Rakstiet mums! Pievienojiet attēlus (vai uzticiet tos piemeklēt CL redaktoram) un mēs nodosim Jūsu vēstījumu visai Latvijas copmaņu saimei!
Ēdenes upe
Ēdene atrodas Skotijā un plūst no rietumiem uz austrumiem cauri Fifas pussalai, līdz ietek Ziemeļjūrā. Tā ir 48 km gara upe, un tās sateces baseins ir 60 km². Upē mājo vairākas zivju sugas, tostarp ikoniskais Atlantijas lasis (Salmo salar), kura populācija ir krasi samazinājusies visā Atlantijas okeāna ziemeļdaļā un Skotijā; Eiropas zutis (Anguilla anguilla), kas IUCN apdraudēto sugu sarakstā klasificēts kā kritiski apdraudēts; arī taimiņi, strauta foreles (Salmo trutta) un Eiropas strauta nēģis (Lampetra planeri). Ēdenē ir sastopama daudzveidīga fauna, tostarp sugas, kas tieši saistītas ar upi, piemēram, ūdrs, zivju dzenītis, ūdensstrazds un vietām arī no zivīm pārtiekošais zivjērglis.
Izvērtēšanas posms
Saskaņā ar 2011. gada Skotijas Ūdens vides noteikumiem dambju un aizsprostu īpašniekiem ir pienākums nodrošināt zivju migrāciju. Skotijas Vides aizsardzības aģentūras (SEPA) paspārnē darbojas Ūdens vides fonds (WEF), kas gādā par zivju migrācijas atjaunošanu nevajadzīgu ūdens barjeru vietās – tas arī ir Skotijas upju baseinu apsaimniekošanas mērķis. Pirms projekta virzīšanas šķēršļu īpašniekiem tiek paskaidrots, ka SEPA prioritāte ir pilnīga dambju nojaukšana. Lai realizētu zivju migrācijas šķēršļu likvidācijas un upju atjaunošanas plānus, projekta komanda sadarbojas ar vietējām pašvaldībām, zemes un būvju īpašniekiem, zivsaimniecības trestiem un dabas aizsardzības iestādēm.
Geitsaidas dzirnavu dambja likvidēšana sākās 2018. gada beigās, kad tā īpašnieks piekrita upes uzlabošanai. Darbu pasūtīja SEPA/WEF komanda, un galvenais mērķis bija atjaunot dabisko zivju migrāciju 17,6 km garā augšteces posmā.
Pirms darbu sākšanas tika veikta projekta iespēju novērtēšana un projektēšana. Iespēju novērtējumu veica uzņēmums Royal HaskoningDHV 2019. gadā un, izsverot vairākus potenciālos risinājumus, ieteica dambi nojaukt pilnībā. Tas nodrošinātu vairākas lietas: pastāvīgu zivju migrāciju, dabisku nogulumu transportēšanu pa straumi uz leju, kā arī turpmāk vairs nebūtu vajadzīga nekāda objekta uzturēšana.
Šī lēmuma virzienā noslieca arī vairāki citi fakti. Viens no tiem – izmaksu atšķirība starp demontāžu un pārveidošanu bija salīdzinoši neliela. Otrs – aplēses liecināja, ka bez apkopes aizsprostam paredzams pavisam īss mūžs (10–25 gadi). Trešais – pastāvēja risks, ka kanālu aizsprostos bebri.
Nojaukšana sākas...
2020. gadā Royal HaskoningDHV tika uzdots izstrādāt dokumentāciju būvatļaujas izņemšanai. Pasūtītāja galvenā prasība – ilgtspējība un upes atjaunošana “tuvu dabiskajam”.
Projektēšanas komandas galvenais izaicinājums bija panākt dabisku plūdumu, kas neapdraudētu kanāla stabilitāti. Lieta tāda, ka gultnes augstumu starpība virs un zem aizsprosta bija divi metri, un, lai izlīdzinātu plūdumu, vajadzēja pārprofilēt 285 m garu upes posmu. Taču šādā variantā nāktos pārmērīgi iejaukties vidē, kā arī būtu jāizcērt daudzi pieauguši piekrastes koki.
Tāpēc tika piedāvāts saprātīgs kompromiss: 80 metrus upes virs dambja atstāt stāvākus – ar 2,5% slīpumu. Lai tecējums šādā slīpumā veidotos mierīgāks un krasti būtu stabilāki, kanāls tika projektēts ar izbūvētiem akmeņu pakāpieniem un baseiniem centrālajā daļā.
Vēl pirms darbu sākšanas dabā Tejas Lašu zvejniecības pārvalde noslēdza apakšlīgumu par zivju resursu saglabāšanu. Tika iezīmētas sugas, kuras ietekmē dambis: lasis, foreles, zutis un nēģis.
2022. gadā par darbuzņēmēju tika izvēlēts Ebsford Environmental, un augustā sākās aizsprosta nojaukšana.
Pirmais lielākais uzdevums bija izrakt 92 m³ nogulumu, kas augšpus aizsprosta bija piesārņoti ar invazīvu balzamīņu dzimtas augu puķu sprigani. Atbilstoši bioloģiskās drošības paraugpraksei visu to apglabāt vajadzēja turpat uz vietas.
