Kādu auklu, kuru pludiņu

Bieži vien makšķernieki nāk pie manis, lai ko noskaidrotu vai pārrunātu. Šie jautājumi varētu interesēt daudzus, tāpēc šoreiz uz savu pieredzi balstītās atbildes nolēmu izklāstīt laikraksta lasītājiem.

Vai pītā aukla der arī gruntsmakšķerei?

Der gan, bet tikai tādā gadījumā, ja izmanto lielus svarus vai lielas barotavas. Bez barības, ko iespiežam barotavā, svina grimuļa smagumam jābūt ne mazākam par 40 gramiem un copes vietā jābūt straumei. Iemesls ir viens. Monofilā aukla savas struktūras dēļ ir elastīga un stiepjas, līdz ar to ļauj gruntsmakšķeres spicīti pret svinu nospriegot. Savukārt pītā aukla, ja svina grimulis ar barotavu vai bez tās būs par vieglu, neļausies nospriegoties, jo, kā zinām, pītajai auklai nav elastīguma. Vēl viens mīnuss — ja būsiet uzlikuši resnāku auklu, teiksim, 0,25 — 0,3 milimetru, tad āķu un svina sistēmas aizķeršanās gadījumā nav zināms, kur aukla plīsīs, jo ne vienmēr tas notiek pie mezgla kā monofilajai. Var nākties zaudēt daudz auklas, kas ir vismaz reizes astoņas dārgāka par monofilo. Runājot par nospriegošanu, izņēmums visam iepriekš rakstītajam ir fīderkāts, kam ir ļoti jutīgas spicītes, un līdz ar to pītā aukla fīdera gruntsmakšķerei ir pat ieteicama un tā tiek arī izmantota vismaz 90 procentos gadījumu. Ļoti labi pītā aukla savas struktūras un īpašību dēļ noder “staigājošajai” gruntsmakšķerei.

Ar ko fīders atšķiras no mačkāta?

Atšķirība ir makšķerkāta struktūrā un uzbūvē. Fīders ir samērā universāls — to iespējams izmantot kā pludam, tā vieglajai gruntsmakšķerei, ar to var arī spiningot. Savukārt mačkāts ir tikai pludiņmakšķerēšanai, un izvilkt ap pieciem kilogramiem smagu zivi būs ļoti sarežģīti. Ideja vienkārša. Fīderam strādājošā zona ir spicīte, bet mačkātam noslogojums ir visā tā garumā. Fīderam komplektā līdzi nāk no vienas līdz pat piecām dažādu testu spicītēm. Tas, protams, rada papildu ērtības, jo līdz ar to ir izvēles iespēja.

Nereti makšķernieki vēlas sagādāt labu, lētu un izturīgu auklu, meklējot noteiktas markas ražojumu.

Protams, mūsdienās visi grib augstu kvalitāti par iespējami zemāku cenu. Es gan centīšos oponēt šim domu gājienam, jo parasti tā vis nenotiek, un, šķiet, to saprot visās nozarēs. Bet ko lai dara, ja mums tie maciņi aizvien plānāki un plānāki? Tad nākas uzticēties copes veikala pārdevējam un pēc katra pirkuma izdarīt secinājumus.

Par auklām domas ir ļoti dažādas. Vieni vēlas firmas “Stroft”, otri — kaut ko no “Salmo”, bet citi nepērk auklas, bet gan to, kas rakstīts uz iesaiņojumiem, īpaši pievēršot uzmanību auklas izturībai. To ievērojuši arī ražotāji, un viena otra firma pacentusies uz monofilās auklas logo uzlikt tādus izturības testa ciparus, kas pārspēj pat pītās auklas rādītājus. Pilnīgs absurds! Nesaukšu šos ražotājus, bet ieteiktu auklas, spoles un makšķerkātus pirkt veikalos, kur tos pārdod vairāk vai mazāk pazīstami cilvēki vai arī īpašnieki ir no Latvijā zināmu makšķernieku saimes. Tā būs drošāk, ka negadīsies kas galīgi nelietojams, turklāt jums tiks ieteikts tas labākais, kas tajā brīdī būs adekvāts maciņa biezumam. Ne visu pārbaudījuši arī šie cilvēki, bet plusu tādos veikalos ir vairāk nekā mīnusu un, prasot parādīt kādu pludiņu, jums netiks piedāvāts “ķīniešu termoss”...

Es pēdējos gados izvēlos “Sufix” auklas. Tās ir mīkstas, elastīgas, praktiski bez atmiņas un, kas pats galvenais, ļoti labi tur mezglu. “Sufix XL Strong” labi noder spiningošanai un gruntsmakšķerēm, bet pludiņam es ieteiktu “Sufix Siege”. Tās nav dārgas, turklāt uz spolītes rakstītais arī atbilst īstenībai, ražotājs nav mēģinājis makšķernieku apvest ap stūri. Ir vismaz desmit kvalitatīvu monofilo auklu versiju un, protams, arī pītās auklas, piemēram, “Sufix performance FUSE”.

