Stintes, karsts alus un 150 puspliku peldētāju

Palangā jau septīto reizi notika svētki, kuros goda vieta ierādīta stintēm – zivīm, kuru dēļ arī pie mums kanāla ledus makšķernieku nosēts. Liela daļa no tiem – lietuvieši. Tad kāpēc neaizbraukt paskatīties, kā viņi godina stintes.

Stintes

Palangā ielas pilnas ar cilvēkiem, un ir neiespējami novietot automašīnu kaut kur tuvumā J. Basanaviča ielai, kur svētki notiek. Šī iela, kura pirms aptuveni četriem pieciem gadiem piedzīvoja vērienīgu atjaunošanu, Palangā ir īsta Dieva dāvana – tur notiek visas pilsētā rīkotās aktivitātes. Arī stinšu svētki.

To, ka šo svētku viens no galvenajiem akcentiem ir tieši ēdieni no stintēm, biju jau dzirdējusi. Nu beidzot jāredz un jāizbauda. Un tur jau tie ir! Pirmais krodziņš pašā ielas sākumā ar nosaukumu "1925". Tas tāpēc, ka restorāns šajā gadā celts un, kā stāsta tā saimnieks Vits Veiss, savulaik tas bijis pirmais restorāns Palangā.

Uz ielas iznestas pannas, katli, kūpinātavas un citas saimnieciskas lietas, un svētku viesu ēdināšana iet uz nebēdu. "Man nav laika ar jums runāties," saka viens no pavāriem – solīda izskata sirms kungs – un bīda mani tālāk pie saimnieka. "Tas ir mans draugs dakteris," smejas Vits. "Atnāca palīgos, saviem spēkiem vien netiekam šodien galā." "Es arī pagājušogad te nostrādājos no agra rīta līdz vēlam vakaram," mums pievienojas turpat blakus stāvošs kungs sarkanā virsjakā. Un paironizē: saimnieks par to neesot samaksājis ne lita. Tas izrādās Lietuvas Iekšlietu ministrs Raimunds Palaitis. Viņš ir no Palangas, savulaik bijis šīs pilsētas mērs, šoreiz atbraucis uz svētkiem un atklāj, ka viņam vislabāk patīk ceptas stintes ar skābētiem kāpostiem. Vēlāk speciāli pēc viņa ieteikuma arī es to pagaršoju. Tiešām gardi! Tikmēr ministra kundze Vilija man klusi pie auss pačukst, ka vīriešiem vajagot ēst stintes, jo tās uzlabojot potenci.

Ēdieni no stintēm nopērkami visos krodziņos visas ielas garumā. Tiesa gan, izvēle diezgan vienveidīga: kūpinātas, miltos apviļātas, eļļā ceptas un zivju zupā. Arī zupu nogaršojam. Ne ar ko īpaši tā neatšķiras no zivju zupas, kas vārīta no citām zivīm, tikai, kā teica kāda krodziņa saimniece, stintes ir mazas un vajag ļoti daudz. Zupa garšīga, aromātiska un sātīga, tikai viena bēda – tā mazā zivtiņa tur iekšā ar visu asaku un ķeckājies nu, nostrebjot zupu no asakām. Un vēl kāda nianse – bāleliņi lietuvieši, izplatot informāciju par gaidāmajiem svētkiem, bija mazliet samelojušies, solot, ka viena porcija ar 5 ceptām stintēm maksā vienu latu. Tā maksāja 2 latus.

Bet kāpēc tieši stinšu svētki? Palangas Kultūras centra direktors Stasjulis Nerijus skaidro: "Mēs sapratām, ka cilvēku piesaistīšanai ir jāizmanto rudens, ziema un pavasaris, jo vasarā mums te cilvēku netrūkst. Un tā nu mēs rīkojam dažādus svētkus. Šos izdomājām, redzot, cik liela interese makšķerniekiem ir par stintēm – kāpēc to neizmantot?" Šo septiņu gadu laikā svētki ir iemantojuši popularitāti visā Lietuvā. Un pāris reizes padzirdējām arī latviešu valodu. Tam piekrīt arī mans sarunas biedrs, piesaucot vēl vienus populārus svētkus septembrī. "Tie ir galda svētki," viņš stāsta. "Tad mēs visas ielas garumā noliekam tūkstošiem galdu, aicinām pie tiem ļaudis un darām visu, ko pie galda dara: ēdam, dzeram, spēlējam galda spēles, runājamies un tā tālāk, arī uzdejojam. Tā ka septembrī brauciet ciemos!"