Pēc nogulšņu izņemšanas sākās aizsprosta dekonstrukcija. Tas tika panākts, nospiežot upi uz labo krastu un pa zemas plūsmas kanālu aizsprostā. Tas ļāva dambja kreiso pusi demontēt sausā stāvoklī. Kad tas bija pabeigts, ūdeni palaida cauri nojauktajai kreisajai pusei. Tas ļāva sausā stāvoklī likvidēt arī labo pusi. Iegūtie būvgruži šai pašā projektā tika tālākizmantoti – kā materiāls jaunā kanāla pārprofilēšanai un pakāpienu veidošanai.
Daļa aizsprosta labā spārna sienas tika atstāta un tagad kalpo kā saistošs elements starp tagadni un šīs vietas industriālo mantojumu.
Negaidīts pavērsiens
Divus mēnešus pēc darbu pabeigšanas, 2022. gada novembrī, Geitsaidas dzirnavas skāra plūdi. Rezultātā tikko izbūvētais kanāls ieguva jaunus apveidus, tomēr tas neietekmēja zivju migrāciju. Tiesa, plūsmas izmaiņas un erozijas iespējamība radīja draudus zemes īpašnieka mājai Ēdenes labajā krastā, kā arī drenāžas caurulei kreisajā krastā.
Taču ar to viss nebeidzās – līdzīga mēroga plūdi šo vietu piemeklēja arī tā paša gada decembrī. Tā kā šī zona tika pastiprināti novērota, šajā reizē tika fiksētas vien nelielas ģeomorfoloģiskas izmaiņas. Tas sniedza pārliecību, ka vieta stabilizējas.
Projektam bija iedalīts pietiekams budžets neparedzētiem izdevumiem, un šajā gadījumā tas tika izlietots nelieliem labošanas darbiem pēc plūdiem.
2023. gadā projektētājs Royal HaskoningDHV un darbuzņēmējs Ebsford Environmental, sadarbojoties ar SEPA un zemes īpašnieku, izstrādāja korekcijas projektu atbilstoši dabiskā kanāla formai un funkcijai, kā arī atbilstoši jaunajiem apstākļiem. Lai nodrošinātu grunts stabilitāti nākotnē, krastā tika iestādīti 30 vītoli. Kanāls tika arī paplašināts, lai ūdens varētu vairāk izkliedēties. Šis paņēmiens palīdzēja stabilizēt kanālu un samazināja erozijas risku. Materiāli sanācijas darbiem tika iegūti turpat uz vietas.
Laši būs
Kopumā projekts, ieskaitot pēcbūves darbus 2023. gadā, izmaksāja 387 tūkstošus mārciņu, un to pilnībā finansēja Ūdens vides fonds. Projekts bija maksimāli ilgtspējīgs – ar zemu oglekļa emisiju, ļoti mazu atkritumu daudzumu un atkārtoti izmantotiem turpat iegūtiem materiāliem.
Projekta laikā sabiedrība kopumā atbalstīja zivju migrācijas atjaunošanu, un darbu laikā sūdzību nebija.
Geitsaidas dzirnavās un tuvējā ciematā daži cilvēki bija ļoti saistīti ar dzirnavām. Tur dzīvo arī bijušais dzirnavu strādnieks, ar kuru projekta vadītāji tikās tieši pirms zemes darbu sākšanas. Toreiz vīrs saskuma, dzirdot, ka aizsprosts tiks nojaukts, taču saprata, ka tas ir pareizi, un atbalstīja projektu. Pērn, gadu pēc darbu pabeigšanas, SEPA projektu vadītājs atkal satika šo strādnieku. Sarunas laikā vīrs dalījās patīkamās atmiņās par lašiem, kas agrāk te bija lēkājuši. Tomēr daudz svarīgāk viņam šķita, ka tagad laši atgriezīsies un viņu būs vēl vairāk. Dzirdēt ko tādu no cilvēka, kam ir tik spēcīga nostalģiska saikne ar šo vietu, visiem bija ārkārtīgi patīkami.
Ekoloģiskie ieguvumi
Geitsaidas dzirnavu dambja likvidācija ir atjaunojusi dabisko migrāciju šejienes zivīm, tostarp Atlantijas lašiem, taimiņiem un forelēm, zušiem un nēģiem. Šī projekta rezultātā pēc vairāk nekā 120 gadu pārtraukuma ar pārējo upi atkal ir savienoti 17,6 km Ēdenes biotopa. Turklāt upes rekonstrukcija atjaunojusi arī dabisko nogulumu transportēšanu, kas labvēlīgi ietekmēs ūdens dzīvotnes un bioloģisko daudzveidību visā upē.
Šis gadījums gan demonstrē, ka, cenšoties atjaunot upes sākotnējā stāvoklī, veiktie darbi var izraisīt arī neparedzētu upes reakciju, tāpēc var rasties nepieciešamība veikt kādus pēcdarbus. Tomēr rezultātā vienalga Ēdene Geitsaidas dzirnavās tagad plūst dabiski starp dabiskiem krastiem ar daudzveidīgām dzīvotnēm un veselīgu straumi.
BDR Copes Lietas, publicitātes foto
"dambju un aizsprostu īpašniekiem ir pienākums nodrošināt zivju migrāciju." Nez' vai pie mums arī tā kādreiz būs?