Rakstiet mums! Pievienojiet attēlus (vai uzticiet tos piemeklēt CL redaktoram) un mēs nodosim Jūsu vēstījumu visai Latvijas copmaņu saimei!
2025. gada Latvijas čempionāts makšķerēšanā ar fīderi sāksies pavisam drīz. Šogad cīņas solās būt tik asas, kā nekad- pieteikts ir krietni lielāks komandu skaits, arī balvas solās būt vēl vērtīgākas. Tomēr pats galvenais - tikai un vienīgi šajās sacensībās tiek izcīnīts Latvijas čempiona tituls.
Gatavojoties čempionāta pirmajam posmam, noteikti ir vērts palūkoties atpakaļ uz 2024. gada fīdersporta sezonu.Tā nu ir galā, uzvarētāji noskaidroti. Reportāžas par katru posmu bija lasāmas copeslietas.lv, LMSF mājaslapā lmsf.lv, kā arī citās vietnēs. Šajā rakstā piedāvāju pārskatu par katru posmu un aizvadīto sezonu no sava skatu punkta.
Cilvēkiem, kas seko līdzi fīdersportam, nav noslēpums, ka pēdējos gados galvenā cīņa par godalgām pamatā notika starp 3 komandām – VVA MatchPro-1, OK Cope Sport Graundbaits un CMS Copes Nams. Izņēmums bija tikai pagājušais gads, kad VVA MatchPro-1 pēc 2022. gadā izcīnīta čempionu titula nolēma paņemt atpūtas pauzi.
Toties šis gads solījās būt spraigs. Pieteicās jauna daudzsološa komanda FT Riga NGT, un savā zelta sastāvā ierindā atgriezās VVA MatchPro-1. Tāpat pēc veiksmīgās 2023. gada sezonas sīvāku konkurenci varēja gaidīt no ilggadējiem sacensību dalībniekiem Feeder.lv. Līdz ar to 2024. gada sezonu daudzi gaidīja ar lielu interesi.
1. posms – Ako, Daugava
Pie Ako pieminekļa jau vairākus gadus tiek organizēts VVA Baltijas kauss un nu jau otro gadu pēc kārtas arī Latvijas čempionāts fīdermakšķerēšanā.
Sportistu domas par šo trasi atšķiras. Daudziem tā nepatīk, jo, viņuprāt, izšķiroša nozīme šeit ir izlozei. Es teiktu, ka tas ir pārspīlēti. Nenoliedzami, kā jebkurā sacensību vietā, šeit ir potenciāli labāki sektori. Un ir arī tādi, kuros neviens nevēlas ielozēties. Tomēr sacensību pieredze rāda, ka šķietami sliktā vietā arī var uzrādīt labu rezultātu.
Šis gads bija tieši tāds. Kā piemēru varu minēt savu otro sacensību dienu. Tiku sektorā B3, kas pēc treniņiem un pirmās dienas nešķita īpaši labs, bet galvenie konkurenti nonāca potenciāli daudz labākās vietās. Daži copmaņi pirms starta jau izteica man līdzjūtības vārdus. Tomēr drīz vien izrādījās, ka zivis ir pienākušas arī zonas sākuma sektoros, kā rezultātā man izdevās noķert skaistus brekšus un uzvarēt zonu.
Kopumā mūsu komandai CMS Copes Nams Ako Daugavas posms līdz šim ir bijis visērtākais. Droši vien tas visvairāk atbilst mūsu makšķerēšanas stilam, kurā visu izšķir precīza taktisko vadlīniju izpilde, nevis kustību ātrums. Liela nozīme ir gan makšķerēšanas distancei, gan barībai un tās sagatavošanai, gan arī pareiziem dzīvajiem komponentiem pareizā apjomā.
Šajā vietā trīs gadus pēc kārtas esam uzvarējuši VVA Baltijas kausā, kā arī pagājušā gada Latvijas čempionātā, tāpēc šim posmam gatavojāmies ļoti nopietni. Galvenais uzdevums bija ne tikai uzvarēt, bet iekrāt pēc iespējas lielāku punktu pārsvaru pār tuvākajiem konkurentiem. It īpaši tāpēc, ka turpmākie posmi mums varēja sagādāt grūtības.