Vai gruntsmakšķerei var likt plastmasas mormišku un vai fluoriscējošās der arī dienas laikā?

Plastmasas mormiškas lietojam galvenokārt tikai straumē un tad, kad ūdens ir kaut nedaudz duļķains. Tiklīdz tas sāk skaidroties, sienam parastos āķīšus. Tā pat arī ar gruntsmakšķerēm.

Fluoriscējošās mormiškas ir ļoti labas vimbu un raudu copē, un lietot tās var kā dienā, tā naktī. Vēl uz makšķeres labi kalpo spoguļāķīši, ko iespējams izmantot gan dzidrā, gan duļķainā ūdenī. Spoguļvirsmai nevajadzētu būt pārspīlēti lielai, citādi var iznākt pretējs efekts. Pilnīgi pietiek, ja, piemēram, pa diagonāli tā ir vien trīs milimetri.

Kad pludiņmakšķerei izmantot slīdošo svinu un kad stacionāro?

Par to nav vienota viedokļa arī copes visaugstākā ranga “speciem”. Tomēr ir pamatu pamati, kas jāievēro. Vienmēr vajag atcerēties — jo mazāk svina elementu zem pluda, jo labāk. Tas saistīts ar situāciju, ka zivij, ņemot ēsmu mutē, vajadzētu pēc iespējas ātrāk kontaktēties nevis ar svinu, bet pludiņu, un makšķernieks varētu redzēt katru sīkāko copi. Īpaši svarīgi tas ir laikā, kad zivīm nav apetītes un cope ir ļoti vārga.

Tātad slīdošo svinu visbiežāk izmanto situācijās, kad darbojamies ar garām makšķerēm, un vietās, kur straumes tikpat kā nav vai arī tā ir ļoti minimāla. Šādos gadījumos pavadiņas ir vismaz 50 centimetru garumā. Savukārt staci-onāros sviniņus lietojam, kad makšķerējam upēs ar lielāku vai mazāku straumi un atsvariņi jāizvieto vienādos attālumos. Tas dod vienādu auklas noslogojumu un neveido lauzienu no pamatauklas pret pavadiņu. Gādājot pludiņus un izvēloties tiem piemērotus svinus, ņemiet vērā, ka slīdoša sviniņa piliena svaram jābūt par 0,5 gramiem mazākam nekā pludam.

Kā pareizi izvēlēties pludiņu?

Visbiežāk izmanto trīs veidu pludiņus. Vieniem paresninājums ir apakšējā daļā, otriem — augšējā, un vēl ir tā saucamie straumes pludi, kam forma ir plakaniska. Ja paresninājums ir augšējā daļā, pludiņš vairāk domāts vietām, kur ir straume, savukārt, ja paresninājums ir apakšā, tad vietām, kur straume ir minimāla vai tās nav vispār. Vienmēr vajag lietot pēc iespējas vieglākus pludiņus, taču makšķerēšanai vietā, kur ūdens tecējums ir straujāks, ieteiktu īpašos straumes pludus. To cenas salīdzinājumā ar pārējiem ir krietni aug-stākas, tomēr ir vērts.

Ja paliekam pie senām un pārbaudītām vērtībām un makšķerējam straujā vietā, nepieciešams izvēlēties tādas formas pludiņu, kam augšējā paresninājuma vieta ir slaidāka un mazāk apaļa. Loģika te pavisam vienkārša. Dariet, ko gribat, bet ūdens varā atstājiet pēc iespējas mazāku pludiņa apjomu. Jo slaidāka forma, jo labāk. Tiklīdz būs kāds paplašinājums, tā straumes vietā pludiņš mēģinās gulties un zivs copi būs grūtāk atšķirt no vienkāršas pludiņa šūpošanās.

Slīdošos pludiņus izmantojam vietās, kur dziļums sniedzas pāri trim metriem vai arī jāizdara tāli metieni. Vēl slīdošie pludiņi labi noder zālainās vietās.

Vai pavasara raudu un vimbu copē nepieciešams iebarot?

Protams. Daudziem makšķerniekiem šķiet, ka pavasarī zivis, kad migrē uz nārsta vietām, nekur neapstājas, un līdz ar to “piesiet” viņas kādai noteiktai vietai praktiski nav iespējams. Tie ir dziļi maldi. Daudz kas, protams, atkarīgs no iebarojamās barības, un tas, ko var izdarīt vasarā ar mājās vārītām putrām, agrā pavasarī, kad ūdens vēl ir ledusauksts, nebūs iespējams. Tam domātas lētās barības bez spēcīgas smaržas.

Varu pačukstēt, ka pa Ogres upi uz augšu sākušas iet lielās raudas. Tas turpināsies nedēļas trīs, tad viņas atkal migrēs atpakaļ uz Daugavu.