības pārstāvji.

Piecos Cēsu novada ezeros 5. novembrī tika ielaisti zandartu mazuļi. Ungurā ielaisti 15 tūkstoši zandarta mazuļu, Sāruma ezerā- 5000 , Raiskuma ezerā – 5000, Alaukstā – 20 000, Inesī – 20 000. Ielaišanas procesu uzraudzīja projekta īstenotāja Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrības vadītājs A.Šteins, kā arī Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Zie­meļvidzemes pārvaldes inspektores Inese Petzāle un Indra Tomiņa, Valsts vides dienesta Valmieras reģionālās pārvaldes zvejas kontroles daļas vecākais    inspektors Ed­gars Mednis un arī vairāki vietējie makšķernieki. Zandarta mazuļi audzēti Igaunijā, privātā zivaudzētavā “Kalatalu Härja­nurme”, kurā mazuļi tiek audzēti lielos dīķos un jau pirms ielaišanas ezerā ir pieraduši pie dabiskas ūdenstilpes.

Augšdaugavas novadā trijos ezeros tika ielaisti līdaku mazuļi ar vidējo svaru virs 2 g katrs. Dārza ezerā Demenes pagastā ielaisti 1700 gabali, Lielajā Ilgas ezerā Medumu pagastā – 3500 gabali, bet Medumu ezerā – 26 000 gabali.

Ventspils novada Puzes ezers 10. oktobrī papildināts ar 5000 vienvasaras zandartu mazuļiem ar vidējo svaru līdz 5 gramiem. Zandartu mazuļus izaudzēja un līdz Puzes ezeram atveda Durbes pagasta zivju audzētava – Ērika Rāvas zemnieku saimniecība.

Ventspils novada Būšnieku ezerā ielaisti aptuveni 152 kilogrami viengadīgu līdaku mazuļu, kuri auguši zivju audzētavā “Rimzāti” Kuldīgas novada Rendas pagastā. Būšnieku ezers ir kļuvis par aktīvās atpūtas cienītāju iemīļotu objektu. Īpašo dabas skaistumu iespējams izbaudīt ne tikai peldētājiem, makšķerniekiem un laivotājiem, bet arī velobraucējiem, skrējējiem, pastaigu mīļotājiem un ornitologiem. Ap ezeru ir izbūvēta gājēju ietve un veloceliņš, iekārtotas labiekārtota peldvieta un piknika vietas, izveidota 187 metrus gara gājēju laipa, kuras galā uz skatu platformas var vērot putnus un skaisto ezera ainavu.

6.jūnijā Usmas ezerā ielaisti 40 000 līdaku mazuļi, kuri izauguši SIA “Rūjas zivju audzētavā”. Ar Zivju fonda un Ventspils novada pašvaldības finansējumu, sākot no 2017. gada līdz 2023. gadam, kopā Usmas ezerā ielaisti 221 924 vienvasaras līdaku mazuļi. Pamatojoties uz Usmas ezera zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumos zinātnieku rakstīto, katru gadu būtu nepieciešams ielaist vismaz 120 000 līdaku mazuļu, lai nodrošinātu populācijas ilgtspējīgu izdzīvošanu un pašatražošanos.

Vaidavas ezerā zivju resursi papildināti ar 9000 zandartu mazuļiem. Zandartu mazuļi tika atvesti no Kuldīgas novada zemnieku saimniecības "Skaldas". Šajā audzētavā zandartus neslauc un neņem ikrus, bet dīķī salaiž mammas un tēvus, un tie paši nonārsto. Pēc tam nozvejo mazos zandartus un salaiž lielajos dīķos, kur tie aug līdz rudenim. Vaidavas ezerā ielaistie zandarti bija septiņus līdz desmit centimetru gari. Projektu īstenoja Vaidavas ezera pārvaldes biedrība.

Oktobrī četros Gulbenes novada ezeros tika ielaisti 24 000 nepilnus 10 centimetrus gari zandartu mazuļi. Stāmerienas ezerā ielaisti 7400, Augulienas – 5300, Pinteļa – 6500, Sprīvuļa – 4800 zandartu šāgada mazuļi, kuri tika atvesti no Igaunijas Kalatalu Herjanurmes zivju audzētavas. Ielaišanas procesu vēroja Valsts vides dienesta, Pārtikas un veterinārā dienesta, kā arī Gulbenes novada pašvaldības policijas un administrācijas darbinieki.

Preiļu novada Rožkalnu pagasta Lielajā Kolupa ezerā tika ielaisti 15 700 gab. zandartu mazuļu, savukārt Bieržgaļa ezerā – 20 000 gab. zandartu mazuļu. Savukārt ar līdaku mazuļiem papildināti šī paša novada Aizkalnes pagasta Pelēču ezerā (8000 gab), Aglonas pagasta Biešona (6000 gab) un Pakalņa (5000 gab)ezeros.