Mazais Ansis, Rubene
AB Dambis, Rīga
Kopumā šis gads zivju uzvedības un līdz ar to izvēlētās taktikas ziņā neatšķīrās no iepriekšējiem – mūsu komanda pamatā koncentrējās uz brekšiem tālajā distancē (40–60 m), kas abas dienas mums izdevās diezgan labi. Pirmo posmu uzvarējām, iekrājot 23 punktus. Otro vietu izcīnīja OK Cope Sport Groundbaits-2 ar 38 punktiem. Sliktāk veicās sīvākajiem konkurentiem – kluba OK Cope vadošajai komandai OK Cope Sport Groundbaits. Tā piedzīvoja kritienus vairākās zonās un rezultātā iekrāja 42 punktus un 3. vietu posmā.
Man šķita, ka treniņos OK Cope sportisti ļoti labi tika galā ar sīkzivju ķeršanu tuvajā distancē (līdz 15 metriem), kas varēja nodrošināt labu komandas rezultātu. Jāatzīst, tas mūs darīja bažīgus, jo treniņos nebijām pienācīgi novērtējuši šo distanci. Tomēr sacensību dienās arī OK Cope Sport Groundbaits izšķīrās par labu šeit ierastajai taktikai un pamatā ķēra brekšus tālajā distancē. Tas mani nedaudz pārsteidza.
Runājot par otru konkurentu – VVA MatchPro-1, iespējams, izlaistā sporta sezona neļāva pietiekami viegli iekļauties sacensību ritmā. Vairākiem sportistiem neizdevās gana stabili nostartēt abas dienas. Līdz ar to ar 47 punktiem komanda palika 4. vietā.
2. posms – Rubene, Mazais un Lielais Ansis
Rubenes Anšu posms vasaras sākumā nu jau ir kļuvis par fīdersporta tradīciju – visiem labi zināms ūdens. Šajā posmā pārsvarā uzsvars tiek likts uz breksēnu vai raudu ķeršanu uz ātrumu. Reizēm sportistu taktiskos zīmējumus izjauc pirms sacensībām ielaistās karpiņas. Tās mēdz kādu laiku uzturēties ielaišanas vietā vai sekot siltā ūdens slānim, kuru vējš mēdz aizpūst no vienas ūdenstilpes malas uz otru. Tādējādi makšķerēšana kļūst neprognozējama un atsevišķos gadījumos pat nedaudz negodīga, respektīvi – ļoti nozīmīga kļūst izloze.
Runājot par taktiku, primāri komandas ķer breksēnus svarā no 100 līdz 300 gramiem. Šajā gadījumā tā ir distance no 35 līdz pat 50 metriem. Neskatoties uz lielo attālumu, ar šāda izmēra zivīm salasīt lielu kopsvaru ir visvienkāršāk.
Gadījumos, kad brekši neķeras pietiekami raiti, alternatīva ir raudas tuvajā distancē jeb 6–18 metru attālumā. Vidējais raudas izmērs šajos ūdeņos gan ir neliels – galvenokārt 30–70 grami. Šad tad gan trāpās lielāki eksemplāri. Tomēr, velkot raudas pietiekami ātri, atsevišķās zonās tā var kļūt arī par uzvaras taktiku.
Šāda veida makšķerēšana, ko mēs parasti saucam par tempa copi, prasa īpašu sagatavotību. Gan inventāram, gan sportista sagatavotībai šajā gadījumā ir izšķiroša nozīme. Viss jādara ātri un precīzi, bez liekām kustībām. Ir jāpanāk, ka zivs ņēmiens seko dažas sekundes pēc barotavas nokrišanas uz grunts, un copju realizācijai jābūt ļoti labai. Tas tiek panākts, piemeklējot atbilstoša garuma pavadas un optimālas formas un izmēra āķus. Būtiska ir arī barošanas intensitāte un apjoms. Uz izmaiņām zivju uzvedībā ir jāreaģē zibenīgi. Vārdu sakot – sportista galvenais uzdevums ir noturēt vienmērīgi augstu makšķerēšanas tempu piecu stundu garumā.
Parasti šādi ātrie posmi ir bijuši veiksmīgāki OK Cope Sport Groundbaits un VVA MatchPro-1. Tāpēc rēķinājāmies, ka šajā reizē mēs konkurentiem varētu arī zaudēt kādus punktus. Tomēr tas nenotika! Mums atkal izdevās labs starts un tika izcīnīta ļoti svarīga uzvara.
Runājot par savu startu, varu teikt, ka tas nebija slikts. Tomēr iekrāto punktu ziņā sliktākais no visiem posmiem. Pirmajā dienā 50 metru distancē labi ķērās breksēni. Lielas kļūdas nepieļāvu, tomēr paliku zonā otrais, jo tās otrā galā individuāli startējošajam Armandam Ūbelim pieteicās lielāki brekši un trāpījās arī bonuss – karpiņa. Viņš arī izcīnīja uzvaru zonā.
