Rakstiet mums! Pievienojiet attēlus (vai uzticiet tos piemeklēt CL redaktoram) un mēs nodosim Jūsu vēstījumu visai Latvijas copmaņu saimei!
Svina vēsture
Svinam ir sena vēsture dažādos pielietojumos, ieskaitot ūdens caurules un santehnikas iekārtas. Šīs vēstures pirmssākumi meklējami Senajā Romā. Vēl pagājušajā gadsimtā daudzviet pasaulē pēc Romas parauga no svina izgatavoja dzeramā ūdens un kanalizācijas caurules.
Tomēr mūsdienās zināms, ka svins ir ārkārtīgi bīstams cilvēka veselībai. Pat niecīgās devās tas var izraisīt smagas veselības problēmas, jo īpaši, ja tas nonāk organismā ar dzeramo ūdeni. Tāpēc ir svarīgi saprast, kā šīs problēmas rodas un kā mēs varam sevi aizsargāt.
Kā svins nokļūst dzeramajā ūdenī?
Svins var nonākt dzeramajā ūdenī, ja svinu saturošas caurules vai santehnikas iekārtas korodē. Korozija ir ķīmiska reakcija, kas notiek, saskaroties ūdenim ar svina izstrādājumiem. Ūdens īpašības, piemēram, tā skābums vai tajā izšķīdušās vielas, veicina šo reakciju. Tāpat ir svarīga ūdens temperatūra un laiks, kādu svins ir pavadījis saskarē ar ūdeni.
Svins un cilvēka veselība
Svins var izraisīt smagas sekas cilvēka organismam. Smagākos gadījumos tas var radīt bojājumus smadzenēm, nierēm un traucēt skābekļa transportu asinīs. Bērni un zīdaiņi ir īpaši jutīgi pret svina toksicitāti, jo viņu organismi absorbē svinu ātrāk nekā pieaugušie. Pat zems svina līmenis var ietekmēt bērnu intelektuālo attīstību, izraisot mācīšanās grūtības un uzvedības problēmas. Pieaugušiem svina saindēšanās simptomi var ietvert augstu asinsspiedienu, atmiņas problēmas un reproduktīvās veselības traucējumus.
Ko mēs varam darīt?
Lai aizsargātu sevi un savu ģimeni, ir svarīgi veikt pasākumus, lai samazinātu svina klātbūtni ūdenī. Viena no efektīvākajām metodēm ir izmantot ūdens filtrus, kas sertificēti svina noņemšanai. Filtru regulāra uzturēšana un kasetņu nomaiņa nodrošina optimālu aizsardzību.
Tāpat ir ieteicams ūdeni izmantot tikai aukstu gan dzeršanai, gan ēdiena gatavošanai, jo karstais ūdens var saturēt augstāku svina līmeni. Atcerieties, ka vārot ūdeni, svins nekur nepazūd, tāpēc tas nav piemērots veids, kā attīrīt ūdeni no tajā izšķīdušā svina.
Latvijā zināšanas par svina bīstamību un nepieciešamību samazināt tā izplatību dzeramajā ūdenī nav pietiekamas, tādēļ šis jautājums būtu regulāri aktualizējams, līdz ar to uzlabojot sabiedrības veselību un drošību.
Kas jāzina makšķerniekam?
Gadu desmitiem svins tiek aktīvi izmantots makšķerēšanā. Gan kā gremds gruntsmakšķerēm un fīderiem, kā pludiņa svarojums pludiņmakšķerēšanā, kā montāžas elements spiningošanā dropšota, atvadas, džigriga un citās montāžās. Tas ir arī auklās ar svina serdi (leadcore), kādas tradicionāli izmanto karpu makšķerēšanā. Tāpat svins ir fīdera barotavās, no tā izgatavo mormiškas un bļitkas.
Daudzi no šiem inventāra elementiem dažādu negadījumu rezultātā paliek ezeros un upēs, kā arī jūrā. Tur tie korozijas rezultātā sadalās, svinam pamazām izšķīstot ūdenī.
Pat vismazākā svina koncentrācija ūdenī ir toksiska gan cilvēkam, gan zivīm, gan, piemēram, meža dzīvniekiem un mājlopiem, kas arī dzer šo ūdeni. Izmantojot uzturā šo zivju vai dzīvnieku gaļu, svins nokļūst cilvēka organismā. Nonākot šādam ūdenim dzeramā ūdens sistēmā, tā ietekme ir tikpat kritiska.
Visbeidzot, nelieli svina izstrādājumi nonāk ūdensputnu barības sistēmā, jo tie vienkārši tiek apēsti.
Ko iesākt?
Arvien vairāk ir valstu, proviņču un štatu, kuros tiek ierobežota svina izmantošana makšķerēšanā. Piemēram, Lielbritānijā makšķerniekiem ir aizliegts izmantot svina gremdus mazākus par 28g jau kopš 1987. gada. Arī Eiropas Komisija aktīvi strādā pie svina aizlieguma visos makšķerēšanas veidos.
Taču iespējas izkontrolēt šādu aizliegumu ievērošanu nav lielas, tādēļ prioritārs ir pašu makšķernieku apzinīguma jautājums – cik ļoti būtisku piesārņojumu mēs vēlamies aiz sevis atstāt? Jā, mēs esam iemācījušies savākt aiz sevis pudeles un zivju barības iepakojumus (ne visi), bet kā būs ar šo mazāk redzamo, bet ļoti toksisko piesārņojumu?
Pastāv vairākas alternatīvas svina lietojumam makšķeru montāžās.
Volframs. Šis metāls ir pat blīvāks nekā svins un no tā izgatavoti gremdi ir kompaktāki, nodrošinot tālākus un precīzākus iemetienus. Taču tas ir arī būtiski dārgāks, tādēļ pamatā ir izmantojams neliela izmēra gremdu izgatavošanā – ziemas makšķerēšanā, spininga montāžās.
Tērauds. Šis materiāls ir lētāks taču mazāk blīvs, ja salīdzina ar svinu. Gremdi, kas izgtavoti no tā, būs izmērā lielāki. Makšķerēšanā ir pietiekoši daudz veidu, kuros metiena distance nav tik izšķiroša un tādēļ tērauda gremdu izmantošana ir pilnībā efektīva.
Kompozītmateriāli un keramika. Šie materiāli ir pietiekoši smagi un videi nekaitīgi, taču atsevišķos risinājumos tie ir mazāk izturīgi. Arī izmaksas ir daudz mazākas nekā volframam, tādēļ šie risinājumi ir efektīvi izmantojami gruntsmakšķerēm.
Betons, akmeņi un dabīgie materiāli. Arī šie nebūs tik blīvi, kā svins, no tiem izgatavotie gremdi būs lielāki izmērā. Taču tie ir lēti un, galvenais, videi absolūti nekaitīgi risinājumi.
Noslēgumā
Eksperimentē ar alternatīvām, uzkrāj zināšanas, seko līdzi jaunumiem un likumu izmaiņām.
Pāreja uz svina alternatīvām var šķist sarežģīta, bet tā ir neizbēgama nākotnes perspektīva, lai aizsargātu dabas resursus un saglabātu makšķerēšanas tradīcijas nākamajām paaudzēm.
@ BDR Copes Lietas, publicitātes un A. Šteinburga foto
Pajaat
tad kad volframs maksaas tikpat cik tagad svins tad varees runaat