Karsts alus

Kad vēders pilns, vajadzētu padzerties. Ko jums, lūdzu – tēju, kafiju, karstvīnu vai ... – un man mute paliek vaļā: karsts alus! Ar medu vai ar avenēm? Saku krodziniekam, ka pirmo reizi kaut ko tādu redzu. "To nav jāskatās, bet jānoprovē," viņš man paskaidro. Ko nu? Neiešu taču skaidrot, ka nedzeru alu, tāpēc mēģinu izprašņāt, vai šis nedzirdētais dzēriens ir kāda lietuviešu tradīcija. "Nē, vienkārši tāpēc, ka auksts laiks." Šodien vienā vietā vien esot pārdoti 100 litri šā karstā dzēriena. Izmantojot to, ka mūsu kompānijā ir cilvēki, kas alu dzer, es arī mazliet nogaršoju, un visi kopā vienbalsīgi atzīstam: labs! Mums labāk patīk tas ar avenēm, kas ir saldāks. Viens no mūsējiem vēlāk mājās pamēģina pats pagatavot karsto alu ar medu un atzīst, ka labs, tikai nevajag žēlot medu.

Tā krietnāk iemalkojuši karsto alu, noskatījušies dažādos priekšnesumus un piedalījušies citās jautrībās, svētku svinētāji pirms krēslas vēl ļaujas ēšanas sacensībām. Jāēd, protams, nekas cits kā stintes. Tikai trīs zivtiņas, bet tās jāapēd gan pēc iespējas ātrāk, gan arī – tīrāk.

Bet no paša rīta bijušas arī stinšu makšķerēšanas sacensības. Piedalījušās 20 komandas, katrā pa diviem makšķerniekiem – visas no Lietuvas. "Un no Latvijas, no Liepājas nevienas?" nobrīnos. "Vai tad latvieši makšķerē stintes?" kāds lietuvietis atmet ar roku. "Uz jūsu Liepājas kanāla ledus vieni vienīgi lietuvieši!"

150 puspliku peldētāju

Pulksten 15 jūrā pie tilta ikviens ir aicināts pievienoties ziemas peldētājiem – roņiem. Lietuvā un jo īpaši Palangā šī kustība ir ļoti populāra. Bet šajā dienā īpaša reize – uz kopīgo peldēšanu sapulcējušies roņi no visas Lietuvas. "Ap 150 cilvēku," precizē Lietuvas Veselīga dzīvesveida savienības prezidents Dainis Kepenis. Tā atrodas Palangā un šajā dienā atzīmē savu 20.gadadienu, un plikņu peldēšanās priekšnesumam ir neiedomājami liela piekrišana.

Esam jau gandrīz sasnieguši mērķi, kad ar saucieniem pievienoties, svilpieniem un dziesmām pludmalē izskrien roņi. Sastājušies aplī, ko ieskauj silti saģērbušies skatītāji skaitā vismaz trīsreiz vairāk nekā peldētāji, viņi met drēbes nost, veic nelielu iesildīšanās rituālu un aidā! – jūrā. Kliedzieni spiedzieni, sajūsmas saucieni no abām pusēm – gan ūdens, gan krasta.

Un tad jau viņi ir ārā un gatavi dalīties iespaidos: super, ideāli, fantastiski! Zobārste Zita no Viļņas pastāsta, ka viņa ir ronis jau 18 gadu. Iesākums bijis pie Daiņa. Sievietei bijušas tik smagas veselības problēmas, ka operācija neizbēgama. Un tad viņa uzzinājusi par Veselīgā dzīvesveida savienību. "Sākumā tam visam neticēju, bet tagad zinu, ka pret slimību var cīnīties arī ar aukstumu," smejas Zita. Viņai sekojusi mamma, kurai ir jau 90 gadu un kura joprojām ziemās peldas. Tikmēr Dainis pats pastāsta, ka viņam esot ap 30 tūkstošiem audzēkņu. Sākumā bijuši deviņi. Uz viņa vadīto desmit dienu ilgo Veselīga dzīvesveida skolu braucot arī no Latvijas.

Roņu šovs beidzies, un atgriežamies svētku ielā. Tur dzīres joprojām sit augstu vilni. Kad pulkstenis tuvojas jau sešiem vakarā, pošamies mājās, bet vietējie svinētāji vēl nedomā izklīst. "Svētki ir izdevušies," secina Stasjulis Nerijus, un mums arī tā šķiet.