Savukārt otrā dienā manā zonā breksēnu apetīte bija krietni apsīkusi. Ņēmienus bieži vien nācās izgaidīt divas minūtes vai pat ilgāk. Zināju, ka Vjačeslavs Fedorjaks no OK Cope Sport Groundbaits-2 tuvajā distancē labā tempā lasa raudas, tomēr pietrūka precīzas informācijas par vidējo zivs izmēru. Tādējādi kļūdījos aprēķinos un pieņēmu nepareizu lēmumu – turpināju vilkt kaprīzos breksēnus. Rezultātā zonā paliku trešais un summā ar pieciem punktiem sestais posmā.
Pēc diviem posmiem mūsu komanda bija iekrājusi 28 punktu pārsvaru pār tuvākajiem sekotājiem. Raugoties uz iepriekšējo gadu rezultātiem un spriežot pēc matemātiskiem aprēķiniem, sapratām, ka komandu ieskaitē čempionu tituls faktiski jau ir izcīnīts, jo divos posmos sadeldēt 28 punktu deficītu konkurentiem bija gandrīz neiespējami. Tomēr makšķerēšana paliek makšķerēšana – varējām uzelpot, bet ne atslābt.
Otrajā posmā par sensāciju parūpējās Latvijas čempionāta jaunpienācējs Iļja Ļihins – sportists no Ukrainas, kurš pārstāv komandu FT Riga NGT. Iļja Rubenes posmā izcīnīja uzvaru individuālajā ieskaitē, bet sezonas kopvērtējumā ierindojās 11. vietā. Tas debitantam Latvijas čempionātā ir patiesi vērā ņemams sasniegums.
3. posms – AB dambis, Daugava
Posms AB dambī bija lielais nezināmais, kas varēja mainīt komandu un individuālo sportistu izkārtojumu kopvērtējuma tabulā. Līdz šim AB dambī bija norisinājušās tikai A līgas sacensības un atsevišķu klubu organizēti mazāka mēroga pasākumi. Latvijas čempionāts šajā vietā aizritēja pirmo reizi, tāpēc tas noteikti bija viens no gaidītākajiem posmiem.
Kopumā vieta ir ļoti interesanta un perspektīva. No sportiskā viedokļa, trase ir ideāli piemērota sacensībām. Tai ir taisna krasta līnija, gandrīz vienmērīgs dziļums un pietiekami daudz zivju. Tādējādi tiek nodrošināti līdzvērtīgi apstākļi visiem sportistiem.
Šis posms mūsu komandai sagādāja vislielākās grūtības. Dažādu iemeslu dēļ ilgi nevarējām atrast optimālo pieeju. A līgas sacensības un treniņu rezultāti liecināja par to, ka pamatā būs jāķer dažāda izmēra pliči un breksēni distancē no 40 līdz 50 metriem. Tomēr treniņos sekmes bija mainīgas. Risinājumi, kas strādāja vienā treniņā, nebija īsti efektīvi citā. Ātri izdevās tikt skaidrībā tikai ar dzīvo komponentu. Toties par barības sastāvu, konsistenci, barošanas apjomu un distanci bija daudz jautājumu.
Tikai pēdējā piegājienā izdevās kaut cik izprast Daugavas zivju uzvedību un preferences, bet nianšu noslīpēšanai bija jau par vēlu. Papildus tam sacensību dienās lielā skaitā bija pienākušas pieklājīga izmēra vimbas. Paradoksāli, bet dažiem sportistiem tas pat sagādāja grūtības, jo pēc Makšķerēšanas noteikumos atļautās septiņu zivju normas noķeršanas tās turpināja čakli pieteikties, tādējādi traucējot ķert citas zivis.
Šajā etapā visos treniņos un sacensībās kopumā dominēja VVA MatchPro-1. Rezultātā šī komanda likumsakarīgi posmu beidza ar uzvaru. Īpaši savu līdera statusu tā apliecināja otrajā dienā, kad uzvarēja trīs zonas no četrām un vienā izcīnīja 2. vietu. Gandrīz perfekts starts, kas komandai kopvērtējumā ļāva pakāpties uz 2. vietu.
Pēc šī posma līderu secība kopvērtējuma tabulā bija šāda: CMS Copes Nams – 75 punkti, VVA MatchPro-1 – 95 punkti, OK Cope Sport Groundbaits – 102.
Skatoties retrospektīvā, man šis posms izrādījās izšķirošs cīņā par čempiona titulu individuālajā ieskaitē.
