Rakstiet mums! Pievienojiet attēlus (vai uzticiet tos piemeklēt CL redaktoram) un mēs nodosim Jūsu vēstījumu visai Latvijas copmaņu saimei!
Sprāgstvielu izmantošana ledus sastrēgumu likvidēšanai ūdenstilpēs var nodarīt nozīmīgu kaitējumu zivju resursiem, kas prasīs papildu līdzekļus zivju resursu atjaunošanai, aģentūru LETA informēja Vides ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļā.
Situācijā, lai maksimāli samazinātu zaudējumus zivju resursiem, Valsts vides dienesta (VVD) speciālisti fiksē informāciju par veiktajiem spridzināšanas darbiem.
Nepieciešamā informācija pēc darbu pabeigšanas tiks apkopota un nodota pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajā institūtā "BIOR" ekspertīzes veikšanai. Pēc ekspertīzes rezultātu saņemšanas VVD speciālisti sagatavos priekšlikumus Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamentam par valsts programmas "Zivju resursu atjaunošana" nepieciešamo koriģēšanu.
Valsts programmas koriģēšanas rezultātā pieejamie finanšu līdzekļi tiks novirzīti zivju resursu atjaunošanai tajās ūdenstilpēs, kurās zivju resursiem nodarītie zaudējumi būs vislielākie, informēja ministrijā.
Jau ziņots, ka šodien plkst.13.12 Lielupes grīvā nedaudz aiz jūras līnijas tika veikts pirmais sēkļa spridzināšanas posms, savukārt vakar tika sākta ledus spridzināšana Daugavā pie Pļaviņām, kas tika turpināta arī šodien.
Izvērtēt ledus spridzināšanas darbu Lielupes grīvā iespējamo ietekmi uz Lielupes baseina zivju resursiem, jo tieši Lielupes grīvā esošā sēkļa tiešā tuvumā šajā laikā pirms migrācijas notiek vislielākā zivju koncentrācija, aicināja arī biedrības "Latvijas Makšķernieku asociācija" valdes priekšsēdētājs Alvis Birkovs.
Jau sen kā spridzināts, jamais tik tagad pasaka, ka vajag kaut ko izvērtēt. Nja. Intelekta nenomākts cilvēks.
Lemjot par plūdu novēršanu, spridzinot ledu, netiek ņemta vērā ietekme uz zivju resursiem, laikrakstam «Diena» atzīst pētnieki, kuri būtu gatavi novērot spridzināšanas gaitu un izstrādāt savus priekšlikumus.
Likums neparedz ledus spridzināšanas laikā pieaicināt zivju pētniekus, pirms tam arī nav jāveic aprēķini par iespējamajiem postījumiem, jo tā nav saimnieciskā darbība, norāda zinātniskā institūta «BIOR» Iekšējo ūdeņu laboratorijas pētnieks Kaspars Abersons.
Viņš uzskata, ka pētnieki varētu ieteikt risinājumu, kas būtu maksimāli saudzējošs zivīm. Spridzināšanas laikā tuvāk esošās zivis tiek saplēstas gabalos, bet daudzām citām spiediena maiņas dēļ tiek sarauts peldpūslis, un tās aiziet bojā, jo nogrimst. Līdz šim Latvijas zinātnieki tikai vienu reizi piedalījušies spridzināšanā, taču tā bijusi mīnu iznīcināšanas operācija Baltijas jūrā, kur 0,5 tonnu trotila ekvivalenta uzspridzināšanas dēļ gāja bojā ap 10 tonnām reņģu.
Noteikumi, pēc kuriem aprēķināt zaudējumus, eksistē, bet šajā gadījumā nav, kas tos kompensēs, laikrakstam skaidro Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta vadītājs Normunds Riekstiņš. Nav arī veikti aprēķini, cik tieši zivju aiziet bojā katrā spridzināšanas vietā.
pilniga dir..a papildus lidzeklus prasis atjaunot zivju resursus vairak vajag atvelet no makskernieku kartem prieks zivju resursiem nevis 10 dalju tikai no 200 tukstoshiem Ls un parejo pa kabatam sabas un oltem prieks raidijumiem nenozimigiem atvelet un tad nevajadzes galvu laust kur papildus lidzeklus nemt.... kas pa pilnu programu makskerniekus bet pretii no iekasetam naudam atvel tik 10 dalu
Jāpaceļ gada maksa makšķerēšanas kartei.100 Ls par gadu un 75 Ls par trīs mēnešiem,tad varēs segt zaudējumus ko izraisa spridzināšana un pietiktu arī "shēmošanai"
Šodien saeimā tika izskatīts jautājums;kas vainīgs pie zivju spridzināšanas Daugavā un Lielupē.Pēc ilgām debatēm tika secināts, ka vainīga ir latviešu tauta,kuras genocīta rezultātā labākā Latvijas minoritāte-oligarhi, tika izspiesti no kalniem un mežiem un bija spiesti apmesties zaru būdās upju sēkļos,kur tos patstāvīgi apdraud plūdi.Jāizsaka īpaša pateicība personām x ,kuras redzot notiekošo operatīvi reaģēja un uzspridzināja visus aizdomīgos objektus.Par sodu nolemts no 01.05.visai produkcijai,kas izskatās pēc zivīm,saistīts ar zivīm un smaržo pēc zivīm, papildus esošajam PVN pievienot ZVN zivju vērtības nodokli. P.S. Pateicībā,par pieņemto lēmumu,spridzināšanas organizatori klātesošos cienāja ar lašmaizītēm.Deputāts Līdaka,lai izslēgtu baumas par zivju neesamību,apsolīja reizi mēnesī veikt kontrolpeldējumu un paraustīt makšķernieku vizuļus
Neciešu ka viņi tā dara... Iedomātos kā būtu pašam virs galvas uzlaist spridzekli virsu! Kauns un negods !