Sāks tirgot lašu un taimiņu copes licences

Arī šogad lašu un taimiņu copes entuziasti varēs bez stresa malkot Jaungada šampanieti un dalīt bučas saviem mīļajiem, jo lašu un taimiņu makšķerēšanas licences Ventā, Gaujā un Salacā varēs iegādāties laicīgi. Cita lieta – kārtīgi apdomāt Vecgada aizvadīšanas plānus, jo jaunās sezonas atklāšana 1. janvārī solās būt bez ledus un liela ūdens- kas var būt labāks par šo!

Gaujā un Ventā licencētās makšķerēšanas noteikumi paliek iepriekšējie, arī licenču cenas nemainās. Licenču tirdzniecības sākums Ventā 16.decembrī plkst. 9.00, Gaujā 20. decembrī plkst. 9.00.

Savukārt Salacā plānotas nelielas izmaiņas. Sakarā ar to, ka upē izveidotais lašu skaitītājs šogad ir reģistrējis zināmu ienākušo zivju pieaugumu, ir palielināts kopējais licenču skaits sezonai. Ja iepriekš makšķernieki varēja iegādāties 2900 licences, tad jaunajā sezonā to būs jau 3230. Kopējais vienā dienā vienā zonā maksimālais licenču skaits nemainās. Līdz ar to burzma upes krastā nepieaugs, bet licenču pietiks ilgākam laika periodam un būs lielākas izredzes pacopēt arī aprīlī un maija sākumā. Un jā, arī Salacā licenču cena nemainās – 25 eiro. Vienam makšķerniekam vienlaikus būs iespējams iegādāties 5 licences.

Salacas apmeklētājiem tāpat der zināt, ka joprojām ir neprecizitātes Salaca II nolikumā, kā rezultātā uz robežas starp Salaca I posma D zonu un Salaca II posmu ir neliels posms, kurā makšķerēt nevar. Tāpat tur ir neliels posms, kurā darbojas abu posmu licences. Vislabāk šo situāciju izpētīt aplikācijā Mana Cope pieejamajā kartē, sadaļā “Kur Copēt”.

Licenču tirdzniecības sākums Salacā 27.decembrī plkst. 9.00. Visu licenču iegāde veicama aplikācijā vai interneta vietnē “Mana Cope”, turpat arī pilnas nolikumu versijas un obligātā lomu atskaišu iesniegšana. Lomu atskaites un no tām apkopotā statistika ir ļoti būtisks elements upju apsaimniekošanas organizācijā, tādēļ aicinām pret to iesniegšanu attiekties maksimāli apzinīgi.

Turklāt, lai iesniegtu lomu atskaiti par noķertu un atbrīvotu zivi, tā nav obligāti jāsver uz svariem un jāmēra ar mikrometru – pietiek turpat upē, neizceļot zivi ārā no ūdens, pielikt pie tās makšķerkātu, uz kura jau iepriekš atzīmēti aptuvenie centimetri. Tad jau pēc garuma var noteikt arī aptuvenu zivs svaru, ar ko atskaitei pilnībā pietiek. Savukārt zivi pēc šāda mērījuma uzreiz var arī atlaist. Gan upes apsaimniekotājiem, gan dabai, gan mums pašiem ir ļoti svarīgi, lai visas atlaistās zivis pēc šādas procedūras būtu maksimāli veselas, bez gļotu slāņa, acu un žaunu bojājumiem, kādi neizbēgami rodas liekot zivi uz zemes, uz ledus, kā arī turot aukstumā.

Tāpat arī aicinām pēc iespējas samazināt fotografēšanos ar zivīm, kuras paredzēts atlaist. Katra sekunde ārpus ūdens pat pozitīvā gaisa temperatūrā samazina zivs iespēju izdzīvot. Ir jāapzinās, ka lasis pēc nārsta ir ļoti novārdzis, tas ir pavadījis upē bez barošanās vairākus mēnešus, ceļojot pret straumi neskaitāmus kilometrus. Arī pats nārsta process ir ļoti nogurdinošs. Turklāt arī pēc nārsta šīs migrējošās zivis upē nebarojas un turpina pārtikt no uzkrātajām tauku rezervēm. Saprotams, pavasarī tās ir ļoti tuvu izsīkumam. Tādēļ katra lieka darbība ar zivi krastā var būt tai liktenīga. Jo īpaši, ja atceramies mūsu upju specifiku – visas no tām ārā nākošās novārgušās zivis turpat upes grīvā gaida izsalkušie roņi. Un viņu tur ir ļoti daudz.

Saudzēsim savus zivju resursus un tie mums noteikti pateiks lielu paldies!

@ BDR Copes Lietas, G. Mucenieka foto