7.maijā Krāslavas novada pašvaldība sadarbībā ar Valsts vides dienesta, Pārtikas un veterinārā dienesta un IK “AQUALATS” pārstāvjiem veica līdaku mazuļu ielaišanu Krāslavas novada Jazinks (24 000 gab.) un Aksenovas (10 000 gab.) ezeros. Līdaku mazuļu ielaišana tika veikta ar vienvasaras mazuļiem, ap 1-5 gramiem vidējā svarā. Ielaišanas apjoms tika noteikts, pamatojoties uz izstrādātajiem ezeru zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumiem.

Savukārt rudenī papildināti zivju resursu krājumi vēl četros Krāslavas novada ezeros. Šajās dabiskajās ūdenstilpēs tika ielaisti 19000 zandartu mazuļi, no tiem 16 000 – Oloveca ezerā un 3 000 – Kairišu ezerā, kā arī 14 000 līdaku mazuļi, no tiem 9000 – Visolda ezerā un 5000 – Osvas ezerā.

Jēkabpils novadā oktobra sākumā kopumā ielaisti 61 650 vienvasaras zandartu mazuļi: Viesītes ezerā 20 000, Zuju ezerā 1400, Vecmuižas ezerā 1000, Radžu ūdenskrātuvē 14 000, Laukezerā 2250, Baļotes ezerā 16 000 un Marinzejas ezerā 7 000 gabali. Zandartu mazuļu piegādi un ielaišanu ūdenstilpēs veica Ērika Rāvas zemnieku saimniecība no Kurzemes puses. Tāpat 2024.gadā tiek veikta Vīķu ezera, Laukezera, Bancānu ezera un Ūdzes upes izpēte un zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumu sagatavošana, kas radīs priekšnoteikumus zivju resursu papildināšanai šajās ūdenstilpēs nākotnē.

Daugavpils valstspilsētas pašvaldības Komunālās saimniecības pārvaldes speciālisti 16. oktobrī ielaida Lielajā Stropu ezerā 33 000 līdaku mazuļu ar vidējo svaru līdz 30 gramiem.

Tukuma novada Engures ezera zivju saimei pievienojušies 20 000 līdaku mazuļi, bet Kaņiera ezerā ielaisti 28 000 līdaku mazuļu, svarā ap 5-20 gramiem. Šie mazulīši ceļu uz novada ezeriem mērojuši no SIA "Rūjas zivju audzētava".

Biedrība “Sabiedriskā vides pārvalde DURBE” oktobra sākumā Durbes ezera zivju krājumus papildinājusi ar 25 tūkstošiem zandartu vienvasaras mazuļiem. Zandartu mazuļi izaudzēti Ērika Rāvas zivsaimniecībā.

Talsu novada pašvaldība 7. oktobrī veica zandartu mazuļu ielaišanu Talsu novada Laidzes ezerā un Lubezerā. Laidzes un Lubezeres ezeri kļuvuši zivju resursiem bagātāki – tajos kopumā tika ielaisti 27 000 zandartu mazuļi. Laidzes ezerā tika ielaisti 13 000 tūkstoši, savukārt Lubezerā – 14 000 zandartu mazuļi.

31.maijā Staļģenē, Jaunsvirlaukas pagastā ar 30 000 vienvasaras līdaku mazuļiem no SIA “Rūjas zivju audzētava” papildināti zivju resursi Lielupē - sadarbībā ar Makšķerēšanas sporta klubu “Lielupes brekši”. Ielaišana norisinājās Pārtikas un veterinārā dienesta, Valsts vides dienesta, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR pārstāvju uzraudzībā.

No kurienes naudiņa?

Zivju mazuļu ielaišanu sistemātiski finansē no Valsts Zivju Fonda līdzekļiem, vietējai pašvaldībai vai ūdenstilpes apsaimniekotājam līdzfinansējot projektu 10% apmērā. Savukārt Zivju Fonds veido savu līdzekļu bāzi galvenokārt no makšķerēšanas karšu tirdzniecības, kas sastāda aptuveni 70% no fonda ieņēmumiem, kā arī no ūdenstilpju un zvejas tiesību nomas un zvejas tiesību rūpnieciskās izmantošanas (licences), kas veido aptuveni 18% no kopējiem ieņēmumiem. Līdz ar to var droši apgalvot, ka zināma daļa makšķernieku samaksātās naudas par makšķernieka kartes iegādi nonāk atpakaļ mūsu valsts ezeros un upēs ielaistu zivju mazuļu veidā.

BDR Copes Lietas, projetu īstenotāju foto

 
 
[0] Komentāri
 
Nav pievienotu komentāru. Esi pirmais!
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager