Rakstiet mums! Pievienojiet attēlus (vai uzticiet tos piemeklēt CL redaktoram) un mēs nodosim Jūsu vēstījumu visai Latvijas copmaņu saimei!
Jaunā lašu un taimiņu copes sezona ir tepat degungalā. Mēs, protams, varam sūdzēties, ka krītošo lašu makšķerēšana nav īsti tas, un pareizāk būtu ķert svaigas, tikko no jūras nākošas zivis. Taču no otras puses, pasaulē ir ļoti daudz vietu, kur par šādu luksusa klases izklaidi kā krītošo lašveidīgo cope savvaļas upē var tikai sapņot. Arī par zivju populācijām mums īsti nav pamata žēloties, jo īpaši runājot par taimiņiem. Visbeidzot un varbūt pat galvenais – jau pavasarī mūsu upēs atkal nāks iekšā spožie – svaigi taimiņi, kurus interesē nevis nārsts, bet gan iespējas baroties mūsu upēs. Līdz ar to sezona kopumā sanāk gana interesanta un saturīga. Tiem, kas stāsta, ka ārzemēs, lūk, krītošos lašus neviens neķer, nav īsti taisnība. Tos ķer, sauc par ķeltiem un vienmēr saudzīgi atlaiž, lai dodas atpakaļ uz jūru, tur pieņemas svarā un izmērā un pēc pāris gadiem atgriežas upē jau kā cienījamas trofejas. Taču fotografēties un lielīties soctīklos ar šādu lomu tiešām nav pieņemts. Tiek uzskatīts, ka ķelti ķeras kā “piezveja” tiem makšķerniekiem, kas agrā pavasarī cer uz pirmajiem no jūras ienākušajiem lašiem. Arī mums neviens neliedz tā domāt.
Pie mums iesakņojies uzskats, ka labākais copes veids šai sezonai ir spinings. Lomi uz šo metodi patiešām ir labi, taču mēdz būt reizes un apstākļi, kad ne mazāk veiksmīgi var darboties ar mušiņmakšķeri. Ja tavs cerību horizonts ir nedaudz augstāks, ja vēlies izmēģināt ko jaunu, gūt sen aizmirstas emocijas, kā arī varbūt nedaudz pagatavoties “īstajai” lašu sezonai, šis ir īstais brīdis apsvērt divrocīgā mušiņkāta iedarbināšanu.
Ja tāds lēmums ir pieņemts, viens no pašiem pirmākajiem jautājumiem, uz kuru nāksies atbildēt – vai tu copēsi Scandi vai Skagit stilā. Pirms neesi atbildējis uz šo jautājumu, uz veikalu pēc inventāra labāk nedoties – nopirksi kaut ko lieku kā likts. Tādēļ ir vērts nedaudz iedziļināties un saprast šo atšķirību, kas nezinātājam ar neapbruņotu aci vispār nav pamanāma.
Mazliet vēstures
Tradicionāli lašu copi ar divrocīgo mušiņmakšķeri sauc par Spey stila makšķerēšanu, pateicoties britu upei ar tādu pat nosaukumu, kur tā ir dzimusi. Taču šis stils pēdējo trīs gadu desmitu laikā ir devis vietu diviem citiem novirzieniem, kas izrādījušies gan efektīvāki, gan vieglāk apgūstami. Scandi stils ir dzimis Skandināvijā, kur slavenajās seklajās lašupēs vasaras vidū tiek ķerti patiešām skaisti lomi. Savukārt Scagit stils nāk no Klusā okeāna piekrastes Amerikas ziemeļrietumos, kur plūst upe ar šādu nosaukumu. Tur pamatā tiek ķerti stīlhedi, kas ir lašveidīgā zivs, līdzīga varavīksnes forelei un izaug gana liela. Tur ir nepieciešams ķert ar lielām mušām lielākos dziļumos un Skagit stils nozīmē tieši to. Mūsdienās arī Skandināvijā, jo sevišķi Zviedrijas upēs, kas ietek Baltijas jūrā, lielāko sezonas daļu populārs ir Skagit stils. Vienlaikus Amerika arvien aktīvāk iepazīst Scandi un atklāj, ka arī tā var ķert stīlhedus.
Galvenās atšķirības.
Jāatzīmē, ka nav precīzi novilktas līnijas par to, kur tieši beidzas Scandi un sākas Scagit stils. Mūsdienās inventāra ražotāji piedāvā risinājumus abiem pietiekoši plašā diapazonā, ļaujot daudzām lietām pārklāties. Ja profesionālam mušotājam tas paver neierobežotas elastības iespējas, tad iesācējam orientēties šajos džungļos bez padoma ir nereāli. Tādēļ ir vērts apgūt pamatu pamatus.
Copes apstākļi. Jau minējām, Skagit stils ir vairāk piemērots makšķerēšanai dziļākās vietās, bet Scandi – seklākās plašākās upēs.
Mušas. Scandi stilā parasti izmanto mazākas un vieglākas mušas, copējot dzidrā ūdenī tā virsmas tuvumā. Skagit stilā izmanto lielākas un smagākas mušas, kuras ātrāk grimst un ir vieglāk pamanāmas duļķainākā un tumšākā ūdenī. Taču Skagit stilā bez problēmām var makšķerēt arī ar mazām mušām.
Metiena tehnika. Skagit tehniku iemācīties ir vieglāk. Laba skolotāja pavadībā to var apgūt vienas dienas laikā. Copes gidiem ir mīļš teiciens, ka Skagit var iemācīt pat mērkaķim. Savukārt, lai apgūtu Scandi tehniku, būs nepieciešams ieguldīt mazliet vairāk laika treniņu procesā, un, iespējams, arī inventārā.
Metiena apstākļi. Scandi stila metienam ir nepieciešams vairāk telpas makšķerniekam aiz muguras. Skagit stils ir piemērotāks, ja aiz muguras ir krūmi, stāva krauja vai citi šķēršļi. Tāpat Skagit auklu būs vieglāk savaldīt stiprākā vējā.
Mīnusi. Viss būtu pārāk skaisti, ja mīnusu nebūtu. Tie ir. Scandi stila galvenais mīnuss – ar to praktiski nav iespējams mest lielas un smagas mušas. Savukārt Skagit stila lielākais trūkums ir tas, kas tas rada ūdenī vairāk trokšņa – gan paša makšķernieka tuvumā, gan auklai metienā “piezemējoties” ūdenī.
Mūsu upes.
Atgriežoties uz zemes, jeb pareizāk sakot mūsu Salacā, Gaujā vai Ventā, ar 90% pārliecību praktiski katram iesācējam ir rekomendējams Skagit stils.
Tas būs universālāks, vienkāršāk apgūstams un pielāgojams tiem apstākļiem, kādi pie mums dominē. Un jā, ar laiku varbūt arī pamanīsi šo upju krastos mušotājus, kas eleganti strādā Scandi stilā, taču zini – tas ir daudzu gadu treniņa rezultāts.
@ BDR Copes Lietas. A.Rudzinska, G. Mucenieka foto