Pirmajā dienā izloze salika mūs blakus ar Niku Feldmani. Vienā brīdī man bija pieķērusies vimba, kas, mērot uz pavadu maka atzīmēm, bija precīzi 30 centimetrus gara. Tieši tajā brīdī tiesnesis, kurš varēja ar mērlenti zivi nomērīt un apstiprināt, ka tā ir ņemama, bija aizgājis uz citu zonu. Baidoties, ka atzīmes uz pavadu maka varētu būt neprecīzas un tādējādi zivs varētu izrādīties zemmēra (tas nozīmētu rezultāta anulēšanu), nolēmu negaidīt tiesnesi un vimbu atlaidu.
Ja reiz Mērfija likumi kaut kur strādā nevainojami, tad tā noteikti ir sporta makšķerēšana. Rezultātā ļoti spraigā un līdzvērtīgā cīņā Niks mani apsteidza par 50 gramiem, kas šajā dienā liedza man ieņemt 1. vietu zonā. Kā izrādījās vēlāk, šis neveikli zaudētais punkts izšķīra arī čempiona titula likteni. Tāds nu ir makšķerēšanas sports.
4. posms – Berģi, Juglas kanāls
Juglas posms pēdējos gados ir viens no ražīgākajiem. Pārsvarā lomos ir dažāda izmēra raudas, pliči, dažreiz trāpās pieklājīga izmēra asari. Šogad divās sacensību dienās sportisti noķēra vairāk nekā 600 kilogramus zivju. Visas, protams, tika atlaistas.
Tomēr tai pašā laikā tas ir arī viens no negodīgākajiem posmiem jeb tāds, kur izlozei ir daudz lielāka nozīme nekā citur. No četrām zonām tikai B varētu uzskatīt par vienmērīgu, kurā neviens sektors sportistiem nesniedz būtiskas priekšrocības. Apmierinoši apstākļi ir arī D zonā, lai gan parasti sākuma sektoros zivis tomēr ir mazākas nekā pēdējos. Turpretī A un C zonā ir izteikts sektoru sadalījums labajos un sliktajos. Komandu ieskaites gadījumā tas nav tik izšķiroši, jo divu dienu summā izlozes ietekme parasti izlīdzinās. Tomēr individuālajā ieskaitē, kad sacenšas līdzvērtīgi sportisti, vietas priekšrocība var izšķirt daudz.
Kopumā šis bija tipisks ātrvilkšanas posms, kurā svarīgi ir ātri realizēt zivis. Papildus tam bija jāmēģina šķirot zivis – ķert lielākās, nevis visas pēc kārtas. Viens no paņēmieniem bija kukurūzas izmantošana par ēsmu. Tomēr tas nestrādāja vienlīdz labi visos sektoros. Lielo raudu koncentrācija dažādās kanāla vietās atšķīrās.
Tā kā mūsu komanda CMS Copes Nams izgāja uz startu ar 20 punktu pārsvaru, jutāmies diezgan pārliecināti par gala iznākumu. Galvenā cīņa bija gaidāma individuālajā ieskaitē, tāpēc detalizētāk pastāstīšu tieši par to.
Šogad spraigākā cīņa par čempiona titulu izvērtās starp mani un Ivanu Daņilovu. Pēdējā posmā uz startu izgājām ar vienādu punktu skaitu un 5 punktu pārsvaru pār tuvākajiem sekotājiem. Bija skaidrs, ka individuālā meistarība šajās sacensībās nebūs vienīgais izšķirošais faktors. Kā jau minēju iepriekš, liela loma bija zonu un sektoru izlozei, kā arī savstarpējam sportistu izvietojumam zonā.
Pirmās dienas izloze deva Ivanam A5. Labs sektors. Vēl no vadošajiem sportistiem A zonā tika arī Krišjānis Lisovskis un Edvīns Šļubovskis. Spēcīgi konkurenti, bet abiem sliktāka izloze. It īpaši Krišjānim, kurš dabūja strādāt A2. Makšķerēšanu tur apgrūtina gan daudzi zemūdens šķēršļi, gan mazāka zivju koncentrācija. Ar šādu starta konfigurāciju Ivana uzvara jau bija gaidāma.
Es par pirmās dienas izlozi arī nevarēju sūdzēties. Ielozējos C6, kas droši vien bija absolūti labākais sektors visā trasē. To apliecināja arī rezultāts. Uzvarēju zonu ar lielāko sacensību svaru jeb nepilniem 17 kilogramiem. Lomu pamatā sastādīja pieklājīga izmēra raudas. Tātad pēc pirmās sacensību dienas joprojām neizšķirts.
Ar nepacietību gaidīju nākamo dienu. Otrajā dienā Ivans ielozējās B zonā. Savukārt es atkal C. Bija viegli prognozēt, ka B zonā ar lielu varbūtību uzvarēs Ivans, jo tajā nebija ne izteikti sliktu, ne labu sektoru. Plus vadošie sportisti, kas tempa copē Ivanam būtu varējuši sastādīt konkurenci, nonāca citās zonās. Savukārt man atlika cerēt uz labu izlozi C zonā (vēlams – C6, C7 vai C8), jo mums abiem derēja tikai uzvara. Šoreiz nonācu C9, kas nebija sliktākais variants. Taču par lielāko izaicinājumu kļuva cīņa ar Niku Feldmani, kurš ielozējās C8 jeb pēdējā labajā sektorā.
Zinot visu sportistu līmeni un arī viņu lokāciju sektoros, iznākums bija viegli prognozējams. Apzinājos, ka Nikam, visticamāk, zaudēšu. Papildus tam grūtības varēja sagādāt arī sportisti C6 un C7 sektorā.
Sacensības aizvadīju pietiekami labi. Ātri pielāgojos jaunajiem apstākļiem, jo zivju uzvedība otrajā dienā bija mainījusies. Parasti šajā posmā tiek izmantots daudz smalcinātu balto tārpu vai pinku. Šoreiz smalcināts dzīvais komponents piesaistīja maili, kas traucēja ķert raudas. Tāpēc nācās izmantot tīru barību.
Saskaņā ar raneru informāciju katru stundu vilku par 15–20 zivīm vairāk nekā Niks, diemžēl vidējais to izmērs manā sektorā bija krietni mazāks. Arī kukurūza nelīdzēja – cope bija ilgāk jāizgaida, bet tik un tā beigās pieķērās tāda paša lieluma zivs. Līdz ar to Niks uzvarēja zonu ar 13,010 kilogramiem, es paliku 2. vietā ar 11,540 kilogramiem – tādējādi es zaudēju ārkārtīgi svarīgu punktu. Ivans Daņilovs uzvarēja B zonā un tādā veidā nodrošināja sev 2024. gada čempiona titulu.
Individuālajā ieskaitē gan posmā, gan sezonas kopvērtējumā uzvaras laurus plūca Ivans Daņilovs, otrais – Raitis Kozlovskis, trešais – Niks Feldmanis. Komandu ieskaitē krasi pavērsieni nenotika. Zeltu izcīnīja CMS Copes Nams, sudrabu nosargāja VVA MatchPro-1, kas tūlīt aiz sevis atstāja OK Cope Sport Groundbaits.
Dažos vārdos par 2025. gada izlasi
Beigās noteikti jāpasaka daži vārdi par nākamā gada izlases sastāvu. Līdz šim vairākkārt sportistu vidū raisījusies diskusija par to, ka starptautiskās sacensībās dažādu iemeslu dēļ valsti ne vienmēr pārstāv spēcīgākie sportisti. Tad atļaušos teikt, ka nu reiz tas ir noticis – uz pasaules čempionātu 2025. gadā, kas norisināsies Lietuvā, dosies spēcīgākā un pieredzes bagātākā izlase visā līdzšinējā fīdermakšķerēšanas disciplīnas pastāvēšanas vēsturē.
To veidos trīs vadošo Latvijas klubu pārstāvji – Ivans Daņilovs (VVA), Raitis Kozlovskis (CMS), Niks Feldmanis (OK Cope), Vitālijs Miņkovs (VVA), Krišjānis Lisovskis (OK Cope) un Edvīns Šļubovskis (CMS). Visi viņi ir vismaz divkārtēji Latvijas čempioni un 4 no 6 arī individuālajā ieskaitē. Visiem ir starptautisko sacensību pieredze.
Labāku sastāvu šobrīd būtu grūti iedomāties. Atliek vien cerēt, ka mums izdosies izveidot spēcīgu, saliedētu, uz kopīgu rezultātu orientētu komandu. Tad iespējams kļūs viss.
Raitis Kozlovskis
Foto: Jānis Ti, Kristīne Peisniece, Aivars Rudzinskis
3.posmā ar to vimbu- ja būtu sava lente, tad jau būtu ok, ne? Milimetri taču neatšķiras savai un tiesneša lentei- tas jau nav kā spiningošanas sačos, kad jāfočē tikai uz rīkotāju lentes))